Kā rīkoties, ja sastapts “klusējošs” Krievijas agresijas atbalstītājs? 0
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā rīkoties, ja jūsu apkaimē, šķiet, ka sastapts “klusējošs” Krievijas agresijas atbalstītājs? Sabiedriski aktīvā tēlnieka Kristapa Gulbja privātā vēršanās pret, iespējams, 5. kolonnu kaimiņmājā beigusies ar policijas iesaisti un neizpratni par policijas nostāju.
“Satiekot kādu, kas ir Kremļa propagandas apdullināts, mēģinām ar cieņu un bez niknuma pārliecināt par pretējo, atceramies, ka šādi cilvēki ir visā sabiedrībā, ir latvieši, kas tic meliem un fano par Krievijas agresiju, un ir krievi, kas jau šodien gatavi iet palīgā Ukrainai ne tikai vārdos, bet arī darbos. Bet pret tiem, kas nevēlas saprast, rīcībai jābūt stingrai, 5. kolonna netiks pieļauta,” tā 4. martā, Krievijas agresijas Ukrainā sākuma posmā, pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Atsaucoties uz ministra pausto, par tā dēvētās piektās kolonnas esamību Latvijā ir nobažījies arī pazīstamais mākslinieks, tēlnieks Kristaps Gulbis, kuru pazīstam ne tikai kā ievērojamu mākslas darbu autoru (piemineklis “Raiņa priedes” Jūrmalā, latviešu leģionāriem veltītais piemineklis “Latvijas stāvstrops brīvībai” Beļģijas pilsētā Zedelgemā, 2020. gadā radītais vides objekts “Jūrmalas baltā kaija” u. c.), bet arī kā aktīvu nostājas paudēju kultūrpolitikas un sabiedriskās domas laukā.
K. Gulbis bija viens no tiem, kas visaktīvāk iestājies pret mākslinieku nodokļu palielināšanu, organizējot “Nesaprašanas sienu” 2020. gadā, gan arī, piemēram, protestēja pret nodomu novākt pieminekli latviešu leģionāriem Zēdelgemā. Starpgadījumā pagājušajā nedēļā mākslinieks paudis privātu nostāju pret, viņaprāt, Putina agresijas atbalstītāju kaimiņu un nonācis policijas redzeslokā.
Aģitēja pret karu pie kaimiņmājas
15. martā sociālā tīkla “Facebook” kontā K. Gulbis publicēja nesenu notikumu aprakstu, kurā netieši pauž šaubas par piektās kolonnas esamību valsts policijas aprindās. Citāts no K. Gulbja ieraksta: “Es neticu, ka šo rakstu. Par manas valsts policiju. Pirms pāris dienām, staigājot ar suni, izplatīju pretkara aģitāciju pie Baltkrievijas izcelsmes kaimiņa Jūrmalā.
Lai nebūtu anonīmi, arī piezvanīju domofonā.
Pēc 24 stundām pie manis ierādās Arturs Arniņš [vārds neprecīzs, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī strādā Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors majors Artūrs Āriņš. – A. K.] no policijas, majors pēc dienesta pakāpes. Ar argumentu, ka es kurinot nacionālo naidu, un ar apgalvojumu, ka Ukrainas kara gadījumā policija esot neitrāla. Uz manu repliku, ka diez vai Ukrainas policija ir neitrāla, atbilde bija – mēs redzam pelēko. Manas valsts policists!?”
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” tēlnieks atzina, ieraksts sociālajā tīklā par notikušo tapis, emociju vadīts. “Biju sašutis, un likās, ka tas ir pilnīgi nepieņemami,” viņš skaidro. Šķetinot mākslinieka notikumu gaitas versiju, K. Gulbis atklāj, ka uz baltkrievu izcelsmes kaimiņa sētas esot izvietojis uzlīmi, kuras saturs “bija līdzīgs tam saturam, ko saistībā ar karu Ukrainā pašlaik izplata daudzi – Ukrainas karodziņš ar visiem labi zināmo un plaši tiražēto klasiku tekstā – to, ko Čūsku salā adresēja Ukrainas robežsargi krievu karakuģim.” (Русский военный корабль, иди на*– Red.).
Tēlnieks arī atzīst, kaimiņa sētu neesot izvēlējies nejauši: “Biju dzirdējis kaimiņa izteikumus [attiecībā uz Ukrainu] aiz sētas, un tie bija absolūti nepieņemami. Likās – kā tā var būt! Mana darbība šajā gadījumā bija konkrēta uzruna viņam, jo viņš nav vienkārši baltkrievu izcelsmes kaimiņš. Viņš skaitījās 28. lielākais investors Latvijā, pārticis cilvēks ar Vācijas pilsonību.
Bija arī līdzcilvēku liecības par to, ka viņš plēš nost publiski izvietotas lietas attiecībā uz Ukrainas karu. Katru nedēļu sankciju sarakstā parādās jauni cilvēki, un, iespējams, šis uzņēmējs tev blakus, piemēram, būs šajā sarakstā,” pauda K. Gulbis. Lūgts skaidrot savas darbības motīvus, tēlnieks pamato – viņš gribētu redzēt skaidru nostāju [Ukrainas jautājumā] arī no tiem citu valstu pilsoņiem, kuri dzīvo šeit.
“Ja es šo nostāju neredzu vai tā ir klusējoša, negribu, ka maniem bērniem būtu jāuztraucas, vai neizšaus kādreiz no kāda loga. Trešais pasaules karš fiziski šobrīd notiek Ukrainā, bet tas notiek visā pasaulē. Ja tas pārsviežas pie mums, klusējošie, atbalstošie rādīs ar pirkstu uz mums. Es varbūt neesmu tas, kurš iet pirmajās rindās demonstrācijās vai piketos, bet šī bija manas attieksmes paušana. Turklāt kaimiņš nav vienīgais, kam esmu paudis, ka Putina Krievijas ideoloģija ir Latvijai naidīga,” norāda K. Gulbis.
Neizpratnē par policista neitrālo nostāju
Kā stāsta K. Gulbis, pēc došanās pie kaimiņa 24 stundu laikā pie viņa mājās ieradies Valsts policijas inspektors kopā ar kolēģi, aicinot rakstīt paskaidrojumu par nacionāla naida kurināšanu. “Es apzinos, ka policisti dara savu darbu tāpat kā, piemēram, tramvaja vadītāji. Protams, ja policija saņem signālu par nacionāla naida kurināšanu, tad viņiem tas ir jāpārbauda. Pie manis ieradās divi policisti, no kuriem tikai viens parādīja apliecību.
Pēcāk telefona zvanā vaicāju otra kolēģa vārdu, bet man atbildēja – es jums neteikšu. Man šķiet, šī attieksme nebija korekta, un man tā šķita jocīga. Tomēr tas, kas mani reāli pārsteidza, bija atbilde uz manu jautājumu par attieksmi pret Ukrainas karu, jo uzskatu, ka šobrīd ir melns vai balts – tu esi vai nu vienā, vai otrā pusē.
Taču policists man atbild – ir arī pelēkās krāsas, un policija šajā jautājumā ir neitrāla. Es, protams, nevaru pēc šī gadījuma pateikt, vai cilvēks ir slikts vai labs. Varbūt policijai vispār nav jābūt draudzīgai pret iedzīvotājiem, kaut gan es domāju citādi. Es būtu sapratis, ja [policista] attieksme būtu – varbūt mazliet mierīgāk, jo cilvēkiem tagad ir satraukts prāts, jo visi pārdzīvojam par karu, bet nekā tāda nebija. Tas ir īpatnēji. Kad pēc tam viņam telefoniski lūdzu paskaidrot, varbūt tas bijis tāds neveikls izteikums par Ukrainas karu, viņš vienkārši nometa klausuli,” “Latvijas Avīzei” skaidro tēlnieks.
Mākslinieks norāda, ka līdz vakardienai (24.03.) nekāds pārkāpuma dokuments viņam neesot noformēts. “Uzrakstīju paskaidrojumu policijai un iesūtīju Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa vecākajam inspektoram [A. Āriņam] uz šī policista īsziņā atsūtīto e-pastu. Uz kaimiņa iesniegumu reaģēja 24 stundu laikā, bet uz manu atbildi nav reaģēts jau nedēļu,” tā K. Gulbis.
Mākslinieks neuzskata, ka viņa izplatītajā “pretkara aģitācijā” būtu bijis kaut kas nacionālu naidu kurinošs. “Mana darbība bija attieksmes paušana, bez agresivitātes un kaut kādiem represiju draudiem. Tomēr man liekas, Latvijā ir būtiski pateikt – mēs nepiekrītam, īpaši tiem, kas ir šaubīgi.”
“Latvijā lielākā problēma ir tas, ko sauc par piekto kolonnu, neatkarīgi no nacionalitātes,” uzskata K. Gulbis. “Ir cilvēki, kas ne tikai skaļi, bet arī klusībā atbalsta Krievijas karagājienu. Tas ir briesmīgi! Pēc būtības tas ir jautājums par valsts drošību un valsts pastāvēšanu. 1940. gadā taču starp vietējiem bija cilvēki, kas stādīja izsūtāmo sarakstus, un arī noteikti ir tādi, kas priecātos, ja nebūtu tādas neatkarīgas Latvijas un būtu Putina veida ideoloģija. Turklāt šis nav jautājums tikai par Latvijas drošību vai eksistenci. Esam Eiropas Savienībā un atbildam par to, kas notiek Eiropas Savienībā. Domāt par to ir ļoti būtiski. Es uzticos Valsts drošības dienestam – iestādei, kam jāapzina tie, kas pēc būtības ir pret Latvijas valsts eksistenci.”
Pārkāpumu policista rīcībā nekonstatē
“Latvijas Avīze” sazinājās ar Valsts policiju, kurā noskaidroja, ka pēc veiktās iekšējās pārbaudes tā pārkāpumu policista rīcībā nav konstatējusi. “Vēršam uzmanību, ka šajā personas [K. Gulbja] aprakstā ir izklāstīts vienas puses viedoklis par notikušo. Jau sākotnēji policijas rīcībā nebija informācijas, ka policijas darbinieks būtu rīkojies neprofesionāli vai neatbilstoši situācijai,” “Latvijas Avīzei” skaidro Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte.
Pārbaudē noskaidrots, ka Valsts policija bija saņēmusi iesniegumu no K. Gulbja kaimiņiem par pret viņiem vērstiem iespējamiem draudiem un agresiju. “Attiecīgi, reaģējot uz saņemto iesniegumu, Valsts policijas amatpersona devās noskaidrot notikušā apstākļus pie konfliktā iesaistītajām pusēm, kas ir nepieciešams, lai gūtu objektīvu informāciju par notikušo un varētu pieņemt atbilstošu lēmumu, izskatot Valsts policijā saņemto iesniegumu.
Arī policijas iekšējās pārbaudes gaitā netika iegūts apstiprinājums tam, ka policijas amatpersonas būtu izturējušās necienīgi vai konkrētajiem apstākļiem neatbilstoši. Policijas amatpersonas sarunā ar konkrēto personu bija norādījušas, ka iesniegumu izskatīšanas laikā viņiem ir jābūt neitrāliem, ka viņi nevar nostāties vienas vai otras iesaistītās personas pusē. Savukārt konkrētā persona šo teikumu bija interpretējusi subjektīvi, sasaistot to ar policijas nostāju par Krievijas karu Ukrainā.”
S. Grāvīte uzsver: “Valsts policija jau iepriekš publiski ir paudusi, ka neatbalsta militāru agresiju, kurā cieš civiliedzīvotāji. Valsts policijas kolektīvs ir kategoriski pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā un solidarizējas, paužot atbalstu Ukrainai.”
Reizē Valsts policija aicina iedzīvotājus neiesaistīties provokācijās vai huligāniska rakstura darbībās ne pret personām, ne pret infrastruktūru, bet situācijās, ja redz iespējamu likumpārkāpumu, uzreiz ziņot policijai, zvanot 110.
Uzsākti septiņi kriminālprocesi
* Kopš Krievijas Federācijas bruņoto spēku iebrukuma Ukrainā Valsts drošības dienests (VDD) kopumā ir uzsācis septiņus kriminālprocesus saistībā ar Krievijas bruņoto spēku Ukrainā veikto noziegumu slavināšanu un attaisnošanu, naida izraisīšanu pret Ukrainas iedzīvotājiem, kā arī Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem Ukrainā.
