“Pieskārās, izteica seksuāla rakstura tekstus un…” Neirologam stājies spēkā liegums ārstēt pacientus 0
Neirologam Leonīdam Viškeram, kuram vairākas pacientes pārmeta nepieņemamas ārstēšanas metodes, tostarp seksuālu uzmākšanos, ir stājies spēkā administratīvās tiesas sods, kas liedz viņam ārstēt, un viņa vārds ārstniecības personu reģistrā patlaban vairs nav atrodams, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Panorāma”.
Ārsta nevēlamie pieskārieni un izturēšanās, ko vairākas savstarpēji nesaistītas pacientes raksturoja kā seksuāla rakstura hipnozi, Veselības inspekcijas (VI) un nu jau arī tiesas ieskatā ir atzīta par darbību ārpus profesionālās kompetences. Tāpēc VI piemērotais administratīvais sods ir stājies spēkā.
VI Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte norāda, ka VI bija četras pārkāpumu lietas, no kurām divās lietās tiesas nolēmumi ir stājušies likumiskā spēkā.
Vēl divas lietas tiks tuvāko mēnešu laikā izskatītas pirmajā instancē. Šaberte skaidro, ka tie ir četri dažādi gadījumi ar vienu pārkāpuma raksturu.
Abos tiesas apstiprinātajos lēmumos minēts liegums sešus mēnešus ārstēt pacientus. Tie stājās spēkā tiesas nolēmuma brīdī, iepriekšējam liegumam tiek pieskaitīts nākamais.
Pats Viškers ar žurnālistiem nerunāja.
Vienlaikus saistībā ar šiem notikumiem ārsta kabinetā joprojām turpinās kriminālprocess pēc likuma panta par seksuālu vardarbību.
Latvijas Ārstu biedrība, kas arī var vērtēt kolēģu darbu no dažādiem aspektiem un arī lemt par viņu profesionālo sertifikātu, Viškera darbību līdz šim nav ierobežojusi.
Latvijas Ārstu biedrības prezidenta pienākumu izpildītājs Māris Pļaviņš norāda, ka biedrība var vērtēt profesionālus pārkāpumus, un ētiskus pārkāpumus.
“Bet šāds pārkāpums nav ne ētisks, ne profesionāls. Tas taču ir pavisam kaut kas jau cits,” pauž Pļaviņš.
Viņš arī norāda, ka neviens netraucē procesa virzītājam, izmeklētājam, prokuroram pieņemt lēmumu. Kā pauž Pļaviņš, ja viņi uzskata, ka uz laiku jāpārtrauc sertifikāta darbība, tad tā ir jāpārtrauc.
VI uzskata, ka Ārstu biedrībai jo īpaši tagad ir pamats vērtēt Viškera darbību un visa jaunākā informācija par tiesas nolēmumiem esot nosūtīta.
Savukārt VI ieskatā, tieši šī darbība ārpus profesionālās kompetences robežām būtu vērtējama kā būtisks profesionālās darbības pārkāpums.
Ārstu biedrības sertifikācijas padome vēlāk norādīja, ka pēc iepazīšanās ar inspekcijas sagatavoto informāciju par neirologa Viškera sertifikātu varētu lemt tuvākajā sertifikācijas padomes sēdē.
Kā vēstīts, centrs “Re:Baltica” atklājis un apkopojis vairāku savstarpēji nesaistītu sieviešu pieredzes stāstus par dažādos laikos notikušām vizītēm pie Viškera.
Sievietes apgalvojušas, ka ārsts viņām neatļauti pieskāries, izteicis seksuāla rakstura tekstus, kā arī mēģinājis hipnotizēt. Neirologs krakšķinājis sieviešu muguru, reizēm pieskāries viņu krūtīm un viduklim, runājis par relaksācijas tehnikām un piesaucis orgasmu, atminas sievietes. Pacienšu liecības aptver vismaz sešus gadus.
Lai arī vairums no rakstā minētajām sievietēm par notikušo ārsta kabinetā nebija iesniegušas oficiālas sūdzības, jo par nepatīkamo un traumējošo pieredzi vēlējušās aizmirst, divas no pacientēm bija vērsušās Valsts policijā, VI un Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB).
Iestādēs par Viškera metodēm jau bijis zināms, tomēr ārsts netika apturēts. VI pirmo sūdzību bija saņēmusi vēl 2020. gadā. Toreiz inspektori aprunājās ar toreizējo Viškera priekšnieci, “MFD Veselības grupas” firmu valdes locekli un līdzīpašnieci Gaļinu Muračkovsku, kura paskaidrojusi, ka ar darbiniekiem pārrunātas ētikas normas.
Otro sūdzību VI saņēma 2022. gadā. Pēc abām sūdzībām inspekcija ārstu nolēma sodīt, taču nevis par pieskārieniem vai aicinājumiem izjust orgasmu, bet hipnozes praktizēšanu bez sertifikāta, par ko pienākas 200 eiro sods. Viņa darba devējiem inspekcija par to neziņoja. VI nosūtīja informāciju par iespējamiem ētikas pārkāpumiem arī LĀB, bet tur ārsta darbībās problēmu neredzēja. Tika ziņots arī policijai, kur atteicās sākt izmeklēšanu, jo Viškera rīcībā nesaskatīja potenciālu noziegumu.
Neirologs Viškers strādājis “MFD Veselības grupas” iestādēs, “Veselības centru apvienības” (VCA) poliklīnikās, I. Paturskas ģimenes veselības centrā, Tukuma slimnīcā un īsu brīdi Nacionālās psihiskās veselības centrā. “Re:Baltica” aprakstītie gadījumi norisinājās dažādās “MFD Veselības grupas” un VCA Rīgas un Ķekavas poliklīnikās.
2022. gada beigās Viškers pameta “MFD Veselības grupas” poliklīniku tīklu, pēc paša vārdiem, algas dēļ. “MFD Veselības grupas” personāla daļas vadītāja Jana Bērtule-Geržova sarunā ar “Re:Baltica” norādīja, ka tas noticis pēc pacientu sūdzībām, bet grupas firmu līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Natālija Točiļenko teica, ka aiziešana notikusi pēc abpusējas vienošanās.
Pēc tam Viškers sāka strādāt VCA poliklīnikās. Viena no stāsta varonēm 2023. gada rudenī sūdzējās “VCA Dole” direktorei par ārsta rīcību. Pērn pēc VI intereses VCA vadība pārbaudīja ārsta darbu, secinot, ka neesot pierādījumu, ka ārsts izmeklē pacientus neatbilstoši specialitātes vadlīnijām.
Pārbaudot stāsta varoņu sūdzības, VI pērn decembrī uzlika 1000 eiro sodu un pirmo reizi nolēma kādam mediķim uz pusgadu atņemt tiesības nodarboties ar ārstniecību, kas ir īsākais likumā paredzētais termiņš.
Pats ārsts apsūdzības noraidījis, norādot, ka, ja viņš patiesi būtu rīkojies tā, kā apraksta pacientes, sievietes taču būtu rīkojušās citādāk. Viņš arī neatzīst, ka mēģinājis pacientes hipnotizēt, savas darbības saucot par meditāciju.
Viškers no visām prakses vietām šā gada sākumā ārsts aizgājis pats.
“Re:Baltica” akcentējis, ka šai lietai ir daudz paralēļu ar savulaik atklāto imunologa Jevgēņija Ņikiforenko lietu, jo atšķiras tikai tas, ka Ņikiforenko pieskārās pacienšu dzimumorgāniem. Ņikiforenko patlaban ir apsūdzēts par seksuālu vardarbību pret pacientēm, un lieta atrodas pirmās instances tiesā.
