Pīpene nav tikai puķe spēlei “mīl-nemīl”: izrādās, ka tai piemīt arī vairākas ārstnieciskas īpašības 0
Vasaras vidū pīpenes ir sastopamas gandrīz ik uz soļa – tās zied pļavās, ceļmalās un piemājas dārzos. Lai gan lielākā daļa cilvēku šo augu uztver kā vienu no vasaras simboliem, pīpenei piemīt arī ārstnieciskas īpašības, un tās dzīves ciklā sastopami pārsteidzoši dabas mehānismi. Par tiem savā “Facebook” ierakstā stāsta profila “Elitas Melnes Dabas produkti” autore.
Kā norāda ieraksta autore, pīpene nav tikai skaists pļavas zieds. Lai gan latviešu tautas tradīcijās tā nav bijusi starp visbiežāk izmantotajiem ārstniecības augiem, tai piemīt vairākas vērtīgas īpašības. Pīpenes sastāvā esošās vielas var palīdzēt mazināt gremošanas trakta diskomfortu, pūšanos un smaguma sajūtu vēderā. Tās rūgtvielas veicina gremošanas sulu izdalīšanos, savukārt flavonoīdi un ēteriskās eļļas palīdz atslābināt gludo muskulatūru.
Pīpeni tradicionāli izmanto arī saaukstēšanās laikā. Augā esošās gļotvielas palīdz nomierināt sakairinātu kaklu, mazinot klepus refleksu un sausuma sajūtu. Vienlaikus flavonoīdi un ēteriskās eļļas var palīdzēt organismam vieglāk tikt galā ar pirmajām saslimšanas pazīmēm.
Tāpat pīpene satur vielas, kas palīdz stiprināt asinsvadu sieniņas un uzlabot mikrocirkulāciju. Šī iemesla dēļ pīpeņu uzlējumus vēsturiski izmantoja arī ārīgi – kompresēm un skalojumiem, lai nomierinātu kairinātu ādu un veicinātu nelielu ādas bojājumu dzīšanu.
Tomēr jāņem vērā, ka pīpene pieder kurvjziežu dzimtai, tādēļ cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret kumelītēm vai kliņģerītēm, ar tās lietošanu jābūt piesardzīgiem.
Interesanti, ka dažādās pasaules valstīs pīpene savulaik tikusi augstu vērtēta. Senajā Romā kara ārsti izmantojuši pīpeņu sulu brūču ārstēšanai, savukārt Anglijā no pīpenēm gatavotas ziedes sasitumu un tūsku mazināšanai. Dažās kultūrās šim augam piedēvēta arī simboliska nozīme. Piemēram, ģermāņu ciltis ticējušas, ka saulgriežos plūktas pīpenes pasargā māju no zibens spēriena un ugunsgrēka.
Taču ne mazāk interesanta ir paša auga uzbūve. Kā skaidro ieraksta autore, tas, ko lielākā daļa cilvēku uztver kā vienu ziedu, patiesībā ir vesela ziedkopa. Baltie mēlziedi, kas veido ārējo daļu, kalpo kā sava veida reklāma apputeksnētājiem, piesaistot tos no attāluma. Savukārt dzeltenajā viducī atrodas simtiem mazu ziediņu, kuros notiek apputeksnēšanās un veidojas sēklas.
Lai izvairītos no pašapputes un saglabātu ģenētisko daudzveidību, pīpene izmanto īpašu mehānismu. Vispirms nobriest putekšņlapas un izplata putekšņus, bet tikai vēlāk zieds kļūst gatavs uzņemt putekšņus no cita auga.
Vēl viena pārsteidzoša īpašība ir pīpenes spēja konkurēt ar citiem augiem. Tās saknes un atmirusī lapotne izdala augsnē vielas, kas kavē citu augu augšanu tuvumā. Tādēļ pīpenes bieži spēj veidot plašas un blīvas audzes.
Turklāt pīpenes sēklas ir ļoti izturīgas – tās augsnē var saglabāt dīgtspēju pat līdz 20 gadiem, gaidot piemērotus apstākļus augšanai.
Ieraksta autore atgādina, ka pīpeņu ziedus vislabāk ievākt sausā laikā, kad nav lijis lietus un nožuvusi rīta rasa. Tieši tad augā saglabājas visvairāk vērtīgo vielu.
