Foto: Zane Bitere, LETA

Pirmajā pusgadā papīrmalkai cena dubultojusies, bet tie vēl neesot griesti, lēš eksperti 12

Pirmajā pusgadā papīrmalkai cena dubultojusies visu sugu sortimentam, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
“Izmeklēšana nozieguma vietā stiprinājusi aizdomas.” Zviedrija par atklāto “Nord Stream” noplūžu vietās
Partijas “Stabilitātei!” deputāte melojusi par savu amatu – uzdevusies par padomnieci, bet patiesībā bijusi palīgstrādniece
Lasīt citas ziņas

Egles un priedes papīrmalkas vidējā cena jūlijā sasniedza 84 eiro par kubikmetru, kas ir kāpums par 94% eglei un 84% priedei salīdzinājumā ar gada sākuma cenu. Savukārt pieprasījuma pieauguma rezultātā bērza papīrmalkas vidējā cena Latvijā augusi pat par 101% pēdējā pusgada laikā, sasniedzot 116,00 eiro par kubikmetru.

Kā norāda “E-silva”, šobrīd nav paredzams, kad šis kāpums sasniegs augstāko punktu, jo pieprasījums turpina kāpt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemēram, Somija, kas ir viena no pasaulē lielākajām kartona un tipogrāfijas papīra ražošanas valstīm, šobrīd aktīvi meklē jaunus partnerus kokmateriālu iepirkšanai, jo līdz šim vairāk nekā puse no ražošanā nepieciešamā kokmateriālu daudzuma tika ievesti no Krievijas.

Tāpat informācija sistēmā “E-silva” liecina, ka lai arī gada pirmais ceturksnis ierasti nav bērza koksnes iepirkšanas sezona, tomēr arī bērza finierkluču cena gada sākumā piedzīvoja strauju lēcienu, palielinoties par 40%, kas bija cieši saistīts ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

Vairs ne tik strauji, bet tomēr bērza finierkluču vidējā cena turpināja augt visu pirmo pusgadu. Jūlijā tā sasniedza 141,25 eiro par kubikmetru.

Tāpat arī bērza taras vidējā cena piedzīvojusi nopietnu cenas kāpumu visu pirmo pusgadu un jūlijā sasniegusi augstāko punktu – 124,48 eiro par kubikmetru, kas pret gada sākumu ir palielinājums par 79%.

Savukārt skujkoku apaļkoku cenu paaugstināšanās 2022.gada sākumā galvenokārt bija skaidrojama ar papīrmalkas un malkas cenu paaugstināšanos celulozes un enerģētiskās koksnes pieprasījuma pieauguma dēļ. Līdz ar to pieauga arī tievā egles un priedes zāģbaļķa cena.

Tomēr šā gada otrajā ceturksnī skujkoku zāģbaļķa cena sāka piedzīvot nelielu cenas kritumu. Egles resnā zāģbaļķa vidējā augstākā cena bija novērojama aprīlī, sasniedzot 114,30 eiro kubikmetrā, savukārt priedes resnā zāģbaļķa vidējā augstākā cena aprīlī bija 125,23 eiro kubikmetrā.

Salīdzinājumā ar augstāko cenas punktu aprīlī egles resnā zāģbaļķa vidējā cena ir nokritusi par 17% līdz 94,38 eiro kubikmetrā. Priedes resnā zāģbaļķa vidējā cena jūlijā bija 100,44 eiro kubikmetrā, kas ir kritums par gandrīz 20% salīdzinājumā ar aprīli.

Cenu kritums skaidrojams ar uzkrājumu veidošanos zāģētavās un noliktavās, kā arī kopējo inflāciju, kam ir tieša ietekme uz būvniecības sadārdzinājumu un projektu iesaldēšanu.

Tajā pašā laikā tievā skujkoku cenas līmenis pirmajā pusgada otrajā pusē saglabājās stabils, turoties vienā līmenī visu otro ceturksni – tievā priedes zāģbaļķa vidējā cena kopš aprīļa bija 71,5 eiro kubikmetrā, savukārt tievā egles zāģbaļķa vidējā cena jūlijā bija 68,38 eiro kubikmetrā.

Cenu kāpums šajos segmentos gada sākumā bija likumsakarīgs, jo skujkoku sortimentu pieprasījums ir viens otru ietekmējošs, lai neradītu tievā zāģbaļķa deficītu ražošanā.

Inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai, norāda “E-silva”.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi šā gada pirmajā pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Tāpat “E-silva” komentēja, ja ierasti maijā enerģētiskās koksnes cena sasniedz zemāko punktu, tad šogad cenas kāpa. Enerģētiskā šķelda kļuva par ievērojami izdevīgāku kurināmo nekā gāze un nafta. Gāzes sadārdzinājuma ietekmē arī palielinājās interese apkures pārejai no gāzes uz atjaunīgiem energoresursiem, tajā skaitā šķeldas apkures katliem.

Saskaņā ar “E-silva” izsoļu datiem, 2022.gada otrajā ceturksnī redzams, ka pieprasījums pēc Latvijas meža cirsmām auga un īpašniekiem šis bijis ienesīgs brīdis cirsmu realizācijai augstās tehnoloģiskās koksnes cenas dēļ.

SAISTĪTIE RAKSTI

“E-silva” ir meža izsoļu platforma Latvijā, kas darbojas kā nozari vienojoša meža pārdošanas sistēma, kurā mežizstrādes uzņēmumi, vietējie un ārvalstu investori, sacenšas par iespēju iegādāties koku ciršanas tiesības un meža īpašumus. Uzņēmums pēdējo septiņu gadu laikā nostiprinājis pozīcijas Latvijas un ārvalstu klientu vidū. “E-silva” uzturētājs ir Latvijas pilna servisa meža apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Forest Mentor Group”.

“Forest Mentor Group” apgrozījums 2021.gadā bija 423 131 eiro, kas ir vairāk par 2,4 reizēm nekā 2020.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,8 reizes un bija 25 966 eiro. Kompānija “Forest Mentor Group” reģistrēta 2015.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Silva Šnikere (90%) un Normunds Valts Štolcers (10%).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
“Izmeklēšana nozieguma vietā stiprinājusi aizdomas.” Zviedrija par atklāto “Nord Stream” noplūžu vietās
Partijas “Stabilitātei!” deputāte melojusi par savu amatu – uzdevusies par padomnieci, bet patiesībā bijusi palīgstrādniece
VIDEO. Krievijas propagandists tiešajā ēterā izplūst asarās un nolād no mobilizācijas bēgošos krievus
Bruņoti un “ārkārtīgi bīstami”. Krievijas savervētie noziedznieki aizbēguši no frontes un devušies sirojumos uz Krimu 35
Lasīt citas ziņas
Signāls Rietumiem – Krievijas energovēstījums caur gāzesvadiem 26
Noskaidrots, kuri saņēmuši procentuāli visvairāk plusu un mīnusu no saviem sarakstiem 3
Ziemeļvalstu elektrības cenu nacionālās īpatnības 9
Zelenska un Maska strīds “Twitterī”: “Ja kāds nozog Jūsu “Teslas” riteņus, tas nepadara viņu par automašīnas īpašnieku”
Rīgā apkuri daudzdzīvokļu mājām pieslēgs pakāpeniski
11:19
Okupētajā Doneckā ieradušies 500 mobilizētu kriminālnoziedznieku
11:16
Šauļos sāk būvēt Lietuvas trešo jauno militāro bāzi
11:10
FOTO. Influenceri un slavenības tiekas īpašā pēcpusdienas tējas dzeršanas ballītē
Rīgas mikrorajonos šodien notiek militārās mācības. Iedzīvotājiem nav jāsatraucas 19
Rīgā apkuri daudzdzīvokļu mājām pieslēgs pakāpeniski
Dūra mātei, dūra skolotājai! Vai no šīs nelaimes varēja izvairīties? 52
Bēgot no mobilizācijas, divi krievi ar laivu atbraukuši uz Aļasku
Rudens kā rudens. Laika prognoze tuvākajai nedēļai
FOTO. “Zelta Mikrofons’23” pārsteigumi: jauna lokācija, skatītāji klātienē un uzvarētājiem divas balvas
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Kariņa otrajai valdībai neparedz četrus gadus
Pēc zaudējuma Saeimas vēlēšanās Urbanovičs kapitulē – pamet “Saskaņas” valdi 2
Aug pieprasījums pēc Ukrainas precēm; joprojām pieejamas arī no Krievijas un Baltkrievijas
Šauļos sāk būvēt Lietuvas trešo jauno militāro bāzi
Apcietina Carnikavas pamatskolas skolotāju, kuru tur aizdomās par dzimumnoziegumu pret bērniem
Jūra cenšas atņemt Dānijas zemes 4
ISW: Irānas droni neietekmēs kara gaitu, krievi tos izmanto teroram
Krievijas raķešu triecienos Zaporižjā nogalināti 11 cilvēki
Itālijas brāļi iztrūcina Briseli
Vija Beinerte: Vai Latvijas pilsoņi spēj ietekmēt politiskos procesus valstī?
VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Bruņoti un “ārkārtīgi bīstami”. Krievijas savervētie noziedznieki aizbēguši no frontes un devušies sirojumos uz Krimu 35
Ap Līvāniem klaiņo trīs bezbailīgi sumbri. Brīdina netuvoties dzīvniekiem!
Partijas “Stabilitātei!” deputāte melojusi par savu amatu – uzdevusies par padomnieci, bet patiesībā bijusi palīgstrādniece
“Izmeklēšana nozieguma vietā stiprinājusi aizdomas.” Zviedrija par atklāto “Nord Stream” noplūžu vietās
AS un NA sabloķējas pret “Progresīvo” ņemšanu koalīcijā 48