Tie, kuri kaut reizi iegādājušies grāmatas elektroniskā formātā, zina, ka visērtāk tās lasīt īpašā lasītājā.
Tie, kuri kaut reizi iegādājušies grāmatas elektroniskā formātā, zina, ka visērtāk tās lasīt īpašā lasītājā.
Foto: SHUTTERSTOCK

Pret pirātismu bezspēcīgi. Kas Latvijā kavē digitālā grāmatu tirgus attīstību? 2

Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
“Sievietes dažreiz vakariņu vietā izvēlas kefīru, bet tā nedariet!” Dziedātāja atklāj, kā, atsakoties no cukura un piena, mainīja dzīvi
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
Lasīt citas ziņas

 

Iepriekšējā rakstā, kas bija veltīts digitālajai lasāmvielai – e-grāmatām un audiogrāmatām (“Caur ērkšķiem uz e-grāmatām”, “KZ”, 20.10.2021.), rakstīju par šķēršļiem, kas kavē šā tirgus attīstību. Starplaikā viens no šķēršļiem ir zudis – valdība ieklausījusies ilgajos aicinājumos mazināt nodokļu slogu, kas Latvijas grāmatām bija viens no augstākajiem Eiropā, un no 2022. gada šim sektoram lēmusi piemērot zemāko, proti, 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tas attieksies gan uz presi un iespiestajām grāmatām, kuras līdz šim aplika ar PVN 12% apmērā, gan pat uz e-grāmatām, kurām līdz pat šim brīdim saglabājusies 21% augstā pilnā PVN likme.

Vai tas nozīmē strauju segmenta izaugsmi? Visticamāk, ne, par to aptaujātie grāmatizdevēji ir vienprātīgi. Pirmkārt, ievērojami kāpuši par autoratlīdzībām maksājamie nodokļi, un vēl nav īsti skaidrs, kā tie mainīsies jau pavisam tuvajā 2022. gadā. Turklāt jāņem vērā Latvijas iedzīvotāju lasīšanas ieradumi, kas ir samērā konservatīvi un dod priekšroku fiziskām grāmatām, turklāt cietos vākos, bet poligrāfijas nozari visā pasaulē piemeklējis papīra trūkums un tā izraisīta strauja cenu celšanās. Tā kā e-grāmatu tirgus pagaidām ir niecīgs un izdevēji to faktiski dotē no tradicionālo grāmatu ieņēmumiem, nav prognozējams būtisks cenas sarukums.

Turklāt ir vēl vairāki faktori, kas digitālo grāmatu jomā jāsakārto gan valstij, gan arī pašiem grāmatizdevējiem.

 

Kā top e-grāmatas

Tie, kuri kaut reizi iegādājušies grāmatas elektroniskā formātā, noteikti izmēģinājuši visādus lasīšanas veidus, sākot ar telefonu un beidzot ar stacionāro datoru, taču zina, ka visērtāk tās lasīt īpašā lasītājā. To ekrāni ir līdzīgi papīram, proti, neizstaro gaismu un nenogurdina acis, un, tāpat kā īstu grāmatu, arī e-lasītāju lietojot, nepieciešams pareizs apgaismojums.

Izplatītākie lasītāji ir “PocketBook” un “Kindle”, taču arī citas, mazāk zināmas firmas ražo e-lasītājus, un būtiskākie faktori, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir cena un tas, kāda formāta elektroniskās grāmatas katrā lasītājā iespējams lasīt.

Atšķirībā no iespiestas grāmatas, kuras formāts apzīmē tikai izmērus, e-grāmatai tas visai burtiski var nozīmēt, ka kādā lasītājā nav iespējams atvērt citam lasītājam paredzēto grāmatu vai arī kāds formāts ir neērtāks par citiem.

Piemēram, firmas “Amazon” ražotais “Kindle” lasītājs pieprasa mobi formātu, kamēr “PocketBook” dod priekšroku “ePub” formātā veidotām e-grāmatām.

Kā izdevēji izšķiras, kādu e-grāmatas formātu pircējiem piedāvāt, un vai vispār veidot elektronisko izdevumu?

Sintija Buhanovska, izdevniecības “Zvaigzne ABC” Interaktīvo mācību materiālu izstrādes grupas vadītāja, kura faktiski aizsākusi e-grāmatu izstrādi Latvijā, skaidro, ka šajā izdevniecībā visas gandrīz 1600 e-grāmatas tiek piedāvātas trīs formātos: lielākā daļa “ePub” un tam paralēli mobi formātā, lai grāmatas varētu atvērt visos e-lasītājos, daļa – PDF failu veidā, bet mācību e-grāmatām izveidota atsevišķa slēgta tiešsaistes platforma “Māconis”, kurā ievietotie darbi ir šai platformai īpaši pielāgotā PDF formātā.

“Jāpiebilst, ka daiļliteratūras darbi “ePub” formātā tiek vēl pielāgoti īpaši “Apple Books” lietotnes e-grāmatu failu standartiem. Tāpēc ir maldīgs sabiedrībā itin bieži valdošais viedoklis, ka “e-grāmata ir tas pats drukas fails”. Nē, tā tas nav!

E-grāmatas fails tiek sagatavots atbilstoši tās platformas specifikai, kurā to izdevējs plāno ievietot tirdzniecībā.

E-grāmatu veidotājiem jāpārliecinās, vai e-grāmatas failā ir fonti, ko atbal­stīs populārākās lasīšanas ierīces un programmatūra, kā izkārtojas teksts un vizuālie elementi, tostarp arī tabulas, diagrammas, teksta izcēlumi, zemsvītras piezīmes vai atsauces. Tas ir arī iemesls faila formāta (“ePub” vai PDF) izvēlei, tāpēc pašas e-grāmatas izveide prasa papildu resursus,” skaidro S. Buhanovska. Pērkot grāmatu “Zvaigznes ABC” e-veikalā, lasītājs var uzreiz izvēlēties starp mobi un “ePub” formātu atbilstoši savai ierīcei.

Izdevniecība “Latvijas Mediji” pārsvarā piedāvā grāmatas “ePub” formātā, bet daļu, proti, grāmatas, kurās ir attēli vai diagrammas, – PDF formātā. Savukārt grāmatu tirdzniecības tīkla “Jānis Roze” e-grāmatu sadaļā nopērkamas tikai grāmatas “ePub” formātā, bet par iespējām tās augšupielādēt un lasīt dažādās ierīcēs, tostarp “Kindle”, izlasāms mājaslapas sadaļā “E-grāmatu lasīšana”.

Jāpiezīmē, ka datoros iespējams instalēt programmas, lai lasītu jebkuru e-grāmatu formātu, tāpat, līdzīgi kā tiešsaistē, varam pārvērst “Word” dokumentus PDF formātā, iespējams transformēt arī “ePub” par mobi un otrādi, tomēr neapšaubāmi ērtāk, ja par lasītāju uzreiz parūpējas izdevējs.

Sintija Buhanovska piebilst, ka e-grāmatas izdevējam nav vienreizējs ieguldījums, jo tehnoloģijas nemitīgi attīstās: “Zvaigznes ABC” e-grāmatu veidošanas 11 gados trīs reizes ir radikāli mainījušās mācību e-grāmatu lietošanas platformas un līdz ar to failu gatavošanas veidi, tāpat arī daiļliteratūras darbiem ir mainījušies aizsardzības veidi, tāpēc e-grāmatu veidošana no izdevēja pozīcijām joprojām ir pakalpojums, kas prasa nemitīgu esošo e-grāmatu pielāgošanu aktuālajām tehnoloģijām.”

E-grāmatu lietotājiem dzīvi apgrūtina tas, ka patlaban Latvijas izdevēju sarūpētās digitālās grāmatas faktiski pieejamas tikai katra izdevēja paša mājaslapā, neliela daļa no tām – tiešsaistē lasīšanai bez maksas “3td” e-bibliotēkā, izdevniecības “Zvaigzne ABC” e-grāmatas – arī “Apple Books” lietotnē. “Amazon” tīklā Latvijā iznākušās e-grāmatas praktiski neatrast.

“No e-grāmatu lasītāju viedokļa, protams, nereti izskan vēlme, lai visas latviski pieejamās e-grāmatas būtu vienā vietnē vai pat īpašā e-grāmatu lietotnē,” bilst S. Buhanovska, uzreiz paskaidrojot, ka īpašas tirdzniecības platformas vai lietotnes izstrāde un uzturēšana prasītu izdevējiem papildu finanšu un cilvēkresursu ieguldījumus, savukārt lietotājiem – pielāgošanos e-grāmatu atrašanas un iegādes paradumu maiņai.

“Tāpēc pirms šāda lēmuma pieņemšanas noteikti būtu jāizvērtē potenciālie ieguvumi un lietotāju skaita pieaugums.” Turklāt jāņem vērā, ka arī katrai e-grāmatai saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar autoru vai to pārstāvošo aģentūru, ir konkrēts “derīguma termiņš” jeb datums, līdz kuram ir spēkā e-grāmatas pieejamība tirdzniecībā. Pēc līguma termiņa beigām grāmata no tirdzniecības jāizņem.

 

Ko lasa visvairāk

Lai izdotu grāmatu arī elektroniskā formātā, izdevējam e-grāmatas tiesības jāparedz līgumā. J

au iepriekš rak­stīju, ka atsevišķi izdevēji – kā “Zvaigzne ABC” un “Latvijas Mediji” – praktiski visas grāmatas, kuras iznāk tradicionālas grāmatas formātā, lasītājiem piedāvā arī elektroniski. Protams, ir izņēmumi, atzīst S. Buhanovska: “Tā kā veidojam un lasītājiem piedāvājam e-grāmatas jau vairāk nekā 11 gadu, šajā laikā ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad e-grāmata netiek izveidota, jo, iespējams, tai ir ļoti sarežģīta struktūra, apjomīgs, tehniski sarežģīts izejas fails, t. i., pats drukātā darba makets prasītu no e-grāmatu veidojošā maketētāja proporcionāli lielu darba ieguldījumu faila sagatavošanai.”

Renāte Punka
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas prezidente Renāte Punka piebilst – no svešvalodām tulkotas grāmatas e-versijas izveidi reizēm liedz par darba izmantošanas tiesībām noslēgtie līgumi – grāmatas digitalizāciju nevēlas pats autors vai arī kavē bažas par mūsu valstī pastāvošo augsto pirātisma līmeni.

Atsevišķos gadījumos e-grāmatas netiek veidotas, jo paredzams, ka tieši par šo formātu lasītāju interese būs zema, tāpat saprotamu iemeslu dēļ neatrast e-formātu krāsojamām grāmatām, kā arī bērnu uzdevumu un darbošanās grāmatām.

Tāpat kā tradicionālo grāmatu, tā arī e-grāmatu sektorā, lielākā lasītāju interese ir par romantiskajiem romāniem un kriminālromāniem e-formātā, tiem seko t. s. pašizaugsmes un psiholoģiskās literatūras darbi, un, piebilst S. Buhanovska, vērojama arī pieaugoša interese par bērnu grāmatām e-formātā.

Šo tendenci apstiprina arī “3td” e-bibliotēkas dati – no desmit šobrīd visvairāk lasītajām grāmatām pieci ir kriminālromāni, trīs romantiskie romāni (ieskaitot klasiku, Ē. M. Remarka “Trīs draugus”) un divas pašpalīdzības grāmatas.

 

Likumu izmaiņas gaidot

Ja reiz vismaz divi izdevēji e-formātā izdod praktiski visas savas grāmatas, tās tiek gan pirktas, gan intensīvi lasītas “3td” e-bibliotēkā, kādēļ šis fakts neatspoguļojas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ik gadu apkopotajā izdevējdarbības statistikā? No Latvijas Grāmatizdevēju asociācijā pārstāvētajām izdevniecībām laikā starp 2018. un 2020. gadu tajā iekļuvušas tikai trīs apgāda “Zinātne” grāmatas.

Gunta Lodziņa, LNB izdevējdarbības statistikas eksperte, skaidro, ka Latvijas izdevējdarbības statistika tiek veidota, balstoties uz saņemtajiem obligātajiem eksemplāriem un pārskatu par izdevējdarbību, ko izdevējs iesniedz Latvijas Nacionālajai bibliotēkai: “Datus par e-grāmatu skaitu mēs ik gadu norādām LNB krājumā, bet detalizēta statistika netiek publicēta, jo netiek piegādāts obligātais eksemplārs, tāpēc mēs nevaram publicēt pilnu apskatu, tā nebūtu kvalitatīva statistika, kas atspoguļotu patieso situāciju.”

Izdevēji ar e-grāmatu piegādi bibliotēkai patiesi nesteidzas, pamatojot to gan tādējādi, ka e-grāmatas saturs neatšķiras no iespiestās grāmatas satura, bet to obligātie eksemplāri saskaņā ar likumu par obligātajiem eksemplāriem LNB tiek piegādāti, gan arī ar bažām par iespējamo e-grāmatu noplūšanu no bibliotēkas datoriem.

G. Lodziņa gan skaidro, ka LNB saņemtās e-grāmatas ievieto digitālo objektu pārvaldības sistēmā, kas ļauj nodrošināties, ka darbs netiek patvaļīgi lejuplādēts vai pārsūtīts.

E-grāmatu obligātie eksemplāri pieejami lasīšanai ekrāna formātā no dažiem datoriem LNB lasītavās bez iespējas tos lejupielādēt, ja vien izdevējs pats nav piekritis to plašākai piekļuvei.”

Darbs pie jauna obligāto eksemplāru likuma tuvojas noslēgumam – iespējams, jau nākamgad izdevējiem e-grāmatas LNB piegāde būs kļuvusi par nepārprotami formulētu pienākumu. Turklāt var argumentēt, ka “3td” e-grāmatu bibliotēka pieejama krietni plašāk par tikai LNB telpās esošajiem datoriem, taču šai vietnei izdevēji uzticas.

Tomēr var saprast izdevēju bažas. Latvijā gadiem ilgi darbojas apjomīga pirātisku e-grāmatu vietne, kurā atrodams plašs dažādos laikos izdotu grāmatu klāsts. Vietnes turētājs savu darbību pamato tādējādi, ka izdevēji no tās praktiski necieš, jo vietnē tiekot ievietotas tikai grāmatas, kas iznākušas pirms pieciem gadiem un senāk, un pastāvošā likumdošana diemžēl zināmā mērā šo pārliecību attaisno.

Ir gan ierosināti vairāki kriminālprocesi, kurus komentēt neviena no pusēm šobrīd nedrīkst, taču, lai tiktu līdz procesam, izdevējam jāpierāda, ka nelegālo grāmatu atrašanās pirātiskā vietnē viņam radījusi zaudējumus vismaz desmit minimālo algu jeb 5000 eiro apmērā.

Marika Celma, LGA izpilddirektore, norāda uz normas absurdo būtību: “Ja cilvēks veikalā nozog paciņu piena, kas ir nesalīdzināmi lētāka par grāmatu, viņu var sodīt. Par to, ka zog un nelegāli izplata grāmatas, vēl neviens sods piespriests nav.”

Vietnes turētājam būtu derīgi atcerēties, ka izdevējiem no nelegālas vietnes darbības var rasties arī netieši zaudējumi: nepaļaujoties uz autortiesību aizsardzību, ārzemju aģentūras var atteikties pārdot tulkošanas tiesības. Savukārt pavisam tieši no nelegālas grāmatu izplatīšanas cieš to autori un tulkotāji.

Proti, ja darbu nopērk publiskās bibliotēkas vai arī tā tiek ievietota “3td” e-bibliotēkā, autors saņem atlīdzību par publisko patapinājumu vai par licences izmantošanu.

Visvairāk lasīto grāmatu autoriem tā ir kļuvusi par visai būtisku ienākumu daļu, jo autoratlīdzības apmērs ierobežotā grāmatu tirgus un ar kaimiņvalstīm salīdzinoši zemās grāmatu cenas dēļ Latvijā pārsvarā ir neliels.

Atlīdzību autors saņem neatkarīgi no tā, cik sen grāmata iznākusi, – visā savas dzīves laikā, bet viņa mantinieki vēl 70 gadus pēc autora nāves.

SAISTĪTIE RAKSTI
Ilona Pētersone.
Foto: Zane Bitere/LETA

Ilona Pētersone, Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītāja, telefonsarunā pauda, ka sadarbībā ar biedrību “Par legālu saturu” un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) tiek plānotas izmaiņas likumos, kas ļautu NEPLP iejaukties, redzot nelegāla satura izplatīšanu internetā, un apturēt šādu vietņu darbību, taču tas vēl ir tikai ieceru līmenī. Iespējams, ja izdotos sinhronizēt šo izmaiņu pieņemšanu ar jaunā obligāto eksemplāru likuma apstiprināšanu Saeimā, mazinātos arī izdevēju bažas par arvien jaunu grāmatu nonākšanu nelegālās vietnēs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
“Sievietes dažreiz vakariņu vietā izvēlas kefīru, bet tā nedariet!” Dziedātāja atklāj, kā, atsakoties no cukura un piena, mainīja dzīvi
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
FOTO. Apcietina Bunkus slepkavības lietā aizdomās turēto uzņēmēju Babenko
Maskava paziņo, kādā gadījumā varētu notikt “Azovstaļ” aizstāvju apmaiņa
Lasīt citas ziņas
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
FOTO. Apcietina Bunkus slepkavības lietā aizdomās turēto uzņēmēju Babenko
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
Sprūds: Krievija ir pierādījusi, ka tai nav izpratnes un vēlmes iestāties par cilvēku dzīvībām
nezaudēt renovācijas efektu?
22:03
Militārie eksperti: Ukrainas armijai būtu prātīgi atkāpties no atsevišķām pozīcijām, lai nenonāktu ielenkumā
21:38
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
21:30
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Šmidre: “Ja būs noslēgts pamiers, tad aizmirsīs par visiem noziegumiem”
Krievija atceļ vecuma ierobežojumus līgumkaravīriem
Lucavsalā par 2,4 miljoniem eiro izbūvēs jaunas ielas
Ukrainā kaujas sasniegušas Severodoneckas robežas
Uzvaras parkā esošais piemineklis pašvaldībai būs jādemontē līdz 15.novembrim
Kārlis Šadurskis: LKS ļoti cenšas balansēt krimināllikuma pareizajā pusē, bet es gaidu, kad viņi šo robežšķirtni pārkāps
Naktī daudzviet bagātīgi līs
Kārlis Streips: Tādas katastrofas var atkārtoties vēl un vēl
VIDEO. Traģēdija vai sakritība? Kādā Rīgas skolā audzēknis iesit skolotājam pa žokli: pedagogs nokļūst slimnīcā, bet vēlāk nomirst
VIDEO. Patiess un ļoti emocionāls video: ko postošais karš ir atņēmis ukraiņu ģimenēm
Maskava paziņo, kādā gadījumā varētu notikt “Azovstaļ” aizstāvju apmaiņa
“Mani visvairāk apbēdina, ka tā puse, kura ir par labiem zēniem, baidās to izteikt.” Aivars Broks par sabiedrības saliedētību Daugavpilī
Kremļa plānotais zibenskarš izvērties par krievu karaspēka barbarisku vardarbību pret civiliedzīvotājiem
Ukraiņu režisors Kannu kinofestivālā protestē pret Krieviju
Raža līdz pat septembrim! Labākās “vēlās” zemeņu šķirnes, ko audzēt Latvijā
Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars pirmajā ceturksnī Latvijā pieaudzis līdz 63,2%
nezaudēt renovācijas efektu?
Uzņēmumiem draudzīgāko pašvaldību balvas saņem Bauskas novads un Jūrmala
Māra Libeka: Netrūkst tādu, kuriem gluži vienalga, ka stāv tur kaut kāds tēls no 50 okupācijas gadiem
“Ir nepiemērots brīdis tautas tracināšanai.” Kilbloka par Maskavas ielas pārdēvēšanu
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
Nākamās divas ziemas ir īpaši būtiskas, jādomā, kā nodrošināties ar resursiem – komentē Roberts Zīle
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?