“Purvi un zemienes ir mūsu slepenais ierocis valsts aizsardzībā!” Graube par ienaidnieka tehnikas ierobežošanu 0
TV24 raidījumā “Dienas personība” ģenerālis un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris (1999-2003; 2010-2017) Raimonds Graube skaidroja, kas ir pretmobilitātes objekti un kā tie palīdz aizsargāt teritoriju militāra konflikta laikā.
Viss, kas traucē ienaidnieka bruņu tehnikas vai vispār tehnikas pārvietošanos. Tie var būt ļoti vienkārši līdzekļi, piemēram, grāvji, prettanku grāvji, dažādas būves, tie paši prettanku eži vai pūķa zobi, tās var būt arī mīnas,” sacīja Graube.
“Tur ir komplekss pasākums, sagatavotas var būt arī zonas, kuras militāri sākot ir ‘piešautas’ vai ar mūsu ieroču sistēmām skaidri zināmas, kurā vietā pretiniekam obligāti jāpārvietojas,” uzsvēra Graube.
Arī pati daba veido zināmus ierobežojumus, ja, piemēram, abās pusēs ir purvi vai zemienes, kur bruņu tehnika neiet cauri, mēs to zinām, viņi to zina, tātad ir divi vai trīs ceļi, caur kuriem tad var šo apvidu šķērsot, savādāk nemaz nav iespējams, piebilda Graube.
“Kontrolējot ar artilēriju vai citiem ieroču veidiem, šos divus vai trīs ceļus un šaurās vietas, rada aizsardzības priekšrocības, un tos tad arī sauc par dažādiem pretmobilitātes pasākumiem,” atzīmēja Graube.
Ziņu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija norāda, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūve ir laikietilpīgs process un ir nepieciešams pieņemt Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, lai paātrinātu austrumu robežas militāro stiprināšanu, ļaujot izvietot šķēršļus uz robežas un veikt būvniecību gadījumos, kad sākta zemes atsavināšana, nodibinot servitūta tiesības un nosakot tai nacionālo interešu objekta statusu.
Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, īstenojot Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, ir identificējuši, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei būs nepieciešami dažāda izmēra zemesgabali, kuru kopējā platība sasniedz 2000 hektāru Vidzemes un Latgales reģionā, sešās austrumu pierobežas pašvaldībās – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novados.
Daļa identificēto teritoriju nav valsts vai pašvaldības, bet gan fizisku vai juridisku personu īpašumā. Tas nozīmē, ka ar katru zemes īpašnieku ir nepieciešams atsevišķi vienoties par nepieciešamo teritoriju iegādi, kas ir laikietilpīgi.
