Tramps nogriež daļu drošības finansējuma Baltijai – Eiropa satraukta 0
ASV plāno pakāpeniski izbeigt drošības palīdzības programmas Eiropas valstīm, īpaši tām, kas atrodas uz Krievijas robežas, vienlaikus aicinot Eiropu vairāk finansēt savu aizsardzību, ziņo ārvalstu mediji.
Pagājušajā nedēļā Pentagona amatpersonas informēja Eiropas diplomātus, ka ASV vairs nefinansēs programmas, kas apmāca un aprīko Austrumeiropas militārās spējas, kas būtu pirmās frontes valstis jebkurā konfliktā ar Krieviju.
Programmas finansējums, kas ietilpst tā sauktajā 333. sadaļā, jāapstiprina ASV Kongresam, taču Trampa administrācija nav pieprasījusi papildu līdzekļus. Jau apstiprinātie līdzekļi būs pieejami līdz 2026. gada septembra beigām.
Kā norādīja Baltais nams, šis solis atbilst prezidenta Donalda Trampa centieniem “pārskatīt un pielāgot” ārējo palīdzību un atbilst viņa pirmajās darba dienās izdotiem rīkojumiem.
“Šī rīcība koordinēta ar Eiropas valstīm, saskaņā ar izpildrīkojumu un prezidenta ilgstošo uzsvaru uz to, ka Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu aizsardzību,” sacīja amatpersona.
Trampa spiediena rezultātā NATO sabiedrotie Eiropā jūnijā vienojās palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP.
333. sadaļas finansējuma samazināšana ietekmētu programmu ar pasaules budžetu vairāk nekā 1 miljardu eiro, pēc Senāta padomnieku aplēsēm, potenciāli samazinot simtiem miljonus eiro, ko ASV sūta robežas valstīm. Pentagons nav precizējis, cik liela summa tiks samazināta.
Programma 2018.–2022. gadā Eiropā piešķīra 1,6 miljardus dolāru, aptuveni 29% no globālajiem 333. sadaļas izdevumiem, pēc ASV Valsts kontroles biroja datiem. Galvenās saņēmējas valstis ir Igaunija, Latvija un Lietuva.
Daudzu Eiropas vēstniecību amatpersonas Vašingtonā, tai skaitā no valstīm, kas šo palīdzību nesaņem, piedalījās sanāksmē, kur Pentagona pārstāvji informēja par samazinājumiem.
Šī rīcība, šķiet, bija paredzēta, lai bagātākās Eiropas valstis vairāk finansētu pirmās frontes valstu drošības palīdzību, norādīja kāda Eiropas amatpersona.
Eiropas valdības bija pārsteigtas par šo paziņojumu un cenšas iegūt papildinformāciju no Vašingtonas, sacīja divi diplomāti, kas tika informēti par sarunām.
Eiropas amatpersonas arī cenšas saprast, vai iekšzemes finansējums spēs aizpildīt radīto caurumu vai samazinājums ietekmēs kritiskos Eiropas drošības elementus.
“Ja viņi būs brutāli, tam būs liela nozīme,” sacīja viens diplomāts, piebilstot, ka NATO noteikti tiks ietekmēta, jo daļa finansējuma tika novirzīta caur aliansi.
“Tas rada lielas bažas un nenoteiktību,” piebilda otrs diplomāts, salīdzinot ar Trampa iepriekšējo lēmumu samazināt ASV starptautisko palīdzību.
Senatore Žanna Šīn, Senāta Ārlietu komitejas vadošā demokrāte, šos samazinājumus nosauca par “nepareizu soli, kas sūta nepareizu signālu, cenšoties piespiest Putinu pie sarunu galda un atturēt Krievijas agresiju”.
ASV atsevišķā Ārējās militārās finansēšanas programmā, kas nodrošina līdzekļus valstu ieroču, lidmašīnu, kuģu un tanku iegādei, jaunākie lēmumi neietekmē.
Šī gada sākumā Vašingtona pēkšņi apturēja munīcijas un augstas vērtības ieroču piegādes Ukrainai pēc Kolbija pārskata, kas raisīja bažas par ASV krājumiem. Tramps vēlāk pavēlēja piegādes atsākt.
Baltijas drošības iniciatīvas nākotne apdraudēta
Baltijas drošības iniciatīva, atsevišķa programma, kas izveidota 2020. gadā, lai stiprinātu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotos spēkus, arī ir apdraudēta. Pērn Kongress apstiprināja 288 miljonus dolāru programmas atbalstam.
Baltais nams nākamā gada budžetā nav pieprasījis papildu finansējumu. Avots, kas pārzina lietu, sacīja, ka programma tiek pārskatīta administrācijas līmenī.
ASV drošības palīdzības zaudējums būtu “ļoti smags” Baltijas valstīm, sacīja bijušais ASV admirālis Marks Montgomerijs, tagad vecākais pētnieks domnīcā “Foundation for the Defense of Democracies”.
“Visa ideja ir padarīt šīs valstis spējīgas pašām sevi aizstāvēt.”
Visām trim valstīm ir sauszemes robeža ar Krieviju, un reģions ir piedzīvojis uzbrukumus, ko piedēvē Maskavai, tostarp uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Baltijas jūrā, kiberuzbrukumus un sabotāžu.
Administrācija veic vispasaules karavīru izvietojuma pārskatīšanu un plāno samazināt savu klātbūtni Eiropā.
