Putins atvelk uz Krieviju 5000 karavīru, bet veltīgi! Atklāj, cik liela armija būtu nepieciešama, lai apstādinātu ukraiņus 251
Krievijas armija pārsviedusi aptuveni 5000 karavīru uz Ukrainas uzbrukuma zonu Kurskas apgabalā, vēsta laikraksts “Wall Street Journal”, atsaucoties uz avotu.
Zonā, kur notiek kaujas ar Ukrainas armiju, atrodas brigāde no Doneckas apgabala, kur Krievijas karaspēks veic uzbrukumu.
Pārējās vienības atvilktas no Krievijai mazāk svarīgiem frontes sektoriem, sacījis avots.
Tiesa, ar šo pastiprinājumu nepietiek, lai Kurskas apgabalā apturētu ukraiņu uzbrukumu un pēc tam panāktu viņu atkāpšanos.
Šim nolūkam Krievijai būtu nepieciešami vismaz 20 000 karavīru, norādījis avots.
Ukraina uz Kurskas apgabalu nosūtījusi 6000 karavīru, vēsta laikraksts.
Vēl 4000 Ukrainas armijas karavīru atbalsta operāciju, atrodoties Ukrainas Sumu apgabalā.
Uzbrukumam Kurskas apgabalā Ukrainas armija izmantojusi rezerves, ko tā bija veidojusi pēdējos mēnešos, norāda laikraksts.
ASV nav dalījušās ar Ukrainu ar izlūkdatiem par mērķiem Krievijā, jo negrib, ka tiktu uzskatītas par līdzdalīgām ukraiņu operācijā Kurskas apgabalā, teikts publikācijā.
Ukrainas armija Kurskas apgabala teritorijā ienāca 6.augustā. Kaujas turpinās. Ukrainas puse ziņo, ka desmitiem apdzīvotu vietu ir Ukrainas armijas kontrolē.
Tikmēr Putins ieradies Azerbaidžānā
Krievijas diktators Vladimirs Putins ieradies divu dienu valsts vizītē Azerbaidžānā, svētdienas vakarā paziņoja Kremļa preses dienests.
Baku nav pievienojusies Romas Statūtiem, ar kuriem tika izveidota Starptautiskā Krimināltiesa (SKT), un tas nozīmē, ka Putins var ierasties Azerbaidžānā, neriskējot, ka tiks aizturēts.
SKT 2023.gada martā izdeva Putina aresta orderi saistībā ar apsūdzībām par Ukrainas bērnu nelikumīgu pārvietošanu uz Krieviju. Tas tiek uzskatīts par kara noziegumu.
SKT ordera dēļ Kremļa saimnieka ārvalstu vizīšu maršruti ir stipri ierobežoti.
Putina un Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva sarunās tiks apspriesta “stratēģiskās partnerības un alianses” turpmākā attīstība, kā arī aktuāli starptautiski un reģionāli jautājumi.
Azerbaidžāna tiek uzskatīta par tuvu Maskavas partneri, vienlaikus tā ir nozīmīgs energoresursu piegādātājs rietumvalstīm.
Sagaidāms, ka pašreizējā brauciena laikā Putins komentēs Azerbaidžānas un Armēnijas miera sarunu gaitu saistībā ar abu valstu ilgstošo konfliktu par Kalnu Karabahu.
Armēnija, kas bijusi viena no Krievijas tradicionālajām partnerēm un sabiedrotajām, pēdējā laikā cenšas uzlabot attiecības ar Rietumiem.
Attiecības ar Maskavu tostarp kļuvušas vēsākas. Erevāna apsūdz Maskavu, ka tā neatbalsta to konfliktā ar Azerbaidžānu.
