Kā nosvinēji dzimšanas dienu? 7
Kuģa ceļojumā. Ik gadu abi ar Silviju reizes trīs vai četras dodamies ceļojumos ar kuģi (nevis kruīzos, kā jūs Latvijā sakāt. Vispār mani kaitina, ka Latvijas latvieši par daudz runā lieto svešvārdus. Jums taču mums būtu jārāda labs piemērs!) Šogad tas mūsu mūžā bija 72. vai 73. pēc skaita. Kā jau teicu, mūsu dzīve ir iegājusi rimtākā gultnē, ir vairāk laika atpūtai, pārdomām. Arvien vairāk gribas pabūt klusumā, pat braucot ar automašīnu, neklausos radio, mājās reti skan “fona mūzika”, un, ja skan, tad vecā, labā country western mūzika, “Čikāgas piecīšu” ieraksti. Jaunlaiku mūzika bieži vien man izklausās pēc vienkāršas bļaustīšanās. Varbūt neviļus gatavojos turpmākajam ceļam uz Katskiļu latviešu kapiem, kur mums jau iegādāta mūžamāju vieta un kur jau atdusas mana mammīte… Te atdusas arī trīs no maniem mīļajiem “Čikāgas piecīšiem” – Ģirts Puriņš, Jānis Rinkušs un Uldis Ievāns.
Un tomēr – tavs izskats un možums vēl neliecina par došanos turpu. Kāda ir tava “recepte”?
Fiziskā un garīgā aktivitāte. Tepat tuvumā ir veselības klubs, ko apmeklēju četras līdz sešas reizes nedēļā. “Staigāju” pa lenti, tad eju karstā dušā un mājās atgriežos garīgi un miesiski možs. Garīgai aktivitātei ik vakaru stundiņu, pusotras risinu krustvārdu mīklas, man īpaši patīk sudoku. Guļu veselīgā miegā… Atminos, kā bērnībā, govis ganot, uzsedzu savu sedziņu mīļotajai gotiņai Noriņai, kad tā bija pēc ēšanas pļavā atlaidusies, piespiedos tai un lasīju grāmatu. Tā jau, redz, ir – arvien atceros, kas notika, kad biju gadus piecus līdz desmit vecs, bet arvien biežāk piemirstu, ko darīju vakar… Ir mierīgi jāpieņem tas, ka dzīve iegājusi citā ritmā.
