Raiņa un Aspazijas gads oficiāli atklāts; piedāvātā programma daudzpusīga 0
Ar Raiņa poētisko aicinājumu “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” šogad daudzveidīgi un plaši tiks atzīmēts Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas gads, aģentūrai BNS pavēstīja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša.
Uz Latvijas teātru skatuvēm šogad būs redzami vairāki nozīmīgi iestudējumi – jau 29. janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī notiks pirmizrāde muzikālai izrādei Kirila Serebreņņikova režijā “Raiņa sapņi” ar komponista Jēkaba Nīmaņa mūziku. Izrāde piedāvās ieskatīties Raiņa dzīvē ar dzejas, sapņu un pārdomu palīdzību, noiet Raiņa dzīves ceļu no piedzimšanas jeb nebūtības līdz nāvei jeb mūžībai. Savukārt 11. septembrī Raiņa dzimšanas dienu Latvijas Nacionālais teātris atzīmēs ar iestudējumu “Uguns un nakts” Viestura Kairiša režijā.
Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē 18. martā plānota izrādes “Aspazija” pirmizrāde, ko veido režisore Māra Ķimele, scenogrāfs Gints Gabrāns un komponists Jānis Šipkēvics. Izrādes pamatā būs pazīstamās latviešu literātes un politiķes Aspazijas biogrāfijas meti. Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne kā pseidonīmu sev bija izvēlējusies Perikla mīļotās Aspazijas vārdu. Viņa bija izcilā dzejnieka Raiņa dzīvesbiedre. Rainis un Aspazija visbiežāk tiek minēti kopā – kā mīlestības un radoša tandēma simbols.
Valmieras drāmas teātris veido iestudējumu bērniem “Bērns, vārdā Rainis” režisora un scenogrāfa Reiņa Suhanova vadībā, kas būs veltīts Raiņa bērnības pasaulei un ko plānots piedāvāt skatītājiem kā ceļojošo izrādi Latvijas skolās. Pirmizrāde plānota 11. septembrī Valmieras drāmas teātra Apaļajā zālē. Izrādes idejas autori un dramaturģiskā materiāla veidotāji, kuri darbosies arī lomās, ir Valmieras drāmas teātra aktieri – Inese Ramute un Mārtiņš Meiers.
Suhanova režijā Valmieras drāmas teātris plāno veidot arī divus poētiskus iestudējumus, kas veltīti Aspazijas dzejas krājumam “Sarkanās puķes” un Raiņa dzejas krājumam “Vētras sēja”, kas būs vēstījumi par tajos ietverto idejiski poētisko pasauli. Šī idejām un pasaules mainīšanas plāniem bagātā dzeja ir ļoti piemērota, lai runātu ar vidusskolas vecuma jauniešiem un liktu ieraudzīt Aspaziju un Raini kā ideju līdzgaitniekus, kā dzejniekus, kuri ir pierakstījuši alkas pēc iekšējas brīvības. Pirmizrāde plānotas rudenī.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris 2. oktobrī sezonu atklās ar muzikāli poētisku iestudējumu “Tālas noskaņas zilā vakarā”. Izrādi iestudēs Igors Koņajevs sadarbībā ar komponistu Arturu Maskatu. Izrāde skatuves izteiksmes līdzekļu valodā – mūzika, vārds, deja, scenogrāfija, kostīmi, gaismas – palīdzēs no jauna un mūsdienīgi ielūkoties Raiņa dzejas krājuma lappusēs, kas tapa Krievijā pilsētā Slobodskā, saklausot viņa poēzijas bezgalīgo un negaistošo mūziku.
Liepājas teātrī jau tapusi kustību izrāde “Indulis un Ārija”. Režisors Sergejs Zemļanskis radījis unikālu iestudējumu – kustību izrādi bez vārdiem, kurā aktieri izstāsta stāstu, izmantojot vien ķermeņa valodu.
Arī vairāki nevalstiskie teātri – “Dirty Deal Teatro”, T”eātris TT”, kā arī pašvaldību teātri Jūrmalā, Valkā un citviet šogad iecerējuši izrādes Raiņa un Aspazijas gada zīmē – gan bērnu, gan pieaugušo auditorijai.
Savukārt Latvijas Simfoniskās mūzikas lielkoncertā Lielajā ģildē 24. janvārī būs klausāms Jāņa Mediņa prologs operai “Uguns un nakts”, Artura Maskata trīs dziesmas ar Aspazijas vārdiem (pirmatskaņojums), kā arī Jura Karlsona baleta “Sidraba šķidrauts” fragmenti. Latvijas Nacionālās operas orķestri diriģēs Mārtiņš Ozoliņš.
Rīgā un reģionālajos kultūras centros un koncertzālēs gada otrā pusē izskanēs koncertprogramma “Dagdas skiču burtnīcas”. Koncertuzveduma veidotāju Ievas Paršas, Oresta Silabrieža un Uģa Brikmaņa uzmanības lokā ir Raiņa aprakstītais cilvēka ceļojums pie sevis – caur sapņiem, sāpēm, šķietamību un realitāti. Jaunus opusus speciāli šim koncertlasījumam komponē astoņi dažādu paaudžu un dažādas stilistiskās izteiksmes latviešu komponisti: Santa Bušs (1981), Mārīte Dombrovska (1977), Andris Dzenītis (1978), Maija Einfelde (1939), Oskars Herliņš (1980), Jēkabs Jančevskis (1992), Pēteris Plakidis (1947), Gundega Šmite (1977).
Dzintaru koncertzālē taps koncertuzvedums “Vēstules…” ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un jauniešu kora “Kamēr…” dalību, kas veltīts Raiņa un Aspazijas sarakstei. To veido režisore Rēzija Kalniņa un diriģents Ainārs Rubiķis. Uzveduma pirmizrāde plānota 6.jūnijā, savukārt oktobrī Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē būs dzirdams poētisks Raiņa dzejas atspoguļojums mūzikā “Daugava” Latvijas Radio kora izpildījumā.
Latvijas Komponistu savienība sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību gada sākumā izsludinās “Solo un kora dziesmu konkursu”, lai rosinātu jaunas mūsdienu oriģinālmūzikas darbu – a cappella kordziesmu – tapšanu ar Raiņa un Aspazijas dzeju. Konkursa rezultāts būs dzirdams gada otrajā pusē.
XXIII Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku centrālais notikums būs Arvīda Žilinska operas “Zelta zirgs” iestudējums Gunta Gailīša režijā, diriģents – Atvars Lakstīgala. Ar šo iestudējumu svētku organizatori šogad vēlas godināt četrkāršu jubileju – Rainim – 150, komponistam Arvīdam Žilinskim – 110, operas “Zelta zirgs” pirmizrādei – 50, bet Antiņa lomas izpildītājam tenoram Jānim Zāberam – 80 gadu. Iestudējums būs skatāms Siguldas pilsdrupās.
Festivāla “Dzejas dienas” laikā septembra sākumā plānots laist klajā mūziķa un dzejnieka Pētera Draguna dziesmas ar Raiņa vārdiem, kas atklāj klasiķa dzejas skanējumu mūsdienīgi meditatīvā balss un instrumentu mijiedarbē.
23. un 24. janvārī Eduarda Smiļģa Teātra muzejā būs skatāma poētiskās dejas traģēdija “Viens un Divi”, ko veidojusi horeogrāfe Olga Žitluhina un dejas apvienības “Ārā” jaunie dejotāji. Laikmetīgās dejas izrāde ar apakšvirsrakstu “Aspazijas un Raiņa mīlestības vēstules – profesors Gunārs Bībers – horeogrāfi” tapusi, izmantojot daudzveidīgu kultūrvēsturisko materiālu bāzi.
Savukārt tautas deju ansamblis “Zelta sietiņš” plāno koncertuzvedumu bērniem “Iepazīt un iemīlēt Raini un Aspaziju ar deju un dzeju”.
Pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta iniciatīvas Jura Podnieka filmu studija veido unikālu projektu ar 28 īsfilmām, kuras taps visās ES valstīs un kurās piedalīsies katrā valstī populāra, sabiedrībā cienīta personība, citējot Raiņa un Aspazijas dzejas tulkojumus savas valsts valodā. Pirmās īsfilmas tapušas Latvijā un Zviedrijā un jau prezentētas 7. janvārī. Pārējās taps un būs skatāmas laika posmā no janvāra līdz maijam un pieejamas interneta vidē.
Jūnijā norisināsies apjomīga starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde “Man sirdī tīģer’s”” kas tiks atklāta jaunajā izstāžu zālē “Mākslas stacija Dubulti”, šī iecere top mākslas zinātnieces un izstāžu kuratores Ingas Šteimanes vadībā. Izstādes tēma ir piedošanas – atriebības trauslā robeža, kas sasaucas ar Raiņa idejām lugā “Jāzeps un viņa brāļi”. Izstādē piedalīsies laikmetīgie mākslinieki no Šveices, Maķedonijas, Izraēlas, Ēģiptes, Brazīlijas, Zviedrijas un Latvijas, kas izstādei veidos deviņus mākslas objektus/instalācijas un četrus video darbus.
Savukārt UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību veido izstādi “Aspazija/Rainis: Dumpiniece/Humānists” , kas tiks eksponēta UNESCO centrālajā mītnē Parīzē aprīlī un tālāk ceļos uz Kirovu Krievijā un Minsku Baltkrievijā.
Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileja ir ietverta UNESCO svinamo dienu kalendārā, kurā tiek iekļautas pasaules mērogā nozīmīgu notikumu gadskārtas, kas bijušas izšķirīgas svarīgu ideju virzībā, vai arī ievērojamu personību, kuras devušas būtisku ieguldījumu kultūras, izglītības, zinātnes un citu UNESCO mandāta jomu attīstībā, gadadienas.
Pērn pēc Kultūras ministrijas darba grupas Raiņa un Aspazijas jubilejas gada īstenošanai ierosinājuma Nacionālā kultūras padome vienojās 2015. gadu pasludināt par Raiņa un Aspazijas jubilejas gadu, mudinot valsts, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas iesaistīties tā norisē. Atsaucoties šim aicinājumam, uz Latvijas teātra skatuvēm, koncertzālēs, bibliotēkās, universitātēs, muzejos un kultūras centros, kā arī ārvalstīs būs pieejama daudzveidīga kultūras programma, kas aktualizēs Raiņa un Aspazijas ieguldījumu kultūrā.
