Kā pareizi jāraksta šī akmeņu krāvuma nosaukums, prāto Arno Jundze, stāvot četru tūkstošu gadu senās Stounhendžas vējos.
Kā pareizi jāraksta šī akmeņu krāvuma nosaukums, prāto Arno Jundze, stāvot četru tūkstošu gadu senās Stounhendžas vējos.
Foto: no Arno Jundzes krājuma

Rakstnieks neslaistās pa dīvānu. Saruna ar Arno Jundzi 0

Mūziķi dziesmās aicina mazgāt rokas, aktieri lasa priekšā Bokačo “Dekameronu”, Skalbes “Mazās piezīmes” un pasakas. Vārda mākslinieki raksta – vienatnē un attālināti tāpat kā līdz šim, tā ir viņu ikdiena arī bez krīzēm un koronām. Rakstniekam, arī kultūras žurnālistam un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājam Arno Jundzem pa galvu maisās Eduards Veidenbaums, jo top romāns par ģeniālo dzejdari, kura sapņus un cerības nokāva sava laika “korona” – tuberkuloze.

14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
Lasīt citas ziņas

Rakstniekiem darbs mājās nav nekas ārkārtējs un dīkstāve nedraud?

Manā profesijā tas notiek gadiem, visi, kas tā strādājam, esam jau pieraduši. Protams, darbs no mājām prasa disciplīnu, nevari slaistīties pa dīvānu. Taču arī rakstniekiem šī ir ļoti nepatīkama situācija – gan emocionāli, gan materiāli, jo sāk kavēties grāmatu izdošana un atcelti pasākumi Latvijā, kādi vien varētu notikt. Izjukuši visi starptautiskie lielie grāmatu tirgi, kas bija paredzēti pavasarī – Londona to atcēla pēdējā brīdī, Boloņa it kā pārcēla uz rudeni, bet es neticu, ka Itālijā šogad kaut kas notiks, Leipciga pārcēla uz nākamo gadu, arī Frankfurte nav lieli optimisti. Šogad lielie tirgi ir beigušies, vēl nesākušies, un tā ir milzīgi liela ietekme uz visu nozari, jo tur parasti notiek autortiesību pārdošana, bet tagad tā ir apstājusies un jāgaida nākamais gads. To var salīdzināt ar neražas gadu dārzā, kad ābelēm nosalst ziedi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aktieri un mūziķi tīmeklī ar priekšnesumiem cenšas uzturēt možāku garu, varbūt rakstniekiem arī jālien ārā no savām alām un jāparādās publikai internetā?

Nezinu, vai visi rakstnieki ir arī labi aktieri vai mūziķi. Katram savs. Žēl, ka Latvijā nav populāras audiogrāmatas, pie mums kaut kādu iemeslu dēļ šis formāts neaizgāja. Vācijā tās ir ļoti iecienītas, populāru autoru darbus audioformātā izdod miljonu tirāžās.

Nesen pa radio kāda klausītāja pārmeta radošajiem ļaudīm, ka viņi jau iepriekš ko līdzīgu tagadējai krīzes situācijai aprakstījuši un izrādījuši mākslas darbos, tā teikt, pieķērkuši nelaimi…

Rakstnieki savās grāmatās kaut kādā ziņā prognozē nākotnes notikumus – kaut vai 20. gs. vidus fantasti, kas prognozēja mobilos telefonus un datorus, kas tagad ir realitāte. Pirms tam bija Žils Verns ar izgudrojumiem, kurus viņš lieliski aprakstīja, pagāja 150 gadi, un daudz kas ir piepildījies. Arī sliktās prognozes – amerikāņu rakstnieks Morgans Robertsons sarakstīja darbu par milzīga kuģa “Titāns” bojāeju, taču grāmata nevienu neinteresēja. Tikai pēc “Titānika” katastrofas visi pēkšņi pamanīja, ka autors to bija paredzējis pirms četrpadsmit gadiem. Rakstnieki atšķirībā no citiem cilvēkiem jūt saasinātāk, viņiem ir attīstītas maņas, kas ļauj kaut ko paredzēt, un to viņi mēģina uzlikt uz papīra.

Vai šis laiks ir iedvesmojošs rakstīšanai?

Nav sliktāks vai labāks par citiem laikiem iedvesmas ziņā. Es pats rakstu, droši vien mani kolēģi arī to dara, redzēsim, kas no tā visa būs iznācis. Literatūra no citām mākslām atšķiras ar to, ka mudina vairāk domāt. Ar grāmatu nevari pasauli mainīt, bet vari aicināt cilvēkus domāt par lietām, kas tev ir svarīgas.

Par ko jums tagad jādomā?

Redzamas mūsu stiprās un vājās puses. Stiprums ir tas, ka spējām mobilizēties un valstī ieviesti drošības pasākumi, taču pietrūkst spēcīgu personību, kādas bija Atmodas laikā, kas spēja uzrunāt tautu un reizēm arī nomierināt. Sabiedrībai tagad vajadzētu uzrunas ar psihoterapeitisku efektu. Atcerieties Vairas Vīķes-Freibergas Valsts prezidentes amatā vienu otru spožu uzstāšanos, kas iedvesmoja visu Latviju.

Vai romānā par Eduardu Veidenbaumu atklāsit ko jaunu?

Ceru, ka jā, kaut gan romānā tas nav primāri. Svarīgākais ir izstāstīt stāstu par nevienam nezināmu jaunu un vispusīgi apdāvinātu jaunu puisi. Domāju, ka šodien ar savu spožo matemātisko prātu viņš drīzāk būtu datorģēnijs, nevis dzejnieks, kam jāsitas pa dzīvi, mēģinot kaut ko sasniegt. Slimība viņu agrā vecumā nokauj, nekas daudz jau nav paveikts, kaut plāni ir lieli. Šis būs stāsts par lielajiem sapņiem, kas neīstenojas.

Ja par atklājumiem – man ir aizdomas, ka mums tomēr nav pat īstas Eduarda Veidenbauma fotogrāfijas. Tā, kuru parasti publicē, ir izgriezta no kādas Tērbatas studentu kompānijas kopbildes un vēlāk Rīgas fotodarbnīcā samontēta. Tāds 19. gadsimta fotošops, kur galva salikta ar citu ķermeni. Bildi nodod labais apģērbs un spieķis ar sudraba rotājumiem, jo Veidenbaums bija nabadzīgs, bet par spieķi izmantoja bez rotājumiem nūju, kuru varam apskatīt muzejā.

Parunāsim par latviešu valodu – ir iemesls satraukumam?

Lielākie ienaidnieki esam paši. Pirms diviem gadiem kā Rakstnieku savienības priekšsēdētājam vajadzēja nopietni iestāties pret Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri samazināt literatūras un latviešu valodas stundu skaitu skolā. Pedagoģijā atzīti speciālisti bija ļoti satraukušies un lūdza mūs nākt palīgā. Nākamais solis – pagājušā gada bezjēdzīgā diskusija par zinātnes valodu, jo kāds ministrijā bija izdomājis, ka tā varētu nebūt latviešu valoda un visiem automātiski disertācijas jāraksta angliski. Tas bija pašu latviešu muļķīgs mēģinājums vājināt latviešu valodu, turklāt rupji pārkāpjot Satversmi un Valodas likumu! Nevarētu teikt, ka neprotam sev radīt problēmas, kas pēc tam jāpārvar… Ja neskatās uz šo, valodai ir pietiekami labas attīstības perspektīvas, ja apzināsimies, ka mums to vajag.

Valodā ienāk daudz neveiklu aizguvumu no angļu valodas.

Pirmās kopējamās iekārtas, kas Latvijā parādījās 90. gados, ražoja “Xerox”, un vēl ilgi ar tām darinātās dokumentu kopijas saucām par kserokopijām. Līdzīgi ienākuši un arī dabīgā nāvē miruši simtiem svešas cilmes jaunvārdu, kas reizēm tiek lietoti nepareizi un dažkārt nostiprinās valodā. Galvenā problēma ir tā, ka mums nav ekspertu institūcijas, kas ar to strādātu, novēršot šādu “kserokopiju” ienākšanu valodā jau pašā saknē, piedāvājot to, kā jaunā parādība, kas vēl nav sevi pieteikusi, būtu jāsauc latviski. Parasti notiek otrādi – valodas telpā ienāk kāds nejēdzīgs un svešs vārds, kas apzīmē jaunu reāliju, bet mēs sākam domāt, kā ar viņu cīnīties tad, kad trīs vai četrus gadus to esam lietojuši. Piemēram, vārda “kompaktdisks” vietā valodnieki piedāvāja “tvarts”, bet par vēlu un neiegājās. Valodas praksē vispār ir daudz ikdienišķu nekārtību, kādām tur nevajadzētu būt. Nupat man bija jāuzraksta vārds “Stounhendža” – atradu internetā četrus variantus. Pilsētu Itālijā, kur sākās korona vīruss, pareizi sauc Bergamo ar īso “a”, tā izrunā paši itāļi, bet mums daži spītīgi raksta nepareizi – Bergāmo.

Vai paša darbos rodas jaunvārdi?

Drīzāk man patīk vilkt ārā vecus vārdus un ielikt, kur der tāda nots. Atceros, ka savulaik saņēmu pārmetumus, arī televīzijā par “gana daudz”, bet man liekas, ka vārdiņš ir burvīgs.

Katrs pats savas valodas kalējs?

Ar valodu līdzīgi kā ar vīrusu – nu ko tas līdz, ka vaimanāsim! Ja gribam izsargāties no ļaunās slimības, mazgājam rokas, pašizolējamies, neskraidām apkārt, darām tā, lai neaplipinātu sevi un citus. Tas pats ar valodu – ja vaidēsi, ka tā mirst un nekas nenotiek, tā arī būs. Ja runājam, radām un rodam jaunus latviskus vārdus modernās pasaules izaicinājumiem, tad valoda attīstās.

 

Iesaka Arno Jundze

Korona laika grāmatplaukts

Pilni plaukti grāmatām – kā lai izvēlas labāko no labākajām? Jādomā, rakstnieki varētu būt īstenie literatūras “feinšmekeri” (gardēži) un padomdevēji. Prātā gan nāk sirsnīgā anekdote par čukču, kas bija sadomājis studēt par rakstnieku un uz eksaminācijas komisijas jautājumiem, kuru no klasiķu daiļdarbiem ir lasījis, atbildēja: “Čukča nav lasītājs, čukča ir rakstītājs.” (No oriģināla krievu valodā: “Čukča ne čitateļ, čukča pisateļ.”) Rakstniekam Arno Jundzem ir ko ieteikt.

* Dens Brauns. “Inferno”. Ja gribat padzīvoties sazvērestības teoriju pasaulē, kurā pasauli apdraud traki ekologi un nāvējoši vīrusi, Dena Brauna romāns būs īsti laikā. Iespējams, ka Covid-19 krīzes fons profesora Lengdona dēkai varētu piešķirt jaunu dimensiju.

* Rita Falka. “Ziemas kartupeļu knēdeļi”. Jebkurš no Ritas Falkas romānu sērijas par pustrako bavāriešu policistu Franci Eberhoferu draudošā vīrusa ēnā varētu kļūt par labām zālēm pret bailēm un depresijām, ja vien jums iet pie sirds vācu humors, kas, maigi izsakoties, ir diezgan parupjš. Arī tulkotājas Renātes Siliņas jaunrades process, latviskojot bavāriešu izloksnes netulkojamo daļu, ir aplausu vērts, manuprāt, labākais no tā ir vārdiņš dirsulis, ko ar steigu vajadzētu ieviest latviešu politiskajā leksikā, lai apzīmētu tos, kas daudz muld, solot vēlētājiem brīnumus, bet paši neko nedara.

* Aivars Kļavis. “Bēres ar priekšapmaksu”. Lielisks, kaut arī padrūms stāstu krājums par to, ka gals pienāk vienmēr, tomēr tas liek domāt par dzīves skaistumu un rada vēlmi vismaz pacensties to neizniekot.

* Nora Robertsa. “Noķer mani, ja vari”. Šis ir tāds klasisks 21. gadsimta realitātes romāns, kas stāsta par dzīvi pēc nejēdzīgas apšaudes kādā amerikāņu tirdzniecības centrā. Robertsas teksti ir ļoti sarežģīti, tomēr Ingūnas Jundzes latviešu tulkojums parāda, ka latviešu valodā iespējams pateikt vissarežģītākās amerikāņu idiomas.

* Maija Pohodņeva, Modris Pelsis. “Prāgas pastkartes”. Jebkurš šo latviešu autoru dueta trilleris varētu iet pie sirds skarbo krimiķu cienītājiem. Piesaista tas, ka veikla intriga viņu grāmatās iet rokrokā ar loģisku domu un Latvijas realitātes tajās ir daudz vairāk, nekā tas reizēm piederētos trillerim.

 

Valodas viktorīna

Pārbaudiet savas zināšanas un intuīciju latviešu valodas viktorīnā, ko sagatavojusi Latviešu valodas aģentūra. Atbildes publicēsim “Mājas Viesa” 23. aprīļa izdevumā. Lai izdodas!

1. Kurš no skaitļa vārdiem ir visbiežāk lietots latviešu folklorā?

• Septiņi

• Trīs

• Deviņi

2. Mūsdienās vārds “valodnieks” apzīmē zinātnieku, kurš pēta valodu. Kāda ir šī vārda sākotnējā nozīme?

• Pļāpa

• Dainu teicējs

• Precību vedējs

3. Kā literārajā valodā sauc cūcenes jeb melnīcas?

• Ievogas

• Mellenes

• Netīreles

4. Kurš pirmais latviešu valodā sāka apzīmēt patskaņa garumu ar horizontālu svītriņu virs burta?

• Kārlis Mīlenbahs

• Augusts Bīlenšteins

• Juris Bārs

5. Kuri burti ir biežāk lietotie latviešu valodas tekstos?

• a, i, s, t, e

• a, b, e, i, u

• a, c, k, l, s

6. Kas darinājis latviešu valodas vārdus – eja, burts, pētnieks?

• Andrejs Stērste

• Juris Alunāns

• Jānis Endzelīns

 

7. Kādus vārdus latviešu valodā iesaka vārda “podkāsts” aizvietošanai?

• aplāde

• podraide

• radiokonservs

Atbildes meklējiet: https://www.valodaskonsultacijas.lv/; http://www.lingvistiskakarte.lv; http://valodasrokasgramata.lv/; http://epupa.valoda.lv/; http://viktorina.valoda.lv/lv#; https://tezaurs.lv/.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
VIDEO. Pirmais sagūstītais Krievijas mobilizētais neslēpj pārsteigumu par piedzīvoto: “Es no sirds nožēloju, ka tā rīkojos”
VIDEO. “Jums arī tā ir?”: latvietis uzliek “skaitītājus” uz radiatoriem, bet tie nepavisam nedarbojas pareizi 24
Lasīt citas ziņas
Vēlēšanu intriga slēpjas 5% barjerā
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
Būs jācīnās par izdzīvošanu. Vai “Nord Stream” skuju taka?
Sārts: Nevaru Latvijai solīt mierīgu un paredzamu nākotni
Jelgavā siltumapgādes tarifu plāno celt vēl par 9%
12:02
Elma, Menarda un Elna – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
11:57
VCA un „Mēness aptiekā” notiks mērījumi sirds veselības profilaksei
11:56
FOTO. Atklāts oficiālais Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāves iemesls
“Ak, cik burvīga iniciatīva! Žetons cēsiniekiem!” Soctīklotāji apbrīno “referendumu” bērniem 2
Policija sākusi resorisko pārbaudi par deputāta Kiršteina rīcību, apvainojot LTV žurnālisti
VIDEO. “Tu tā kā mani tagad bildini?”: Kambalu ģimenē gaidāmas lielas pārmaiņas
VIDEO. “Nevajag no sievietes gaidīt tikai “eksterjeru”!”: par precētu vīrieti kļuvis slavenais “narkokurjers” Rolands Prīverts
Vai nākamnedēļ gaidāmas krasas laikapstākļu pārmaiņas?
Atis Klimovičs: Priekšā nopietnu pārbaudījumu ziema
Atbalsts Valsts aizsardzības dienesta izveidei
Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu “neatkarības” atzīšanu
FOTO. “Jums nav jākliedz uz mani!”: Elizabetes II mazmeitas vīrs nezināmu iemeslu dēļ karalienes bērēs ieradās ar medaļām pie frakas, kuras nav “nopelnījis”
Eksperts: Lielais neizlēmušo vēlētāju skaits var nest dažādus pārsteigumus
Monika Zīle: Še tev dālder’s – pērc, ko gribi…
Jelgavā siltumapgādes tarifu plāno celt vēl par 9%
Vija Beinerte: Tava nākotne uz naža asmens
Zelenskis: Krievija neiegūs jaunu Ukrainas teritoriju, bet pievienos sevi Donbasa katastrofai
Jaunā pirmsskolas izglītības iestāde Jelgavā būvniecības laikā sadārdzinājusies par gandrīz 470 000 eiro
Elma, Menarda un Elna – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Skaidrojam! Vai kūdras resursu izmantošana ir ilgtspējīga?
Krievijas pseidoreferendumos Ukrainā bijusi arī “novērotāja no Latvijas” 72
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
VIDEO. Ko Krievijas iedzīvotāji domā par mobilizāciju un vai ir ar mieru doties karot uz Ukrainu? 62
Māris Zanders: “Eksperti uzskata, ka…”
NATO: Noplūdes gāzesvadu sistēmā “Nord Stream”, visticamāk, ir sabotāža 65
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1