Foto – LETA

Rasmusens: Tramps var būt bīstams Rietumu pasaulei 2

Ja Donalds Tramps kļūtu par ASV prezidentu, tas varētu būt bīstami Rietumu pasaules stabilitātei un drošībai, jo viņš ir apšaubījis NATO uzticamību un alianses dalībvalstu vienotību, intervijā aģentūrai LETA un aizsardzības portālam “Defence Matters” norādīja bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

“Tramps ir vairojis šaubas par NATO kolektīvās aizsardzības ticamību. Viņš ir norādījis, ka padarīs Savienoto Valstu saistības aizstāvēt sabiedrotos tieši atkarīgas no šo valstu ekonomikām, no to ekonomiskā ieguldījuma NATO,” uzsvēra Rasmusens.

“Baidos, ka tas var iekārdināt [Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu] pārbaudīt NATO apņēmību, ja Tramps kļūs par prezidentu. Domāju, ka viņš par to nekļūs, bet, ja tomēr tā notiks, tad viņš varētu mazināt ticību NATO. Ja tiks ievēlēta Hilarija Klintone, es sagaidu daudz stingrāku nostāju pret Krieviju. Un es domāju, ka tāda mums ir vajadzīga.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Bijušais NATO ģenerālsekretārs arī ir pārliecināts, ka Eiropas Savienībai (ES) sankcijas pret Krieviju ir jāpagarina nevis par sešiem mēnešiem, kā tas notiek šobrīd, bet vismaz par 12.
“Es uzskatu, ka mums būtu jāpastiprina sankcijas, ES būtu jāpagarina sankcijas par 12 mēnešiem, nevis tikai sešiem, kā tas notiek patlaban. Tas arī harmonizētu ES un ASV sankciju režīmu. Patiesībā jums ilgtermiņā sankcijas būtu jāpadara par beztermiņa, lai mēs Krievijai nosūtītu ļoti skaidru signālu, ka tās var tikt atceltas, ja Krievija mainītu savu uzvedību.

Tātad sankcijas mums ir jāpastiprina, un, otrkārt, ja Krievija turpinās destabilizēt Austrumukrainu, domāju, ka mums būtu jāapsver bruņojuma piegādes Ukrainas armijai. Es runāju par aizsardzības tipa bruņojumu, lai uzlabotu Ukrainas armijas spēju sevi aizstāvēt,” izteicās Rasmusens.

Kā Ukrainas prezidenta Petro Porošenko padomnieks viņš neizslēdz, ka konflikts Ukrainā var kļūt par kārtējo uz desmitgadēm iesaldēto konfliktu. “Es nedomāju, ka krievi vēlas atrisināt šīs problēmas. Mēs redzam, ka Putins tiecas šos konfliktus uzturēt drīzāk verdošus, nevis iesaldētus. No otras puses, es arī neparedzu, ka Krievija varētu mēģināt integrēt vairāk Ukrainas zemes Krievijā, kā tas notika Krimā, jo tas Krievijai izmaksātu pārāk dārgi. Viņš savu mērķi ir sasniedzis, tikai sniedzot atbalstu Ukrainas austrumu separātistiem. Es uzskatu, ka Rietumiem būtu jābūt stingrākiem pret Krieviju šajā jautājumā,” sacīja politiķis.

Viņš uzskata, ka sankcijas ir jāpagarina vismaz uz 12 mēnešiem arī ES vienprātības trūkuma dēļ.

“Mums par to ir diskusijas katrus sešus mēnešus, un katrus sešus mēnešus redzam, kā Krievija cenšas izmantot šo situāciju. Tādējādi tas tikai rada lielu nestabilitāti, tāpēc mums tās ir jāpadara par beztermiņa sankcijām vai vismaz jāpagarina uz 12 mēnešiem,” uzsvēra Rasmusens.