Nacionālo bruņoto spēku karavīri noliek sveces pie kritušo strēlnieku atdusas vietām Rīgas Brāļu kapos, pieminot Ziemassvētku kauju 100.gadadienu. Foto – LETA

Rīgas Brāļu kapos godina Ziemassvētku kaujās kritušos 0

Pievieno LA.LV

Rīgas Brāļu kapos piektdien notika Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju 100. gadadienas atceres pasākums, kurā tika iedegtas svecītes un novietotas pie Mātes Latvijas tēla un kritušo strēlnieku atdusas vietām.

90. gadu principi, kas toreiz šķita pašsaprotami un ko ievēroja katrā mājā – pie vairākiem no tiem sākam atgriezties
Mīklainos apstākļos pazudusi lidmašīna ar vairākiem cilvēkiem uz klāja – publiskoti pilota pēdējie vārdi
“Tā bija briesmīga sajūta!” Jaunā māmiņa sašutusi par piedzīvoto Rīgas Dzemdību namā 21
Lasīt citas ziņas

Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam.

Šīs kaujas paņēma daudzu strēlnieku dzīvības, taču vienlaikus tās bija apliecinājums latviešu spējai aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību un cēla tautas nacionālo pašapziņu.

Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.

Pievieno LA.LV
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.