Nacionālo bruņoto spēku karavīri noliek sveces pie kritušo strēlnieku atdusas vietām Rīgas Brāļu kapos, pieminot Ziemassvētku kauju 100.gadadienu. Foto – LETA

Rīgas Brāļu kapos godina Ziemassvētku kaujās kritušos 0

Pievieno LA.LV

Rīgas Brāļu kapos piektdien notika Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju 100. gadadienas atceres pasākums, kurā tika iedegtas svecītes un novietotas pie Mātes Latvijas tēla un kritušo strēlnieku atdusas vietām.

Kokteilis
7 lietas, ko astrologi kategoriski aizliedz glabāt makā – pretējā gadījumā nauda “aizbēgs” prom
RAKSTA REDAKTORS
Kārtējā iespēja piepelnīties? Iluta neizpratnē, ka tehniskajā apskatē jāmaksā pat tad, ja iepriekšējā skate vēl ir derīga
NASA satelīti uz Zemes fiksējuši netipiskus procesus, kas notiek tieši naktīs 16
Lasīt citas ziņas

Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam.

Šīs kaujas paņēma daudzu strēlnieku dzīvības, taču vienlaikus tās bija apliecinājums latviešu spējai aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību un cēla tautas nacionālo pašapziņu.

Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.

Pievieno LA.LV
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.