Nacionālo bruņoto spēku karavīri noliek sveces pie kritušo strēlnieku atdusas vietām Rīgas Brāļu kapos, pieminot Ziemassvētku kauju 100.gadadienu. Foto – LETA

Rīgas Brāļu kapos piektdien notika Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju 100. gadadienas atceres pasākums, kurā tika iedegtas svecītes un novietotas pie Mātes Latvijas tēla un kritušo strēlnieku atdusas vietām.

Lasītākie

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?

Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9

Lasīt citas ziņas

Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki.

VIDEO. Magones dēls Fēnikss iespļāvis viņai sejā: “Bračku nosauca par sūdu, mani par raganu!”

Putins pavēlēja vai nepavēlēja nogalināt Navaļniju? ASV izlūkdienests nāk klajā ar paziņojumu

Nepakļaujies provokācijām, jo skauģi sagaida, ka tu cietīsi neveiksmi. Horoskopi no 29. aprīļa līdz 5. maijam

Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam.

Šīs kaujas paņēma daudzu strēlnieku dzīvības, taču vienlaikus tās bija apliecinājums latviešu spējai aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību un cēla tautas nacionālo pašapziņu.

Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.