“Rimi” veikalos arī varēs bērt riekstiņus savos trauciņos. Saruna ar “Rimi Latvia” vadītāju Valdi Turlo 0
Augusts un septembris bijis ražīgs laiks mazumtirdzniecības veikalu tīklam “Rimi” – ieviesta skeneru sistēma, kas ļauj noskenēt pirkumus uzreiz no plaukta, paziņots par ienākšanu pārtikas “e-komercijas” tirgū, nule notikušajā kompānijas stratēģijas pasākumā izziņotas arī dažādas apņemšanās, piemēram, līdz 2025. gadam uz pusi samazināt pārtikas atkritumu skaitu.
Kas jau izdarīts un ko vēl nāksies paveikt, “LB” vaicāja “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājam Valdim Turlajam.
Latvijas “Rimi” “apspēlējis” Igaunijas un Lietuvas filiāles e-komercijas pakalpojuma ieviešanā. Kaimiņi arī droši vien gribēja būt pirmie. Kāpēc Rīga apsteidza kaimiņus?
Droši vien, ka gribēja. Jāatzīst, ka e-komercija Igaunijā ir attīstītāka nekā pie mums, tur ir vairāk tirgus dalībnieku. Latvijā arī ir, bet lielākā daļa uzņēmumu tomēr ir samērā nelieli.
Bet Rīga tāpēc, ka mums Latvijā ir visvairāk “Rimi” veikalu, mums ir lielākā tirgus daļa, bet tajā pašā laikā e-komercijas risinājumi ir pieejami vismazāk. Trešais iemesls – tieši “Rimi” Rīgas birojā ir visa attīstības komanda, kas šo jaunumu izstrādāja.
Būs “Rimi drive” un “Rimi home delivery”. T/c “Ozols” esošais “Rimi” nodrošinās pirkumu saņemšanas iespēju, bet “Spices” “Rimi” nodrošinās piegādes. Kad būs vairāk veikalu?
Pagaidām vēl ir tikai pakalpojuma ieviešanas starpfāze, kurā pakalpojumus izmēģina darbinieki, kuri skatās, kā sistēma strādā. Sistēma ir pietiekami sarežģīta, negribētos to palaist negatavu.
Bet jā – no sākuma būs divi veikali. Prieks, ka būsim pirmie Latvijā, kuri nodrošinās iespēju klientiem piebraukt pie veikala un saņemt pirkumus, neizkāpjot no mašīnas.
Būs īpaša stāvvieta, kurā būs jāievada PIN kods, tālāk mūsu darbiniekiem atnesot pirkumus un ieliekot auto.
“Drive” priekšrocība ir tā, ka neesi piesiets pakalpojumam. Piegādes gadījumā norunātajā laikā tev mājās tiešām būs jābūt. Protams, palīdzēsim atrisināt kādas radušās problēmas, ja gadīsies negaidīts sastrēgums.
Kad plānots atvērt “Drive” funkciju vēl citos “Rimi” veikalos?
Strādājam pie vairākiem veikaliem vienlaicīgi. Varētu šķist, ka ieviest šādu pakalpojumu nav nekas grūts, bet sarežģījumi ir tieši infrastruktūras jomā.
Domājam par “Drive” veikalu “Spicē”, bet ne līdz galam saprotam, ko varam tur izdarīt, jo tad mums “jālien” zem asfalta, zem stāvvietas. Citam veikalam ir ļoti maza stāvvieta, un negribas to vēl samazināt. Vēl citam ir zaļā zona, kuru nevar aiztikt.
Tuvākajā nākotnē attīstīsim pakalpojumu Rīgas veikalos – “Spicē”, Biķernieku ielas “Rimi”, Pulkveža Brieža ielas “Rimi”, Mīlgrāvī u. c. Process katrā ziņā ir sarežģītāks, nekā sākumā plānojām.
Domājam arī par citiem risinājumiem. Piemēram, “click and collect” (latviski – noklikšķini un savāc) sistēmas, kuru klienti varētu izmantot veikala iekšienē.
Piemēram, zini, ka vairākas stundas “Alfā” vai “Spicē” iepirksies. Pirms tam varētu pasūtīt vēlamās preces un, beidzot iepirkšanos, piemēram, apģērbu veikalos, atliktu tikai ievadīt PIN kodu un savākt iepriekš pasūtīto “Rimi” preču maisiņu.
Tas nav vienīgais risinājums, par kuru domājam.
Kāpēc tikai tagad? Konkurenti “Nuko” un “Barbora” jau ieguvuši zināmu klientu uzticību.
Tas ir koks ar diviem galiem. Sistēmas ieviešana, protams, prasīja diezgan lielas investīcija. Mums bija jāsaprot, kurā brīdī tirgus, tehnoloģiju līmenis, sabiedrības gatavība saliksies kopā tā, lai pakalpojuma ieviešana vislabāk atmaksātos.
Mūsuprāt, šis brīdis ir pienācis, potenciāls šim pakalpojumam ir milzīgs. Lielbritānijā, kur tagad šis tirgus veido 10% no visiem pirkumiem, nemaz ne tik sen teica, ka ar e-komerciju neviens nevar nopelnīt.
Kāds ir e-komercijas virziena mērķis, kādu gribat iegūt tirgus daļu?
Tiešsaistē gribam tikpat daudz klientu, cik pie mums iepērkas fiziskos veikalos. Ceram, ka tālākā nākotnē sasniegsim vairāk. Droši zinām, ka e-komercija attīstīsies, bet grūti prognozēt, kā attīstīsies.
Pa ausu galam dzirdēts, ka varbūt “Amazon” šajā reģionā atvērs savu pirmo veikalu. Tas varētu nozarē ieviest visai lielas pārmaiņas.
Runājot par digitalizāciju, cilvēki bieži bažījas, ka tādā veidā tiks aizvietots cilvēkresurss, palielināsies bezdarbs.
Digitalizācijas dēļ bezdarbs palielināties nevar. Realitātē mums trūkst darbaroku. Mazumtirdzniecībā cilvēku klātbūtne, kas strādā ar savām rokām, vienmēr būs nepieciešama.
Cilvēki kasēs, cilvēki, kas kārto plauktus, nokomplektē pasūtījumus, vienmēr būs ļoti vajadzīgi. Nekādus negatīvus digitalizācijas aspektus es neredzu.
“Rimi Latvia” peļņa aug, pērn sasniedza 45 miljonus eiro. Kā šajā un algu kontekstā skatāties uz plānu ieviest 500 eiro minimālo algu?
Jo lielākas algas, jo augstākas cenas. Jo augstākas cenas, jo lielākas algas. Kaut kādā veidā jau tirgus pašregulējas. Savā ziņā Baltijas valstis savā starpā ir kā līdzsvarotājas – ja viena kaut ko paceļ, tad pārējām jāpielīdzinās.
Bet kopumā ideja nav slikta, jo darbaspēka mums nepietiek. Lielākā daļa brauc prom, jo meklē lielāku algu. Man pašam simpātisks šķiet zviedru modelis, bet tad jābūt pietiekami bagātai valstij, lai to varētu atļauties.
Kā atrast līdzsvaru starp lielākām izmaksām un lielākām algām?
Lietas notiek soli pa solim. Visa sistēma attīstās, mainās, meklējam līdzsvaru. Ja notiek lielākas izmaiņas tirgū vai, piemēram, minimālās algas celšana, tad, protams, skatāmies, ko varam optimizēt, piemēram, uzlabojot energoefektivitāti, ieviešot LED lampas, iegādājoties labākus aukstuma aģentus. Kopumā – meklējam atbildi efektivitātes celšanā.
Cilvēki bieži teic, ka grib vairāk vietējo ražotāju produkciju. Rimi ir “Klēts”. Kā ražotāji tur var nokļūt?
Starp citu, mums bijuši ražotāji, kas sākuši “Klētī”, bet tālāk tikuši parastajos plauktos. Kopumā “Klēts” tirdzniecības apjomi un popularitāte laika gaitā ir krietni mainījusies.
Mēs redzam “Klēti” kā vietu, kur jāatrodas pavisam maziem ražotājiem – var teikt, mājražotājiem. Bet kopumā mums visa “Klēts” sistēma, loģistika tiek veidota sadarbībā ar uzņēmumu “Rāmkalni”, kas nodrošina “Klēts” saturu.
Kā vispār norit jaunu ražotāju ienākšana “Rimi” plauktos? Piemēram, alus plauktos samērā nesen parādījies alus no “Malduguns”, “Labietis”, “Viedi”, kas piedāvā pavisam jaunas garšas, arī pavisam citu cenu līmeni. Kādas prasības jāizpilda, lai ražotājs varētu cerēt tikt “Rimi” plauktos?
Runājot par alus nozari, skatāmies tendences, un esošā tendence ir tāda, ka lielie ražotāji paliek arvien mazāki, bet mazie nišas ražotāji aug.
Svarīgi, vai cilvēki viņu preci grib un meklē. Mūsu uzdevums ir šo preci ielikt plauktā. Alus nozare ir labs piemērs, jo, globāli skatoties, ir jāsaprot, cik ļoti prece interesē pircēju.
Jo lielāka interese, jo lielāka iespēja to ieraudzīt veikalu plauktos.
Katrs, protams, savam produktam tic, bet ir lietas, kuras mēs kopumā redzam labāk nekā pat pats ražotājs. Mums tomēr partneri nodrošina pārdošanas u. c. datus, pētām arī savus datus.
Bet kopumā sistēma visiem ir vienāda – bezkompromisa produkta kvalitāte, kā arī ražotāja spēja produktu saražot noteiktos apjomos, lai prece vienmēr būtu mūsu plauktos.
Gribat uz pusi samazināt pārtikas atkritumu skaitu līdz 2025. gadam. Kādi soļi jāsper, lai to sasniegtu?
Tā ir ļoti jauna un grandioza apņemšanās – iespējamie soļi ir ļoti dažādi. Pirmkārt, mainot iekšējos procesus, tostarp transportēšanu. Otrs ceļš ir atdot pārtiku labdarības organizācijām.
Mums ir līgums arī ar Pārtikas banku “Paēdušai Latvijai”. Sadarbības ietvaros vairākas reizes gadā veikalos veicam akcijas un ziedojam pārtiku ar nevis beigušos, bet vēl derīgu termiņu, vairāk orientējoties uz produktiem, kuriem ir nevis derīguma termiņš, bet gan ieteicamais termiņš.
Milzu problēma ir arī plastmasas atkritumi. “SAF Tehnikas” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs nesen ietvītoja bildi ar ekoloģiskajiem tomātiem, kuri iepakoti pavisam ne ekoloģiskā plastmasā. Kā plānots izskaust plastmasu?
Daudz ko jau darām lietas labā, piemēram, ieviešam papīra maisiņus, svaigo pārtiku ļaujam klientiem likt savos maisiņos. Arī skeneru sistēma ļauj iepirkumus likt savos maisiņos vai somās.
Pašas kaitīgākās plastmasas jau pavisam drīz būsim dabūjuši ārā no veikaliem. Ceram, ka arī cilvēki mums arvien vairāk palīdzēs un ņems nevis plastmasas maisiņus, bet papīra, ka arvien vairāk izmantos savus maisiņus.
Bet jāatzīst, ka joprojām ir produktu kategorijas, kurās veikt izmaiņas ir grūti, piemēram, marinētu šašlika gaļu nekur citur ielikt īsti nevar. Bet aktīvi atbalstām un atbalstīsim Eiropas, arī sabiedrības iniciatīvas.
Atbalstām arī beziepakojuma veikalus, kuros cilvēki var nākt ar saviem trauciņiem.
Domāju, ka arī “Rimi” veikalos pārskatāmā nākotnē varēs bērt riekstiņus savos trauciņos.
