Jābūt gatavam uz visu! Vīrietis, kurš jau desmit gadus gatavojas iespējamai apokalipsei, brīdina par ļaunāko 0
33 gadus vecais brits Dens Gross jau vairāk nekā desmit gadu rūpīgi gatavojas ļaunākajam. Viņš sevi dēvē par cilvēku, kurš sistemātiski gatavojas iespējamām katastrofām, raksta izdevums “Mirorr”.
Dens ir divu bērnu tēvs un ir pārliecināts, ka problēma nav pašas katastrofas, bet cilvēku gatavība tām: “Daudzi domā, ka izdzīvošana ir kaut kas eksotisks vai pārspīlēts, bet patiesībā tā ir vienkārša loģika – mums jāspēj parūpēties par sevi brīžos, kad sistēmas sabrūk.”
Sākotnēji viņš vienkārši interesējās par dažādām izdzīvošanas tehnikām. Taču ar laiku šī aizraušanās pārauga dzīves filozofijā.
Viņš uzskata, ka būt gatavam dažādām katastrofām, nenozīmē dzīvot bailēs.
Viņaprāt, gluži otrādi — tas ir ceļš uz neatkarību, drošību un mieru.
“Pasaulē ir daudz vairāk sagatavotu cilvēku, nekā mēs domājam. Problēma ir tajā, ka pārējie par to neaizdomājas,” viņš saka.
Vīrietis sev un ģimenei ir sarūpējis iespaidīgus pārtikas produktu, kurus var ilgstoši uzglabāt, krājumus. Viņam ir arī instrumentu rezerves: zāģi, naži, cirvji, naglas.
Viņš rosina katram apsvērt iespēju ierīkot savu dārzu, jo spēja pašam audzēt pārtiku esot būtisks izdzīvošanas pamats.
“Ja varat – audzējiet kaut ko paši. Ja iespējams – sarūpējiet cirvi, zāģi, naglas un vismaz divu nedēļu pārtikas rezervi,” viņš iesaka.
“Vai es plānoju būvēt bunkuru? Pagaidām ne. Bet man ir dārzs – un tas ir labs sākums,” vīrietis joko.
Lai arī Gross reiz uzskatīja, ka runas par pasaules galu ir pārspīlētas, pēdējo gadu notikumi viņa domas mainījuši.
Covid-19 pandēmija, elektroapgādes pārtraukumi Eiropā, karš Ukrainā un pieaugošā globālā spriedze likusi viņam nopietni aizdomāties:
“Esmu sācis pieļaut domu, ka plašāks konflikts patiešām ir iespējams. Ceru, ka tas nenotiks, bet iespējamība aug ar katru gadu.”
Viņš aicina sabiedrību pievērst uzmanību arī sekām, ko var radīt klimata pārmaiņas, kiberuzbrukumu draudiem un politiskā ekstrēmisma pieaugumam, kas var izjaukt līdzšinējo dzīves kārtību.
Gross uzskata, ka ikvienam būtu jāspēj izdzīvot vismaz divas nedēļas bez palīdzības no malas.
Tas nozīmē – sagatavot vietu pārtikas un ūdens uzglabāšanai, padomāt par ēdiena pagatavošanas iespējām bez elektrības, kā arī apgūt pamatiemaņas, kas noder krīzes brīdī.
“Nav teikts, ka jums būs laiks sagatavoties, kad krīze būs jau sākusies. Tāpēc rīkoties vajag tagad,” viņš saka.
Viņš arī uzsver kopienas nozīmi: “Svarīgi jau laikus vienoties ar kaimiņiem, radiniekiem – izstrādāt rīcības plānu. Krīzes brīžos tieši vietējās, spontāni organizētās grupas bieži reaģē visātrāk – un bieži arī visefektīvāk.”
