Foto – AFP/LETA

RTU studente attīsta materiālu, no kā var izgatavot plastmasas iepakojumu, kas pilnībā sadalās vidē 6

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Madara Žiganova attīstījusi mikrobioloģiskas izcelsmes materiālu, no kā var izgatavot plastmasas iepakojumu, kas pilnībā sadalās vidē, nenodarot tai kaitējumu, informēja RTU pārstāve Lāsma Vaivare.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimērmateriālu institūta laboratorijā Žiganova radījusi plēvei līdzīgu materiālu, kuru var izmantot iepakojumu izgatavošanai.

“Es attīstu mikrobioloģisku plastmasu ar uzlabotu lokanību. Ar to varētu aizvietot ikdienā lietojamos maisiņus un vienreizējos produktus, tostarp, pārtikas industrijai,” skaidro Žiganova.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mikrobioloģisko materiālu “ražo” baktērijas reaktoros – no enerģijas rezervēm, kas uzkrājas baktērijās, veidojas polihidroksialkonātu grupas poliesteri. Šādu materiālu jau rūpnieciski ražo, taču tas ir trausls.

Tāpēc Žiganova ir attīstījusi recepti un izgatavošanas tehnoloģiju, lai tas kļūtu līdzīgs sintētiskajai plastmasai – lokans un izturīgs -, bet vienlaikus pilnīgi biodegradabls.

Viņa atklājusi, ka labāko rezultātu iespējams gūt pievienojot videi draudzīgu plastifikatoru. Līdz ar to materiāls kļūst lokans, bet nav ne cilvēkiem un ne dabai kaitīgs.

Polihidroksialkonātu grupas poliesteri ir hidrofīli, kas nozīmē, ka tie saista ūdeni. Ūdens ietekmē materiāls palēnām zaudē masu līdz izšķīst pavisam.

Šobrīd RTU laboratorijā tiek veikti testi, lai noskaidrotu, cik ilgs laiks ir nepieciešams tā pilnīgai degradācijai.

“Tehnoloģiskā procesa uzlabošana ir materiālu inženieru ikdiena. To vienkāršoti var salīdzināt ar attīstību pa spirāli – mēs nosakām materiāla īpašības, izstrādājam tehnoloģiju šo īpašību pilnveidošanai, pārbaudām uzlabotā materiāla īpašības, nepieciešamības gadījumā atkal pilnveidojam materiālu un tā tālāk līdz materiāls ir komerciāli pievilcīgs. Mēs neatlaidīgi īstenojam šo ciklisko procesu, kamēr nonākam līdz vēlamajam rezultātam,” stāsta Žiganova.

Viņa ļoti atzinīgi novērtē Polimērmateriālu institūta iespējas – laboratorijas ir aprīkotas ar tādām pašām iekārtām, ar kādām strādā ražošanas uzņēmumi, un pieredzējušu mācībspēku vadībā tās ir iespējams izmantot jau no pirmās studiju dienas.

Tas ļauj iegūt vērtīgas zināšanas, kas noder neatkarīgi no tā, vai absolvents savu dzīvi saistīs ar zinātni vai izvēlēsies karjeru industrijā.