Rudens un dārzs: piemērots laiks, lai dārzā vēl iestādītu brīnišķīgos “šo un to”! 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ir tik skaists rudens, ka tā vien gribas kaut ko iestādīt augļudārzā. Pat ja visa kā jau gana, kādam jaunumam vieta atradīsies vienmēr.
Izvēlamies krūmmellenes
“Arvien populārākas kļūst krūmmellenes. Visas tās ir labas – ar dažāda lieluma un garšas ogām, atšķirīgu ienākšanās laiku, tādēļ šķirnes izvēle nav tas svarīgākais. Galvenais, kas nosaka, būs vai nebūs raža, ir pareiza iestādīšana un kopšana,” skaidro stādaudzētājs Pēteris Heimanis no stādaudzētavas Gulbji.
Audzētājs visiem pircējiem neapnicis skaidro, ka šie augi ir izteikti skābummīļi un to stādīšanai der tikai un vienīgi skāba kūdra. Ne neitralizētā kūdra, ne dārza augsne, ne komposts, ne kūtsmēsli krūmmelleņu stādījumam nav piemēroti! Var pirkt arī speciālo substrātu, kas domāts skābummīļiem augiem (arī rododendriem). Taču tas ir daudz dārgāks un var izmantot, berot virsējā slānī vai tikai stādīšanas bedres izoderēšanai. Pārējo bedri piepilda ar lētāko pliko kūdru. Uzlaboto kūdras substrātu visai bedrei nav vērts pirkt arī tāpēc, ka mellenes sakņu sistēma neattīstās tik strauji un augs nepagūs sasniegt visus labumus. Tie gluži vienkārši izskalosies ar lietiem, sniegu, bet pavasarī tik un tā būs jādod papildbarība.
Gan jaunos stādījumus, gan vecos tagad vēlams krietni salaistīt.
Ja dziļu bedri grūti izrakt (būvgruži, akmeņi, dolomīts, augsts grunstūdens), var uzbērt kalniņu un melleni stādīt tajā. Tikai jāņem vērā, ka šādu dobi būs grūtāk aplaistīt, augi vairāk kaltīs.
Krūmmellenes labi jūtas arī lielos podos. Jo pods lielāks, jo labāk. Ziemošanai podus pierok augsnē vai ievelk vēsās telpās. Jārēķinās, ka neliels sals krūmmellenēm pat vajadzīgs. Tādēļ, ja ir tāda ziema kā pērn, podu var droši atstāt ārā. Teorētiski to varētu laukā iepakot lapās un kūdras kalniņā, taču šādā segumā var ieviesties postītājas peles.
Ja kāda krūmmellene jau iestādīta nepareizi, tagad ir labvēlīgs laiks to izrakt un iestādīt pareizajā substrātā.
Bedri vai grāvi stādīšanai rok vismaz 50 x 50 cm platu un dziļu.
Tiklīdz krūmmellenes iestādītas, ap tām nodrošina sētu (ap dobi vai visu dārzu). Tās ir stirnu un zaķu našķis, tāpēc pat vienā naktī augi var tikt nopostīti.
Meklē vietu ērkšķogām
“Dārzu modē atgriežas ērkšķogas. Kopšana minimāla, taču ogas ir katru gadu,” atrast vietu jauniem krūmiņiem iesaka Ligita Rezgale no z/s Mucenieki.
Visizturīgākās ir Krievijas selekcijas šķirnes. Tās jau var atpazīt pēc krieviskajiem nosaukumiem. Tām mazu postu nodara miltrasa, sals. Šīs šķirnes piemērotas tiem, kas vairāk vēlas baudīt augļus, ne rušināties dārzā. Ja izvēlas vairākus krūmus, var pagarināt ērkšķogu laiku aptuveni par mēnesi. Šogad ogas Mucenieku dārzos pilnā sparā vāktas no 10. jūlija līdz 10. augustam. Piemēram, stāda agrās ‘Krasnoslavjanskij’ vai ‘Invicta’, tām sekos ‘Russkij’, ‘Maija’ un ‘Sadko’. Tad ‘Ņežnij’ un ‘Koknese’ vai ‘Lada’.
‘Lada’
‘Maija’
Iestādītajiem krūmiņiem veido apdobes, jo ērkšķogas nedrīkst ieaugt nezālēs. Arī vecos krūmus tagad laiks savest kārtībā. Tiem gan apdobi nerok dziļi, bet tikai uzrušina. Apdobju mulčēšanai labi noder nopļautā zāle, jo tā gan aiztur mitrumu, gan neļauj augt nezālēm, gan kalpo kā barības viela.
Pamēģini!
Laba ideja ir izveidot augststumbra ērkšķogu. Tās piemērotas gan maziem, gan lieliem dārziem. Dažkārt tirgo no ārzemēm ievestus ogulāju augststumbrus, kas potēti uz neizturīgiem potcelmiem un mēdz nonīkt. Pērkot labāk izvēlas tā saukto patsakni, kurš nav potēts. Tādus lieliskus kociņus var izveidot arī pats. Šim nolūkam iegādājas ērkšķogu, kurā ir viena dominējošā pīckiņa. Pēc iestādīšanas atstāj tikai vienu, dūšīgāko, bet pārējās nogriež. Atstāto dzinumu piesien pie balsta koka. Audzē apmēram pusmetru garu, visu laiku apakšējos konkurentus likvidējot. Šādi kociņi ir viegli kopjami, jo zarus viegli pacelt. Ogu kvalitāte ir izcila, jo labi apvējotiem augiem nav miltrasas.
Papildus laistītiem krūmiem ogas ir lielākas.
Izvēlamies labas bumbieres
“Tagad vācami augļi vēlajām rudens bumbierēm. Šīs šķirnes ir vispiemērotākās, lai pie gardiem augļiem tiktu arī tie, kuriem vasarā nav speciālas augļu glabātavas,” skaidro stādaudzētavas Liepas agronoms Dainis Apse.
Vēlo šķirņu bumbierēm vēl tagad augļi nav gatavi. Tos vāc un liek kastēs, novieto glabātavā, un aptuveni pēc mēneša tie būs ēdami. Rudenī norautie augļi labi glabāsies arī pielāgotās telpās, ja nav speciālas augļu glabātavas vai laba pagraba. Agrās bumbieru šķirnes, kas ienākas vasarā, mazdārziņos agonoms neiesaka stādīt. Amatieriem ir grūti noteikt īsto augļu novākšanas brīdi, jo kokos ienākušies bumbieri nav garšīgi. Turklāt tad, ja pat laikus novāc, siltajā laikā tie sažūst un strauji pārgatavojas.
‘Hortenzija’
Kā ļoti labas rudens bumbieres ieteicamas šķirnes ‘Latgale’, ‘Balva’, ‘Sēlija’. Izcili skaisti un gardi augļi ir šķirnei ‘Hortenzija’. Ar lieliem augļiem lepojas arī ‘Echekard’. Tā ir jaunums dārzos un labi ražo katru gadu.
‘Echekard’
‘Sēlija’
Ābeļdārza papildināšanai derētu kāda no vietējās selekcijas šķirnēm, kam ir gardi augļi, turklāt tās ir izturīgas pret kraupi un nav jāmiglo, piemēram, ‘Dace’, ‘Dita’, ‘Edīte’ (ilgāk glabājas).
‘Edīte’
Katra dārza rota būs vēlīnā rudens šķirne ‘Bohēmija’, kurai ir sarkani, lieli un gardi āboli. Ražo izlīdzināti, katru gadu. Piemērotos apstākļos saglabājas līdz pavasarim. Ieteicams stādīt labākās dārza vietās.
Derētu piedomāt arī par skaistumu un iestādīt kādu dekoratīvo ābeli. Piemēram, šoruden iestādītā dekoratīvā Upīša ogābele (ap 2,5 m augsta) pavasarī priecēs ar rozā ziediem, sārtām, šķeltām lapiņām. Vēlāk to rotās sīki auglīši kā odziņas, un sārtās lapas rudenī iekrāsosies vēl izteiksmīgāk.
Rudenī nevajadzētu stādīt ķiršus, aprikozes un citus kauleņkokus.
Veido augļukoku alejas
“Dārzā dekoratīvas un praktiskas būs kolonābeles, bet saimnieku veselībai un imunitātei noteikti vajadzīgi smiltsērkšķi,” labu izvēli iesaka Jānis Zilvers no stādaudzētavas Pīlādži.
Patlaban ir izcili piemērots laiks, lai stādītu augus, jo ir mēreni silts, mitruma vairāk nekā pavasarī. Stādi labi ieaugsies, un mazāk laika būs jāvelta to uzmanīšanai. Šogad gan ir dīvains rudens, un Pīlādžos iesaka iegādāties augus podos. Dažkārt rudeņos augļukoku stādus pārdod arī kā kailsakņus, taču šogad stādi galīgi nav nobrieduši, daudziem vēl ir lapas. Iespējams, šogad stādītie kailsakņi īsti labi neieaugsies jaunā vietā. Ar podos augošajiem augļukokiem un ogulājiem ir citādi – tiem jau ir kompakta sakņu sistēma, un tie būs laimīgi, tikuši zemē un brīvībā.
‘Vaļuta’
Ja vēlas kaut ko neparastāku dārzam, augļkopis iesaka izvēlēties kolonābeles. Tās sevišķi labi der maziem dārziem un dārzniekiem, kam vainagu veidošana ir tumša bilde. Kompaktais vainags neaizņem daudz vietas, ir piemērots pat aleju apstādījumiem. Kolonābeles ir izcili skaistas pavasaros, ziedu laikā.
Gan dzīvžogam, gan kā atsevišķu grupu var stādīt smiltsērkšķus. Tie visu vasaru ir dekoratīvi ar savu sudraboto lapojumu, bet rudenī krāsojas ogu zeltā. Turklāt ogas ir īpaši veselīgas. Labas ir, piemēram, šķirnes ‘Marija’, ‘Tatjana’, ‘Eva’. Smiltsērkšķi gan jāstāda pa vairākiem, jo ir divmāju augi. Šīm ogu meitenēm vajadzīgs puisis. Piemēram, ar vienu šķirnes ‘Lords’ vīrišķo augu pietiek 5–6 mammām.
Veselīgas ogas ir arī pīlādžiem. Šogad gan ar ražu tie nelepojas, taču stādīt ir vērts. Tiem ir liela augumu, ogu krāsu, lielumu un garšu dažādība. Ir šķirnes, kas ražo pa vienai, un ir, kurām vajag otru augu. Tādēļ, pīlādžus pērkot, par to īpatnībām vislabāk iztaujāt pārdevēju.
