Par Krišjāņa Kariņa otro valdību vakar nobalsoja visi 54 koalīcijas deputāti. Ministru prezidents pirms uzticības balsojuma Saeimā sacīja: “Mums visiem ir jāorientējas uz kopīgo mērķi – plašu ekonomikas transformāciju.”
Par Krišjāņa Kariņa otro valdību vakar nobalsoja visi 54 koalīcijas deputāti. Ministru prezidents pirms uzticības balsojuma Saeimā sacīja: “Mums visiem ir jāorientējas uz kopīgo mērķi – plašu ekonomikas transformāciju.”
Foto: Valsts kanceleja

Deklarācija esot lobiju ietekme! Sācies Kariņa otrās valdības laiks 22

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 30
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš
“Ceru, ka nepiečurāja jums mašīnu!” Cilvēki “sadodas rokās”, sniedzot palīdzību ceļmalā gulošam vīram, taču mediķi ir jāgaida pārāk ilgi 80
Lasīt citas ziņas

“Mums visiem ir jāorientējas uz kopīgo mērķi – plašu ekonomikas transformāciju,” pirms uzticības balsojuma Saeimā sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“JV”), par kura otro valdību trešdien nobalsoja visi 54 koalīcijas deputāti. Skaidrojot jaunā virsmērķa nozīmi, K. Kariņš sēdē sacīja, ka ir jāpārkārto tautsaimniecība tā, lai būtu aizvien vairāk cilvēku, kas ir apmierināti ar dzīvi Latvijā un saredz šeit savu nākotni. Lai panāktu ekonomikas transformāciju, ir jāstrādā vienlaikus visās frontēs, un to nevarot izdarīt ne viens cilvēks, ne valdība, ne Saeima, bet tikai visa sabiedrība kopā, uzskata K. Kariņš.

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (“AS”) pateicās K. Kariņa pirmās valdības ministriem, no kuriem daļa pārstāv partijas, kas vairs nav 14. Saeimā. E. Smiltēns ne pirmo reizi atgādināja par Saeimas lomu, uzraugot valdības darbu. Iepriekš bieži Saeima tikai nobalsoja par valdības sagatavotajiem dokumentiem, tā radot iespaidu par valdību kā varas centru, kam tā nevajadzētu būt parlamentārā valstī. Pēc uzticības balsojuma Saeimas priekšsēdis aicināja atjaunot agrāko kārtību, kad valdības partiju koalīcijas sadarbības sanāksmes notika nevis valdības ēkā, bet gan Saeimā.

CITI ŠOBRĪD LASA

K. Kariņš rēķinās, ka valdībai būs arī opozīcija, kā tas ir visās demokrātiskās valstīs. Viņa ieskatā, arī no opozīcijas nāk labas idejas, kurās jāieklausās, jo arī opozīcija varot palīdzēt koalīcijai īstenot savu programmu. K. Kariņš ir pārliecināts, ka ikviens, kas ir Saeimas sēžu zālē, ir izvēlējies kļūt par politiķi, jo “mēs mīlam šo valsti un mēs mīlam mūsu valsts iedzīvotājus”. Iespējams, neapzināti K. Kariņš pateica vismaz diviem savas valdības ministriem – bijušajiem Tautas partijas biedriem Mārim Kučinskim un Mārim Sprindžukam – tik zināmos vārdus “Mēs mīlam šo valsti,” kas savulaik bija TP moto.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars atgādināja, ka nevienai no partijām nav dots ekskluzīvs valdīšanas mandāts, jo nevienai partijai nav izdevies saņemt vairāk nekā 20% vēlētāju atbalsta.

“Vara dod iespēju īstenot savas idejas, kurām ticam. Taču vara var arī apreibināt un atraut no realitātes izjūtas. Varas reibumā pieļauta kļūda, un visa piramīda var sabrukt kā kāršu namiņš. Varas pozīcijas, kurās mēs atrodamies, ātri mainās un tiek aizmirstas, bet pēcgarša pēc cilvēciskas necieņas, augstprātības vai neturētiem solījumiem saglabājas ilgi,” sēdē teica R. Dzintars.

Paplašina iespējas atsaukt ministru

Pirms Saeimas sēdes, kurā visas dienas garumā notika debates par jauno valdību, partijas vienojās par koalīcijas līgumu. No “Jaunās Vienotības” to parakstīja K. Kariņš un Ainars Latkovskis, no “Apvienotā saraksta” – Edvards Smiltēns un Edgars Tavars, no Nacionālās apvienības – Raivis Dzintars un Uģis Mitrevics.

Valdības Deklarāciju parakstīja visi ministri. Koalīcijas līgumā ir iekļauti arī vairāki jauni disciplinējoši punkti. Tajā ir teikts, ka premjers var pieprasīt kāda ministra demisiju, ja ministrs maina politisko piederību. Premjers tā var rīkoties arī tad, ja kāds partneris, tā deleģētie ministri, Saeimas frakcija un pie tās piederošie deputāti nepilda saistības, ko partijas uzņēmušās.

Reklāma
Reklāma

Debatēs tikpat kā vairs netika apspriests ilgais valdības veidošanas process, lai gan Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka iepriekš pēc Saeimas vēlēšanām gandrīz visas valdības ar pāris izņēmumiem ir apstiprinātas drīz pēc Saeimas sanākšanas novembra sākumā. Viktors Valainis (ZZS) šai valdībai neparedz ilgu mūžu, jo tai ir tikai 54 balsis, un, ja iepriekšējā Saeimā nebija iespēja izveidot citu valdību, tad 14. Saeimā tāda iespēja esot.

V. Valainis arī uzskata, ka tā ir tā pati K. Kariņa līdzšinējā valdība, tikai Jaunās konservatīvās partijas vietā tagad esot “Apvienotais saraksts”, kura faktiskais līderis paliek, “teiksim, tā kā pelēkais kardināls, kas demokrātijā nav smuki, – viņš nav ņēmis dalību nevienā partijā, ne valdībā”. Ar to domāts Uldis Pīlēns, kurš bija galvenais “AS” sarunu vedējs. Savukārt “Stabilitātei” frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs uzskata, ka valdības veidošanas laikā “Jaunā Vienotība” esot apspēlējusi “Apvienoto sarakstu”.

Deklarācija esot lobiju ietekme

Ministri Jānis Vitenbergs (no kreisās), Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens un Edgars Rinkēvičs paraksta valdības deklarāciju.
Foto: Valsts kanceleja

Debatēs galvenais temats bija Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību, kuru deputāti gan bija saņēmuši tikai īsi pirms Saeimas sēdes. Tajā vairākkārt politiķi pieminēja Deklarācijā iekļautos 328 punktus, bet no dokumenta tā arī neesot skaidrs, kas ir tās dažas galvenās valdības darbības prioritātes.

Veselība, piemēram, pēc “Apvienotā saraksta” iniciatīvas ir iekļauta sadaļā dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība, kur tā sākotnējā projektā nebija, sacīja Daiga Mieriņa (ZZS). Dzīves kvalitāte ir viena no piecām izceltajām jomām līdzās drošībai, izglītībai, enerģētikai un konkurētspējai. Taču katra no tām ietver sevī neskaitāmus citus uzdevumus.

Partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers aicināja ministru kandidātus pieteikties debatēs un izstāstīt sabiedrībai, kas katrā nozarē ir trīs galvenās prioritātes, bet neviens aicinājumam neatsaucās. A. Šleseru un arī V. Valaini satrauc tas, ka valdība nesteidzas ar nākamā gada budžeta sagatavošanu.

Vairāki deputāti norādīja, ka valdības deklarācijas sagatavošana ir bijusi diezgan noslēgts process, kurā varēja piedalīties tikai atsevišķas lobiju organizācijas, ko minēja “Progresīvo” frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.

Ja K. Kariņam iepriekš pārmeta nepietiekamo dialogu ar sociālajiem partneriem, tad šajā valdībā sadarbība ar šīm organizācijām ir neizbēgama, jo Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji piedalījās U. Pīlēna biedrības dibināšanā, no tās Saeimā ir ievēlēti divi deputāti, bet valdībā no LDDK būs veselības ministre Līga Meņģelsone.

Taču opozīcija bija pamanījusi deklarācijā arī citu interešu grupu ietekmi. Edmunds Cepurītis (“Progresīvie”) teica, ka vārds “kūdra” dokumentā parādās trīs reizes, bet “meži” – 16 reizes, taču nevienā no šiem punktiem neesot runāts par “Latvijas valsts mežu” labāku pārvaldību. E. Cepurītis arī atgādināja, ka par “Jauno Vienotību”, “Apvienoto sarakstu” un Nacionālo apvienību kopā nobalsoja nepilni 40% vēlētāju. “Tā nav vairākuma valdība. Jācer, ka tā nebūs valdība mazākumam,” teica E. Cepurītis.

Juris Viļums (“AS”) sacīja, ka Latgalē jaunās valdības partijas pat neesot kopā saņēmušas 20% balsu, taču Latgalē situācija paliekot aizvien sliktāka. J. Viļums kā koalīcijas deputāts aicināja īpašu uzmanību pievērst Latgales ekonomikas transformācijai, kā arī izteica cerību, ka K. Kariņa otrā valdība būšot labāka par viņa pirmo valdību.

Ministru kabinets

Premjers – Krišjānis Kariņš (“JV”)

Ārlietu ministrs – Edgars Rinkēvičs (“JV”)

Aizsardzības ministre – Ināra Mūrniece (NA)

Tieslietu ministre – Inese Lībiņa-Egnere (“JV”)

Finanšu ministrs – Arvils Ašeradens (“JV”)

Ekonomikas ministre – Ilze Indriksone (NA)

Satiksmes ministrs – Jānis Vitenbergs (NA)

Kultūras ministrs – Nauris Puntulis (NA)

Izglītības un zinātnes ministre – Anda Čakša (“JV”)

Labklājības ministre – Evika Siliņa (“JV”)

Klimata un enerģētikas ministrs – Raimonds Čudars (“JV”)

Iekšlietu ministrs – Māris Kučinskis (“AS”)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Māris Sprindžuks (“AS”)

Zemkopības ministrs – Didzis Šmits (“AS”)

l Veselības ministre – Līga Meņģelsone (“AS”)

Uzziņa

Kad apstiprināja valdību iepriekš

Pēc 6. Saeimas vēlēšanām

Par uzticību bezpartijiskā premjera Andra Šķēles valdībai Saeima balsoja 1995. gada 21. decembrī (pirms tam divas valdības nebija guvušas Saeimas uzticību)

Pēc 7. Saeimas vēlēšanām

Par uzticību Viļa Krištopana (“LC”) valdībai Saeima balsoja 1998. gada 26. novembrī

Pēc 8. Saeimas vēlēšanām

Par uzticību Einara Repšes (JL”) valdībai Saeima balsoja 2002. gada 7. novembrī

Pēc 9. Saeimas vēlēšanām

Par uzticību Aigara Kalvīša (TP) valdībai Saeima balsoja 2006. gada 7. novembrī

Pēc 10. Saeimas vēlēšanām

Par uzticību Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdībai Saeima balsoja 2010. gada 3. novembrī

Pēc 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām (2011. gada 17. septembrī)

Par uzticību Valda Dombrovska valdībai Saeima balsoja 25. oktobrī

Pēc 12. Saeimas vēlēšanām

Par uzticību Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) valdībai Saeima balsoja 2014. gada 5. novembrī

Pēc 13. Saeimas vēlēšanām

Par uzticību Krišjāņa Kariņa (“JV”) valdībai Saeima balsoja 2019. gada 23. janvārī

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.