Olgas labā ideja 8
“Patiess prieks, ka Liepājas dome pati pieteicās palīdzēt organizēt diktātu Liepājā! Pat nepaguvām nevienu uzrunāt!” – mājas lapā www.raksti.org priecājas I Vispasaules latviešu valodas diktāta iniciatore Olga Sukoņņikova. Viņa latviešu valodu iemācījusies sešu gadu vecumā, kad viņas ģimene no Rīgas pārcēlusies uz Daugmales ciemu. Tur latviešu bērni bijuši vairākumā un vienīgā skola – latviešu. Tomēr jau pirmajā klasē meitene kļuvusi par teicamnieci. Vēlāk Olga apguvusi arī angļu valodu, ķīniešu valodu un ivritu. Ideja rīkot I Vispasaules diktātu latviešu valodā viņai radusies pavisam nejauši. Pirms gada ciemojusies pie savas vidusskolas gadu latviešu valodas un literatūras skolotājas Sarmītes Ružas. Spriedušas, ka latviešu valodas zinību līmenis Latvijā pazeminās. Arī tiem, kas dienišķo maizi pelna ārzemēs, saglabāt dzimto valodu nav viegli. Un iebraucējiem latviešu valodas apguve ir pavisam grūts uzdevums. Tāpēc iedvesmai un saliedēšanai varētu noderēt diktāts latviešu valodā, stāsta Olga, kam dzimtā valoda ir krievu.
– Man gan šķiet, ka tam nav nozīmes. Regīnai Ezerai arī dzimtā poļu valoda netraucēja kļūt par lielisku latviešu rakstnieci. Reizēm cilvēki, kam kāda valoda nav dzimtā, rūpīgāk pie tās piestrādā. Joprojām labi atceros visu, ko skolotāja man ir mācījusi. “Ka” vietā nesaku “kad”, nesaku “runa iet” vai “tā sanāca”, bet saku “runa ir”, “tā iznāca”. Daudzi slavē diktāta ideju, bet, aicināti piedalīties, tomēr atsakās – būšot kļūdas.
Tāpēc piedāvājam rakstīt anonīmi (gan klātienē, gan neklātienē). Nav nolūka kādu likt pie kauna staba un norādīt uz kļūdām, diktāts ir sevis pārbaude. Ja cilvēks valodu ir apguvis perfekti, priecīgs sitīs sev pa plecu – visi vārdi pareizi, visi komati īstajās vietās. Ja ne, būs viela pārdomām. Savu iespēju piedalīties 3. oktobra diktāta rakstīšanā diemžēl jau esmu izmantojusi, pārbaudot diktāta tekstu. Priecājos, ka divdesmit gadus pēc vidusskolas absolvēšanas spēju to uzrakstīt, bet trīs kļūdas skolotāja Sarmīte Ruža uzskata par labu rezultātu. Tiem, kas sen nav rakstījuši ar roku, iesaku pavingrināties. Man bija grūti uzrakstīt 300 vārdus skolas diktāta tempā. Cik daudz tagad ar roku rakstām? Tikai parakstu un kādu telefona numuru uz piezīmju lapiņas, – pasmaida Olga.
