“Sajūta, it kā gatavotos aiziet karā.” Veselības ministra amatā ievēlē Danielu Pavļutu 33
Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).
Par partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, trīs balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā.
Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes sakrītot ar premjera viedokli – valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākiem un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.
“Pavļuts ir ļoti labs kandidāts. Viņš ir visādos veidos gatavs sākt šo darbu. Viņš nesāktu no nulles, bet ar lielu pieredzi. Tiem, kas jautātu, vai šādā amatā jāvirza kāds, kas nav veselības nozares speciālists, jāatceras, ka ministrs ir politiska figūra, kas vada nozari politiskā līmenī. Veselības ministrijā ir daudz kvalificētu speciālistu, bet ministra uzdevums ir virzīt šos speciālistus kādā virzienā,” teica Kariņš.
Pavļuts atzina, ka patlaban viņam ir līdzīga sajūta, it kā viņš gatavotos aiziet karā.
“Valstī ir šausmīga situācija, mirst cilvēki, esam pandēmijas sliktākajā punktā līdz šim,” situāciju vērtēja politiķis.
Pavļuts uzsvēra, ka mediķi ir Covid-19 pandēmijas epicentrā, pasakoties visiem mediķiem, kuri “uz spēku izsīkšanas robežas cīnās par ikvienu no mums”.
Viņš solīja atbalstu mediķiem, uzsverot, ka tiksies ar mediķu organizācijām, lai apstiprinātu nemainīgu kursu veselības jomā. Pavļuts akcentēja, ka dialogs ar nozari būs viņa ikdiena, kuras sastāvdaļa būs arī komunikācija ar sabiedrību, solot, ka tā būs atklāta par to, ko zinām un to, ko nezinām.
Pavļuts uzskata, ka Latvijai jāvirzās uz visiem cilvēkiem pieejamu veselības aprūpi, jo šī sistēma nedrīkst būt atkarīga no cilvēku ienākumiem un atrašanās vietas. Viņš atzina, ka pandēmija ir padziļinājusi nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā.
“No rītdienas mana galvenā prioritāte būs vakcinācijas tempa kāpināšana. Vakcinācija ir mūsu gaisma tuneļa galā. Liels paldies Ilzei Viņķelei, kura, manuprāt, bija izcila ministre. Turpināšu Ilzes darbu, un viņas kurss nemainīsies,” uzsvēra Pavļuts.
Viņš norādīja, ka valstī šis ir grūts un izšķirošs brīdis, tāpēc visiem ir jābūt atbildīgiem, lai izietu no pandēmijas situācijas. “Es gribu strādāt kopā – ar Krišjāni Kariņu, valdību, koalīciju un opozīciju. Mēs visi kopā tiksim galā,” sacīja Pavļuts.
Partijas “Saskaņa” politiķis Valērijs Agešins uzsvēra, ka, ja sabiedrības atbalst nav saņemts vēlēšanās, tad ļoti naivi to sagaidīt pēc tam, tāpēc viņš nebrīnās, ka premjers izteica neuzticību Viņķelei un aicināja AP virzīt jaunu kandidātu.
“Tomēr premjera rīcība liecina par atbildības novēršanu. Viņķele ir kārtējais kauls, kas pamests sabiedrībai uzmanības novēršanai. Kariņš pats ne visai koordinēti vada valdības darbu. Krīzes situācijas risināšanā joprojām trūkst kompleksas pieejas. Kariņš neizskatījās īpaši pārliecinoši, paziņojot par demisijas pieprasījumu,” vērtēja Agešins.
Viņš akcentēja, ka uz veselības ministra amatu “par spīti zināšanu trūkumam” tiek virzīts Pavļuts, šādu rīcību vērtējot kā AP izmisuma soli, kas savukārt liecinot par speciālistu trūkumu šajā spēkā.
“Pareizi būtu atbalstīt profesionālu cilvēku, kam ir sajēga, kas ir medicīna, bet 13.Saeimā tā nenotiek. Brīdis, kad vajadzēja atmest politisku ielikteņu principu, netika izmantots. Ko Pavļuts sasniedzis veselības nozarē, lai viņu varētu atbalstīt šajā amatā?” vaicāja Agešins.
Deputāts Edgars Tavars (ZZS) uzsvēra, ka runa nav par Pavļutu kā ministru, bet gan par to, kā valsts izies no šīs krīzes.
Viņa ieskatā ir jābūt skaidram plānam kā notiks vakcinācija, kad tiks savakcinēti visi riska grupu cilvēki, ir jābūt skaidriem datumiem, jābūt skaidra, kurš to darīs un ja vakcināciju nav kas veic, ir jābūt skaidrībai, kā piesaistīs vakcinēšanas speciālistus.
Tavars uzsvēra, ka nevaram būt pārliecināti, ka pandēmijas kulminācija vēl nav piedzīvota un mēs to vēl piedzīvosim. Politiķis norādīja, ka nolēmis nepiedalīties farsā jeb balsojumā par Pavļuta apstiprināšanu ministra amatā.
Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko emocionālā runā norādīja, ka Pavļutam un viņa pārstāvētajai partijai nav tiesību savās runās piesaukt mirušos.
“Cilvēku nāves nedrīkst būt viens no jūsu PR pasākumiem, jūs nedrīkstat tirgot šīs nāves, jūs nedrīkstat izmantot cilvēku nāvju statistiku, lai pateiktu skaistu runu,” teica politiķe.
Viņa uzsvēra, ka šo cilvēku nāves ir traģēdijas ģimenēm un valstij un politiķiem nav tiesību piesaukt šīs nāves, lai pārliecinātu kādu, kurš nav uzvilcis masku. Viņa uzskata, ka tās ir sekas iepriekš sastrādātajam, nekvalitatīvo aizsarglīdzekļu iepirkumiem. Stepaņenko norādīja, ka Pavļutam būtu vajadzējis atvainoties par savas priekšgājējas iepriekš sastrādāto.
Kā ziņots, Kariņš ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata. AP Saeimas frakcija šodien pieņēma lēmumu par tās priekšsēdētāja Pavļuta virzīšanu veselības ministra amatam.
Pavļuts savulaik jau ir strādājis Ministru kabinetā – 2011.gadā viņš ieņēma ekonomikas ministra amatu Valda Dombrovska (JV) valdībā, bet 2013.gadā kļuvis arī par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju. Ministra amatu Pavļuts zaudēja 2013.gada decembrī, Dombrovskim pēc Zolitūdes traģēdijas atkāpjoties no premjera amata.
2014.gadā Pavļuts kļuva par Reformu partija biedru, bet vēlāk – par tās valdes locekli. Savukārt 2017.gadā bijis viens no politiskās partijas “Kustība “Par”” dibinātājiem, kļūstot arī par šī politiskā spēka priekšsēdētāju. 2018.gadā politiķis kandidējis 13.Saeimas vēlēšanās no “Attīstībai/Par!” saraksta un tika ievēlēts parlamentā.
Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, Pavļuts 2007.gadā absolvējis Hārvarda universitātes Kenedija Valdības skolu, saņemot sabiedrības vadības maģistra grādu ar specializāciju vadībā. No 2003. līdz 2006.gadam Pavļuts ir bijis Kultūras ministrijas Valsts sekretārs, bet 2008.-2010.gadā bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis un stratēģijas direktors.
