“Sapratām, ka tie nav godīgi cilvēki!” Spekulanti rosās pierobežā; Saeimas deputāti gandarīti par situāciju pie austrumu robežas 0
Šobrīd tiek darīts viss, lai Latvijas valsts tiktu aizsargāta no tās pirmā centimetra, secinājuši Saeimas deputāti, divu dienu garumā aplūkojot gar Latvijas austrumu robežu izveidoto drošības infrastruktūru. Robežapsardzībai izbūvēts žogs, un šobrīd tiek uzstādītas jaunas novērošanas kameras. Savukārt robežas aizsardzībai darbi tikai gadu kā sākušies. Raitākai pretmobilitātes šķēršļu izvietošanai top likums, bet deputāti secina – bruņotajiem spēkiem nepieciešams arī cita veida atbalsts, vēsta portāls lsm.lv.
Divas dienas Saeimas deputāti no valsts aizsardzību un drošību atbildīgajām komisijām apbraukāja Latvijas austrumu pierobežu. Ūdens līmenis pierobežas purvos ir augsts, un ceļi ar taktiskajiem transportlīdzekļiem jeb bagijiem grūti izbraucami. Robežsargiem tā ir ikdiena, vēlāk atzina deputāti.
Robežsargu nodaļas apjoztas ar pretmobilitātes šķēršļiem, bet uz pašas robežas top jauni sensori un kameras. Nu jāiesaistās arī Saeimas deputātiem. Viņu darba kārtībā drīzumā būs jauns likums, lai robežas stiprināšanas darbi ritētu raitāk.
Topošā pretmobilitātes infrastruktūras izveides likuma nepieciešamību pirms mēneša Zilupē iezīmēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”). Līdzīgi kā robežas žoga būvniecībā, šoreiz šķēršļu izvietošanai paredzēts atsavināt zemes. Vēl jaunais likums ļautu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sākt darbus pat tad, ja atsavināšana vēl nav noslēgusies.
Katoļu priesteris Zilupē pastāstīja, ka viņa mātei tieši pie robežas ir īpašums, un par to jau interesējušies, visticamāk, spekulanti.
“Bija cilvēki, kuri braukā un aptaujā. Mēs tagad nopirksim jūsu īpašumu par izdevīgu cenu, mežu, piemēram, jo vienalga valsts atņems. Sapratām, ka tie nav godīgi cilvēki,” pastāstīja Zilupes katoļu draudzes prāvests Vitālijs Filipenoks.
Zilupietis sprieda – pierobežas iedzīvotāji sagaida, ka viņiem izskaidros, kur un kādas atsavināšanas gaidāmas.
Aizsardzības ministrija konkrētas teritorijas vēl nav nosaukusi.
“Izskanējis mīts par to, cik daudz zemes mēs atsavināsim. Tā nebūs visa pierobežas teritorija 30 kilometru platumā. Nacionālie bruņotie spēki ir identificējuši konkrētus punktus, konkrētas teritorijas un vietas,” skaidroja aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liena Gātere (“Progresīvie”).
Šobrīd ir identificētas sešas pašvaldības, kurās plānota zemju atsavināšana pierobežā – Smiltenes, Alūksnes, Balvu, Augšdaugavas, Krāslavas un Ludzas novadā. Kopumā atsavināt nepieciešams līdz 2000 hektāriem zemes. Tas skars apmēram 600 privātīpašniekus.
Plašāk pievienotajā video sižetā!
