Latviešu kultūras vēstnieks Zviedrijā. Saruna ar Juri Kronbergu 0
Dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs Juris Kronbergs šomēnes svinēja apaļu jubileju, atvēra divus dzejas krājumus un jau ķēries pie nākamā tulkojuma uz zviedru valodu.
– Vieni jubilejas svin, citi no tām izvairās. Kāda jums pret tām attieksme?
– Es jau labāk būtu vispār nepieminējis, bet bija jāsvin grāmatas atvēršana, tā sakrita ar jubileju, tad ar mani sazinājās Nacionālā bibliotēka, viņi gatavoja izstādi ar manām grāmatām, tā sanāca vēl viena svinēšana.
– Ko pats šobrīd lasāt?
– “Eddu” man Uldis (Bērziņš, “Eddas dziesmas” tulkotājs. – L. K.) iedeva, tad man ir līdzi divas grāmatas par Visuma noslēpumiem. Patlaban mani interesē populārzinātniskas grāmatas, es domāju – gan tēva ietekmē, jo viņš interesējās par astronomiju, gan arī tādēļ, ka man vidusskolā nebija dabaszinātņu, to vietā valodas. Visuma uzbūvē ir kaut kas tāds, ko es nesaprotu, un man patīk nodarboties ar neatrisināmām lietām. Mēģinu arī izlasīt dzeju grāmatas – mums Stokholmā ir tāds grāmatveikals, kur var arī iedzert kafiju, tad es parasti paņemu kādas piecas sešas dzejas grāmatas un izlasu, lai orientētos. No latviešiem es šobrīd lasu Ingas Ābeles “Klūgu mūku”, jo to arī tulkoju.
– “Klūgu mūks” ir pietiekami specifisks romāns, gribas jautāt; vai Zviedrijā tam maz būs lasītāji?
– Dažreiz tieši tādēļ var rasties interese, jo daļai zviedru patīk atklāt jaunas teritorijas, ja grāmata labi uzrakstīta, tas divkāršs ieguvums – gan viņiem, gan mums. “Paisums” saņēma ļoti labas recenzijas – tas arī ir no svara, ka autora vārds jau zināms. Bet cik lielā mērā lasīs – to nekad nevar zināt. Dažreiz pat dzeja var aiziet, tas gan ļoti specifiskos gadījumos, kā tad, kad Tomasam Transtrēmeram piešķīra Nobela prēmiju – tad viņa dzeju nodrukāja 100 000 eksemplāros.
Kāpēc Juris Kronbergs sāka dzeju rakstīt latviski, nevis zviedriski, kādi impulsi ir tās pamatā, vai Vizma Belševica patiešām bija izvirzīta Nobela prēmijai un kādēļ pragmatiskie, mazliet bailīgie latvieši neatkarību divreiz izcīnījuši gluži avantūristiskā veidā, – lasiet 23. augusta “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.
