Uzvara, kas sākās ar sāpēm. Kāpēc Sproģe un Zaržeckis turpmāk kino veidos tandēmā 4

Māksliniece INDRA SPROĢE un plastikas ķirurgs JĀNIS ZARŽECKIS ir atgriezušies no Anesī starptautiskā animācijas filmu festivāla, kur sīvā konkurencē pēc Indras idejas tapušās filmiņas “Joka pēc alfabēts” angļu versija “Awesome Beetle’s Colors” ir saņēmusi žūrijas balvu “Kristāls”. Šī ir pirmā reize, kad Anesī festivālā tiek godalgots latviešu autora darbs. Un, tā kā lauri gluži noteikti pienākas arī Jānim, jo viņš ir filmas producents, man ir lielisks iemesls uz sarunu aicināt abus, lai runātu par kino un dzīvi, prieku un asarām, par sāpēm, kas vairo spēku, un lidojumu, kas pāri visam.

LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 75
1 diena
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 4
12 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
15 stundas

– Animācijai Anesī “Kristāls” ir kā spēlfilmai “Oskars”. Cik liela šogad bija konkurence?

I. S.: – Divi tūkstoši sešsimt piecdesmit viena filma tika pieteikta, nominētas tika divsimt, balvas saņēma astoņpadsmit.

– Kāda bija sajūta, kāpjot uz skatuves?

– Brīdī, kad bija jākāpj uz skatuves, izrādījās, ka man ir pazudušas kurpes. Kaut kur zem krēsla jābūt, taču nav laika meklēt. Skrēju basām kājām. Sarkanais paklājs ir ļoti garš un ļoti mīksts.

J. Z.: – Indra nesadzirdēja, ka tiek nosaukts viņas vārds, nesaprata, ka tas attiecas uz viņu. Es sēžu blakus, saku: tev jākāpj uz skatuves! Viņa nesaprot, turpina sēdēt. Es saku: tas franciski teiktais “Indrā Sprūdž” uz tevi attiecas. Tad gan viņa šāvās kājās.

– Tādēļ vien Jānim bija jābrauc līdzi, lai tu to balvu dabūtu – kaut vai basām kājām. Taču līdz garajam un mīkstajam paklājam bija vēl garāks un nebūt ne tik līdzens ceļš. Ar ko tas sākās?

I. S.: – Ar sāpēm. Viss sākās ar neprātīgām sāpēm. Pirmais projekts bija kalendārs “Laiks vijas ap tevi”. Katrai dienai tika veltīts kāds teikums, kas pasaka lasītājam, cik viņš ir īpašs. Gads risinājās krāsās: tas sākās ar auksti zilu, pamazām toņi kļuva arvien siltāki līdz pat tirkīzam, jūnijs jau bija zaļgandzeltens, jūlijs koši dzeltens, septembris oranžs, novembris – Latvijas karoga krāsā un decembris – apgaroti violets.

– Gads kā varavīksnes spektrs…

– …un sajūta, ka laiks vijas caur un ap tevi. Izdevējs bija Jānis. Mums šķita, ka šis kalendārs ir tik skaists un labs, ka tas cilvēkiem būs vajadzīgs. Nodrukājām trīs tūkstošus eksemplāru. Bet kalendāra “derīguma termiņš” ir īss. Pienāk brīdis, kad veikali saka: paldies, tirgošanas laiks beidzies! Un atsūta atpakaļ neatpakotas kastes. Tā sagadījās, ka tajā gadā mājās mums bija remonts, dzīvojām vasarnīcā, kur jau tā maz vietas. Un tad vēl tās kastes… Pagalmā stāvēja konteiners. Pati savām rokām liku kastes konteinerā, jo citur vienkārši nebija vietas. Un mana sirds izdarīja secinājumu: nākamo grāmatu netaisīšu visiem, taisīšu tikai man un Jānim. Kaut ko ļoti skaistu. Ekskluzīvu. Tā radās “0+0=bezgalība”. Īsziņu grāmatiņa kopā ar kārtīm. Iesniedzu “Zelta ābelei”. Pēc laika dabūju zināt, ka grāmata nav nominēta, un arī žūrijas piebildi: kam tāda vispār ir vajadzīga. Tajā brīdī tas šķita kā nāves spriedums. Tagad esmu par to pateicīga. Jo sirds izdarīja vēl vienu secinājumu: jādzīvo, jāstrādā un jātaisa kaut kas tāds, kas izriet no konkrētas vajadzības.

– Sāpes liek augt. Tas, kā reaģējam uz sāpēm, tas, kā spējam atgūties no dzīves triecieniem, nosaka mūsu lielumu. Viens sabrūk, otrs norūdās.

J. Z.: – Vēl cits projicē savas sāpes un aizvainojumu uz visiem pārējiem.

I. S.: – Vai mēģina atdarīt citiem.

– Ir varianti. Katram savs.

– Jā. Bet tagad es droši varu teikt, ka esmu pateicīga tam mirklim.

J. Z.: – Protams, brīdī, kad sāpēja, to bija grūti paredzēt. Šķita – nekā sliktāka nevar būt. Taču sliktākais kļuva par pamatu un atspēriena punktu.

– Kā kritiens, kas pēkšņi pārvēršas lidojumā.

I. S.: – Jā! Tobrīd gan šķita, ka labākais, ko no sevis esmu devusi, ir iemīts dubļos. Un nevienam nav vajadzīgs. Šoreiz bijām nodrukājuši tikai piecsimt eksemplāru. Par laimi, izrādījās, ka dažiem mana īsziņu grāmatiņa tomēr bija vajadzīga. Kāds mans draugs uzdāvināja to savai draudzenei. Pēkšņi divos naktī viņš saņem īsziņu: 26 B. Tas ir lappuses nosaukums. Un nu viņam vajag šo grāmatu, lai uzzinātu, ko draudzene grib viņam pateikt. Nakts vidū viņš aizbrauc pie cita drauga, kam ir tā grāmata, un izlasa: mans miegs dzīvo pie tevis. Desmit gadi jau pagājuši, bet joprojām ik pa laikam pēkšņi saņemu ziņu: vai kāds tavs “vizuālās komunikācijas komplektiņš” nav kur aizķēries? Tas ir tik mīļi, ka cilvēkiem ir vajadzīgs mans stāsts par nullēm, kas savienojoties veido bezgalību. Un tagad mūsu studijas nosaukums ir “Infinity Box” – bezgalības kaste – katrs kadrs ir rāmītis, kaste, kurā ieliekam kaut ko ļoti svarīgu vai vienkārši jauku.

– Kaste, kurā dzīvo brīnumi. No ārpuses it kā maza, bet, kad ielūkojies, tur paveras tāāāds dziļums… Elpa aizraujas!

– Var iet uz āru, plašumā, bet var arī uz iekšu, dziļumā.

– Beidzot saprotu, kāpēc tu man vienmēr esi atgādinājusi Alisi Brīnumzemē! Ne tikai vizuāli. Tagad izstāsti, lūdzu, kā sākās tavs lidojums, ko varētu saukt arī par piedzīvojumu bezgalības kastē.

– Ceļojums animācijas brīnumzemē sākās Alises vecumā, kad kopā ar tēti nofilmējām stāstiņu par to, ko darīt, ja esi izsalcis. Bet burtu virkņu epopeja sākās ar to, ka Filipam vajadzēja iemācīties no galvas alfabētu. Tas ir sarežģīti – saprast, kāpēc burti seko viens otram tā un ne citādi. Parasti alfabēts – tie ir lietvārdi. Pēkšņi radās doma tos sasaistīt asociāciju virtenēs. Ieliku īpašības vārdus un darbības vārdus, lai veidotos stāsts.

J. Z.: – Alfabēts pats par sevi ir neloģisks, tur nav nekāda sakara. Bet bērni ir gudri un loģiski, viņi grib saprast. Indra tajā visā atrada loģiku.

– Paradoksālo loģiku. Apaļš ābols bumbierim cep čības… Absurds? Nē, rotaļa. Bērniem patīk tādas lietas. Un pieaugušajiem, kas nav pazaudējuši bērnu sevī.

– Indra ir radījusi vizuālu stāstu. Un tad klāt vēl nāca Renāra dziesma.

– Jā, iedarbināta tiek gan redzes, gan dzirdes atmiņa.

– Tieši tāpēc šis projekts ir tik veiksmīgs.

I. S.: – Angļu alfabētam sadarbībā ar horeogrāfi Indru Reinholdi tika izveidota arī deja.

Nemēģinot noteikt, kāda kuram ir atmiņa – vizuālā, audiālā vai kinestētiskā –, mēs šaujam visos virzienos un trāpām.

J. Z.: – Bērni ir precīzākais rādītājs, jo bērns ir godīgs – ja nepatiks, izslēgs. “YouTube” jau ir vairāk nekā pieci miljoni septiņi simti tūkstošu skatījumu. Indra gribēja dot metodiķiem skolās. Viņai atbildēja: nē, tas nekam neder, tas ir nepareizi. Bet bērni saka: mums patīk, mums to vajag!

I. S.: – Es gribēju palīdzēt konkrētam bērnam, savam dēlam, kam uzdots pa vasaru iemācīties alfabētu. Bet tagad Latvijā jau divgadīgi bērni zina to dziesmu un šādi mācās alfabētu. Varam būt lepni, ka mums ir šī inovatīvā metode. Kaut kas tāds, ar ko varam padalīties arī ar citiem. Latviešu versija tapa, domājot par manu bērnu, taču izrādījās, ka tā noder arī citiem bērniem. Tad nu pēc analoģijas spriedu: varbūt ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē bērni ir tādi paši kā manējais.

J. Z.: – Un galu galā arī latviešu bērniem kādā brīdī ir jāiemācās angļu alfabēts.

– Latviešu versijā ir apaļš ābols un zaļa žurka. Angļu alfabētā ir citi burti un arī ar burtiem asociētie vārdi ir pavisam citi: Awesome Beetles Color Dirty Elephant. Five Gorgeous Hippos Inspire…

I. S.: – Jā, angļu versijā stāsts ir pavisam cits. Pirmie vārdi un tajos ietvertais tēls ir “Awesome Beetle” jeb atraktīva briežvabole, lai tomēr, arī latviski tulkojot, viss sāktos ar AB. “Joka pēc alfabēts” tika veidots filmu studijā “Rija”. Mūzikas autors Renārs Kaupers jau bija ar “Riju” strādājis, tā tas arī aizgāja. Bet “Awesome Beetle’s Colors” jau ir studijas “Infinity Box” filma.

– Latviešu versija bija zīmēta, angļu – plastilīna animācija. Vai pati to visu veidoji?

– Tas ir vēl darbietilpīgāks process nekā ar zīmētu animāciju. Jo viss sākumā tik un tā ir jāuzzīmē, bet tad vēl tas zīmējums jāatdzīvina plastilīnā. Tas vairs nav 2D, tas ir cilnis. Komandā mums bija tikpat daudz cilvēku, cik angļu alfabētā burtu – divdesmit seši. Kad redzi, kā zīmētais tēls sākumā atdzīvojas plastilīnā, tad kustīgā 
kadrā – tā ir neaprakstāma sajūta.

– Animācija ir dārgs prieks. Tūkstoš eiro par sekundi – tas ir Eiropas rēķins. “Pixar” un “Dream Works” darbojas arī ar lielākiem cipariem. Laime, ka tev producents nebija tālu jāmeklē.

Awesome Beetle’s Colors TRAILER infinityBox from infinityBox on Vimeo.

– (Smejas.) Agrāk biju klauvējusi pie daudzām durvīm, taču lielākoties saņēmu atteikumu. Piemēram, piedāvāju Izglītības ministrijai savu reizrēķina projektu – animācija, kas palīdz bērnam iemācīties rēķināt ar prieku. Man šķita, ka ministrijai vajadzētu būt ieinteresētai, tomēr finansiālu atsaucību rast neizdevās. Ar šo gan nekur vairs negāju un neklauvēju.

– Vienā brīdī nogursti no inteliģentās ubagošanas.

– Tā nav patīkama sajūta. Man vienmēr ir bijis kauns kādam – valstij vai sponsoram – prasīt naudu. Bet kopš fonda “Viegli” koncertā dzirdēju Renāra dziesmu ar Imanta Ziedoņa vārdiem “Nekaunība”, kopš mācos sevi mīlēt un esmu sapratusi, ka Latvijai tas, ko es varu radīt, ir nepieciešams, zinu, ka vienā brīdī metīšu kaunu pie malas un atradīšu sevī spēku lūgt vēl. “Man reizēm ļoti kauns. / Reizēm nemaz nav kauna. / Reizēm man ļoti patīk / Ubagu tarba.”

– “Par maizi jūs visi, / Bet kas par ziediem karo? / Un tāpēc – vai jums grūti, / Ka mani jāpabaro?” Tagad tev būs vieglāk lūgt – palīdzēs gan Imanta vārdi, gan Anesī “Kristāls”. Bet ar angļu alfabētu palīgā tomēr nāca Jānis.

– Jā, labi, ka ir Jānis, kas man tic. No vienas puses jau gribētos, lai citi teiktu: mums vajag tavas idejas! Bet no otras puses pietiek, ja ir viens cilvēks, kas tev tic. Tu skaties viņam acīs un jūti – viens cilvēks ir tikpat liels kā pasaule.

– Vai Indrai Jāni bija grūti pārliecināt?

J. Z.: – Indrai mani pārliecināt bija viegli. Es ticu viņas idejām, tāpēc biju gatavs ieguldīt. Manuprāt, angļu filma iznākusi vēl krāšņāka nekā latviešu versija. Anesī žūrijas spriedums bija vienbalsīgs – visi to atzina par balvas cienīgu. Īstenībā tas ir pasaules līmeņa produkts, Latvija var būt lepna, ka mums tāds ir.

– Paradoksāli – filma ir ieguvusi žūrijas balvu nominācijā “Commissioned Films” jeb “Pasūtinājuma filma”, lai gan tā nav saņēmusi ne centa no valsts. Jānis kā producents operēja nevis ar Kultūrkapitāla fonda vai Nacionālā kino centra, proti, nevis ar nodokļu maksātāju naudu, bet ar savu personisko.

– Jā, tas ir paradoksāli, taču ne mirkli nenožēloju, ka riskēju, gāju uz visu banku. Tomēr galvenais ieguldījums te ir Indras darbs. Prātam neaptverams darbs triju gadu garumā, lai iznākums būtu tāds, kāds tas ir.

– Kadri aizzib – tik vien kā trīs minūtes un vienpadsmit sekundes. Taču aiz tām trim minūtēm un vienpadsmit sekundēm ir tava sirds un gabals no tavas dzīves.

I. S.: – Turklāt ļoti liels un svarīgs gabals. Īstenībā pasūtinātājs bija. Pasūtinātājs bija mana sirds. Man vienkārši bija tai jāklausa.

– Vai esat domājuši, kur šo sirds darbu tagad likt? Anesī festivāla laikā notiek arī filmu tirgus jeb MIFA.

J. Z.: – Uz tirgu es netiku, tajā dienā man Londonā bija jākonsultē britu pacienti. Festivāls uzkrita kā sniegs uz galvas, Londonas konsultācijas vairs nevarēju pārcelt uz citu laiku. Tirgus dienā ar filmu nodarbojās Indra, es ierados plūkt laurus. Taču zinu, ka interese par filmu bija liela. Frančiem pat bija tāda kā greizsirdība: kā tad tā – angļiem jau ir, bet viņiem vēl nav. Arī viņi sev vēlētos alfabēta animāciju. Uzzinot to, mani pārņēma vēl lielāks prieks un lepnums par Indra veikumu. Ir tādi, kas saka: dodiet man naudu, tehniku un Holivudas aktierus, tad es jums parādīšu! Bet Indrai bija spoža ideja, intelekts un milzīgas darba spējas.

I. S.: – Vēl jau man bija arī fotoaparāts un istaba, kur strādāt.

– Un pareizais cilvēks blakus.

– Jā! Un vēl arī plastilīns, draugi un divdesmit četras stundas katru diennakti.

J. Z.: – Laiks ir pats dārgākais resurss, to ne par kādu naudu nevar nopirkt. Vispār jau tas bija grūtākais jautājums. Ar producentu par to varēja vienoties, bet ar vīru gan ne.

– Producentam ar vīru izveidojās interešu konflikts?

– (Smejas.) Baigākais konflikts! Indra visu laiku savā istabā – to taču nevar izturēt! Tomēr tagad saprotu – bija vērts paciesties. Bet nu Indrai ir dzimusi vēl viena ideja, kas attīstās milzīgā ātrumā.

I. S.: – Kad braucu uz Anesī, man padomā bija projekts, ko klusībā biju auklējusi vairāk nekā gadu, taču tas bija nolikts tādā kā gaidīšanas režīmā.

J. Z.: – Producents jau arī grib izbaudīt mirkli, kaut nedaudz pagulēt uz lauriem.

I. S.: – Bet te pēkšņi viss sagriezās virpulī. Pēc Jāņiem bijām aizbraukuši pie Jura Rubeņa uz Lūžņu. Tur vienā naktī dzima ideja un tapa scenārijs. Nākamajā rītā jau tika nofilmēti pirmie kadri.

J. Z.: – Ideja piedzima Lūžņā. Izbrida no Lūžņas meža, var teikt.

– Tikko dzimušas idejas publiskā telpā atrādīt ir bīstami, tāpēc par Lūžņu patlaban vairāk nejautāšu. Jautāšu Jānim par citu, sen dzimušu un nu jau arī īstenotu ideju. Kas tas par “Laivu šķūni” Jaunciemā?

– Tas ir pilnīgs pretstats Lūžņai. Mežā valda klusums, neviens nerunā. Šķūnis ir skaņu pilns.

– Kas īsti tas ir? Jahtklubs? Sporta centrs? Koncertzāle? Skaņu ierakstu studija?

– Sākotnēji tas bija iecerēts kā jahtklubs. Savulaik mums ar Indru sagribējās laivu, iegādājāmies kuteri “Progress”, turējām Lielupē, kamēr paši dzīvojām Garciemā. Sāku skatīties, ka Ķīšezerā, kas būtu tuvāk un loģiskāk, nav neviena jahtkluba. Nolēmu uzbūvēt. Arhitekts Sīlis, kas tolaik projektēja koncertzāli, bija ar mieru kaut ko uzzīmēt arī man. Un, kad noskaidrojās, ka koncertzāles projekts netiks īstenots, viņš nedaudz samazināja proporcijas un līdzīgu veidolu piešķīra angāram. Konfigurācija bija ļoti sarežģīta, taču pēkšņi atklājās, ka tur ir pasakaina akustika.

– Indrai joka pēc alfabēts, Jānim netīšām koncertzāle?

– (Smejas.) Tā sanāk. Tur tagad ir bērnu burāšanas skola, kas dzīvo pilnvērtīgu sporta centra dzīvi, četras reizes nedēļā treniņi ar mazajām jahtām un vējdēļiem. Ziemā angārs ir pilns līdz augšai ar laivām, bet vasarā tukšs. Un tad kādu reizi Renārs Kaupers ar Raimondu Ozolu nolēma izmēģināt, kā tur skan. Jubalts arī bija klāt. Angārā mēs bijām kādi četri vai pieci klausītāji. Akustika fantastiska, Raimonds saka: te jātaisa koncerti! Vispirms LNSO tur nospēlēja un ierakstīja Bēthovena 5. simfoniju. Tad Jāņos Māris Sirmais sarīkoja atvadas no kora “Kamēr”, jaunieši dziedāja līdz pat rītam. Nākamajā gadā tur Akadēmiskais koris Ešenvalda disku prezentēja, koncertu klausīties bija atnākuši vairāk nekā pieci simti klausītāju. Šogad jūnijā Daumants Kalniņš un Ašmaņa bigbends uzstājās ar Frenka Sinatras programmu, bija jau sešsimt piecdesmit klausītāju. Jūlija sākumā koncertēja “Kamēr” Jāņa Liepiņa vadībā, Renārs Kaupers, ģitārists Kaspars Zemītis un vijolnieks Raimonds Ozols ar LNSO stīgu grupu. Klausītāju bija vairāk, nekā gaidījām. Pēc koncerta visi smaidīja. “Laivu šķūnī” patiešām ir īpaša aura. Un arī ezers tajā vakarā bija gluds kā spogulis. Esmu pateicīgs Dievam, mūziķiem un cilvēkiem, kas atnāca. Simts sīku sagadīšanos – un notiek brīnums.

– Tie fantastiskie mirkļi, kas piešķir dzīvei krāsas un jēgu.

– Mirkļi, kuru dēļ ir vērts dzīvot.

– Vai pareizi esmu sapratusi – jūs pats tagad arī mācāties klavierspēli?

– Nu jau otro gadu. Kopš Filips sāka mācīties, es arī nolēmu. Divas reizes nedēļā. Filips, protams, spēlē labāk par mani. Taču man vienmēr to ir gribējies. Patiesībā tas ir ļoti labs treniņš galvai, neticami labs. Mēs ar Indru ceturtdienās ejam uz sporta zāli. Tur mēs vingrinām muskuļus, bet te es vingrinu galvu. Man tagad ir tik skaidrs prāts un domāšana kā nekad mūžā! Notis vēl nelasu gana ātri, tāpēc viss jāspēlē no galvas. Kad iemācos, milzīgs gandarījums. Trakākais, ka Baham ir tā: te ar vienu roku spēlē solo, te – ar otru, un jāatceras, kurā brīdī kura ir galvenā. Tas atver tādus apziņas plašumus, par ko agrāk pat nojautis nebiju.

– Nesen sarunājos ar mikroķirurgu Mārtiņu Kapicki. Viņš atklāja interesantu sakarību starp ķirurģiju un ultravieglo aviāciju: nav iespējams lidot, ja tu nevari iepriekš ieraudzīt, kur būsi pēc piecām sekundēm un ko darīsi pēc minūtes. Ķirurģijā – tas pats. Tā ir profesionalitāte. Un vēl Mārtiņš izstāstīja, ka aviācijas azartā viņu ievilcis skolotājs Jānis Zaržeckis.

– Mārtiņš ir bijis viens no maniem labākajiem skolniekiem. Es tolaik jau lidoju. Stāstīju studentiem, ka aviācijā gluži kā ķirurģijā jāspēj ātri pieņemt pareizo lēmumu. Lidošana ir vēl viena lieta, kas man ir ļoti svarīga. Starp citu, tajā aviācijas skolā, ko apmeklēju, lielākā daļa pilotu spēlē kādu instrumentu. Un vēl viena interesanta sakarība: kopš spēlēju klavieres, man ir vieglāk mācīties. Nesen bija jānokārto eksāmens instrumentu reitingā. Tas ir ļoti sarežģīts priekšmets, no desmit astoņi parasti izkrīt. Turklāt tie visi ir trenēti piloti ar pieredzi. Ja es nespēlētu klavieres, nezinu, vai būtu to pārbaudījumu izturējis.

– Ko tas nozīmē – instrumentu reitings?

– Ka var lidot arī sliktos laika apstākļos, mākoņos, naktī, miglā, lietū. Tas aviācijā ir grūtākais. Aviācija ir vēl viena lieta, kas mani aizrauj. Patiesībā es savulaik gribēju kļūt par pilotu, nevis dakteri. Prieks, ka tagad varu būt gan viens, gan otrs. Kad Indrai vajag tikt uz Anesī, varu viņu aizvest ar lidmašīnu.

– Lidojāt ar savu?

– Ar drauga Aivara lidmašīnu, tā ir mazliet lielāka, četrvietīga. Bijām divi piloti, lidojām uz maiņām.

– Kā jūties Jānim blakus?

I. S.: – Pilnīgi droši. Fantastiska sajūta. Un vēl tas brīnišķīgais skats no augšas. Uz lietām varam skatīties tuvumā, pat piemiedzot acis, bet varam arī no augšas.

– Ik pa laikam ir jāpamaina skata punkts. Tā labāk var ieraudzīt lietu un sajūtu sakarības. Cik augstu parasti lidojat?

J. Z.: – Ar mazo “Seamax” lidojam zemu, ar to var lidot virs upēm un ezeriem, redzēt visus sīkumus. Otra, ar ko lidojam tālāk un kam tas instrumentu reitings vajadzīgs, ir lielāka, lido septiņu kilometru augstumā – kā “airBaltic” lidmašīnas.

I. S.: – Tā ir fantastiska sajūta – atnāk ziņa, ka filma nominēta, es saku: Anesī, tas taču tik tālu, divarpus tūkstoši kilometru… Bet Jānis saka: jā, lidojam!

J. Z.: – Es uzreiz pārbaudīju, redzēju, ka tur blakus ir mazais lidlauks. Mums ceļojums ir nevis problēma, kas jāatrisina, bet patīkams notikums.

Jānis Zaržeckis, sertificēts plastikas ķirurgs

* Dzimis 1961. gada 29. maijā Rīgā.

* Absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti (1985), papildinājis prasmes un zinības Hannoveres un Toronto universitāšu klīnikās, kā arī Zviedrijas, Itālijas un ASV klīnikās.

* 1991. gadā atvēris savu privātpraksi.

* Kopš 2002. gada virsārsts Ādažu privātslimnīcā.

* No 2005. līdz 2013. gadam bijis Rīgas domes deputāts.

* Viņa producētā animācijas filma “Awesome Beetle’s Colors” ieguvusi balvu Anesī starptautiskajā animācijas filmu festivālā (2016).

Indra Sproģe, māksliniece

* Dzimusi 1965. gada 4. aprīlī Rīgā.

* Absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Stikla apstrādes nodaļu (1984) un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina grafikas nodaļu (1999), iegūstot mākslas maģistra grādu.

* Grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele” viņas veidotai grāmatai “Miljons” piešķirts augstākais novērtējumu bērnu grāmatu nominācijā (2007), bet grāmatām “Joka pēc alfabēts” un “Māci mani, Degunlāci” – mācību grāmatu nominācijā (2010, 2012).

* Idejas, zīmējumu un teksta autore grāmatai un filmai “Joka pēc alfabēts”.

* Viņas veidotā animācijas filma “Awesome Beetle’s Colors” ieguvusi balvu Anesī starptautiskajā animācijas filmu festivālā (2016).

* Precējusies ar Jāni Zaržecki. Ģimenē aug dēli Filips (15), Fricis (21) un Jānis (26).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 75
1 diena
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 4
12 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 27
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 46
13 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Ārkārtējās situācijas laikā ārsti tiekas kongresā – mikrofons ceļo no rokas rokā, starpbrīdis bez diviem metriem un sejas maskām 3
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 11.janvārim. Kādi ierobežojumi mūs sagaida? 13
9 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
FOTO. VIDEO. Viena bilde svarīgāka par veselību? Ogrēnieti satrauc iedzīvotāju bezatbildīgā drūzmēšanās
32 minūtes
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Reorganizēs mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Kas drīkstēs to izmantot? 1
2 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
FOTO. VIDEO. Viena bilde svarīgāka par veselību? Ogrēnieti satrauc iedzīvotāju bezatbildīgā drūzmēšanās
08:44
LE
LETA
Ziņas
Trešdien Latvijā būs sauss laiks: Austrumos iestājusies meteoroloģiskā ziema
07:47
LE
LETA
Ziņas
ASV zinātnieki izstrādā deguna aerosolu pret Covid-19
07:38
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Draugi, nav labi ar valdību. Tātad – ko pateica premjers? 3
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Viens trieciens pēc otra: princis Harijs zaudējis tuvu cilvēku 2
2 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: “Drosminieku” tiesības inficēt citus pie Brīvības pieminekļa 2
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Trešdien Latvijā būs sauss laiks: Austrumos iestājusies meteoroloģiskā ziema
1 stunda
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Jaunas tehnoloģijas no atkritumiem? Startējis atkritumu pārstrādes hakatons
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Trīs meitu tētis, talantīgais sportists Mārtiņš Pļaviņš TV šovā paziņo: nedomājot mainītu zelta medaļu pret dēlu
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nedēļas nogalēs būs aizliegta alkohola tirdzniecība 10
8 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvijas spēļu izstrādātājs izveidojis mobilo spēli sadarbībā ar MMA zvaigzni Makgregoru
2 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Tramps neatzīst zaudējumu un turpina tiesāšanos
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Vakcīna pret Covid-19 iedzīvotājiem tiks nodrošināta bez maksas 9
8 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Latvijas valsts meži” iegādāsies 14 nekustamos īpašumus
2 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Jāpriecājas arī par šo mazumiņu? Atņem naudu, bet atjauno “deputātu kvotas”
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 46
13 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Mežsaimniekiem sadalīs 23 miljonus eiro
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Krišjānis Kariņš komentē fotogrāfijas, kurās viņš “pieķerts”, iepērkoties lielveikalā bez maskas 15
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Deputātu stāvvietu karšu “epopeja” turpinās: Krauze un Gobzems vēršas KNAB
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 27
17 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Vakcīnas pret Covid-19. Ko mēs zinām par šo vakcīnu drošību? 38
1 diena
ML
Māra Libeka
Stāsti
Ja statistiku par mirušo skaitu sāktu detalizēti analizēt, aina nebūtu tik dramatiska? Saruna ar infektoloģi Ludmilu Vīksnu 26
22 stundas
MB
Madara Briede
Ziņas
Kā Valmierā no PET pudelēm un zvejas tīkliem top ekoloģiski peldkostīmi 7
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 46
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Piecgadīgā princese Šarlote nebeidz pārsteigt ar savu uzstājību: pati izlēmusi aprunāties ar karalieni Elizabeti II 7
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Uzlidot debesīs ar mirdzošu gaisa balonu! Kā Liepāja gatavojas Ziemassvētkiem 1
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Neskaidrā izglītības nākotne: Gobzems aicina streikot, Dombrovskis pārmet izvairību skolu likvidācijas jautājumā 4
16 stundas