“Saskaņas” deputāti norauj kvorumu balsojumā par ģenerālprokuroru 0
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien vēl nevarēja izlemt, vai konceptuāli atbalstīt Tieslietu ministrijas (TM) rosinātos likuma grozījumus, kas paredz mainīt ģenerālprokurora atlases kārtību, jo sēdi īsi pirms balsojuma pameta divi opozīcijas deputāti, “noraujot” kvorumu.
Komisijas sēde šodien notika aptuveni stundu, kuras laikā TM amatpersonas, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Latvijas prokuroru biedrības pārstāvji un citas aicinātās personas kopā ar deputātiem diskutēja par šiem priekšlikumiem.
Īsi pirms komisijas sēdes beigām, kad komisijai bija jāpieņem lēmums par to, vai konceptuāli atbalstīt šos priekšlikumus, sēdi pameta divi partijas “Saskaņa” deputāti Jānis Ādamsons un Ivans Klementjevs.
Ņemot vērā minēto, komisijā nebija kvoruma lēmuma pieņemšanai, jo sēdē palika tikai četri deputāti – trīs koalīcijas un viens opozīcijas – Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Raimonds Bergmanis.
Pirms tam diskusijā iesaistījās arī Ādamsons, kurš paziņoja, ka neredzot īpašu atšķirību starp spēkā esošo ģenerālprokurora izvēles kārtību un TM piedāvāto risinājumu. Viņš arī pauda izbrīnu, kāpēc TM sagatavotie likuma grozījumi vispirms nav skatīti valdībā un tikai pēc tam nodoti Saeimai.
Ādamsons kopā ar Klementjevu, projām ejot, paziņoja, ka “mēs neatbalstām un nepiedalāmies balsojumā.” Ādamsons piebilda, ka uz komisijas sēdi nav ieradušies citi koalīcijas deputāti, līdz ar to tā pēc viņa vārdiem ir koalīcijas problēma.
Komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) aģentūrai LETA teica, ka šodien Saeimas sēdes kādā no pārtraukumiem tiks sasaukta vēl viena komisijas sēde, lai varētu izlemt par TM priekšlikumiem.
Jau ziņots, ka ar TM sagatavotajiem grozījumiem ģenerālprokurora izvēles funkciju paredzēts nodot Tieslietu padomes kompetencē.
TM priekšlikumu iepriekš kritiski vērtēja Ģenerālprokurora padome.
Savukārt pirmdien Tieslietu padome atbalstīja TM priekšlikumu, ka ģenerālprokurora amata kandidāta atlase turpmāk notiks atklātā konkursā. Tāpat ministrijas grozījumi paredz, ka Tieslietu padome apstiprinās konkursa nolikumu, vērtēs kandidātus un piemērotāko virzīs Saeimai iecelšanai amatā.
Tieslietu padomē atbalstītie TM grozījumi paredz, ka ģenerālprokuroram reizi gadā būs jāiesniedz ziņojums Saeimai par prokuratūras darbu. Savukārt uz ģenerālprokurora amatu varēs pretendēt visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu, tādējādi paplašinot iespējamo kandidātu loku.
“Likumprojekta galvenais mērķis ir panākt, ka turpmāk piemērotākā ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanās notiek atklātā procesā, kas balstīts uz skaidriem un vienotiem pretendentu vērtēšanas kritērijiem,” paziņojis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Patlaban likums paredz, ka Saeima ģenerālprokuroru amatā ieceļ uz pieciem gadiem pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās AT priekšsēdētājam savus ierosinājumus par amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, AT plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.
Nākamgad pilnvaras izbeigsies gan pašreizējam ģenerālprokuroram, gan pašreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, attiecīgi Bičkovičam – 15.jūnijā un Ērikam Kalnmeieram – 11.jūlijā.
Ņemot vērā, ka ģenerālprokurora pilnvaras izbeigsies nākamā gada jūlijā, TM aicina savlaicīgi izdarīt izmaiņas, lai Tieslietu padome varētu uzsākt atlases procesu un Saeima varētu iecelt amatā jauno ģenerālprokuroru, kura atlasē būtu piemērota jaunā kārtība.
