Saulainās dienās trešdaļu elektrības patēriņa varētu nosegt 11 500 mājsaimniecību saules paneļi 31
Nākamā gadā saulainās dienās aptuveni trešdaļu no sadales tīkla kopējā patēriņa varētu nosegt saules enerģijas ražotāji, intervijā teica elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Viņš skaidroja, ka iepriekš elektrības plūsma bija no hidroelektrostacijām un termoelektrostacijām uz augstsprieguma tīklu, tālāk uz sadales tīklu un tālāk pie gala patērētājiem, tad jau tagad šī plūsma notiek divos virzienos.
“Nākotnē noteikti būs brīži, kad mums vispār nevajadzēs enerģiju no augstsprieguma tīkla,” teica Jansons, stāstot, ka
pašlaik sadales tīklam jau ir pieslēgts vairāk nekā 11 500 mājsaimniecību, kas saulainā dienas laikā būs spējīgas ģenerēt 90 megavatus
(MW) elektroenerģijas, bet uz nākamo vasaru vairāk nekā 100 MW elektroenerģijas. Tāpat pašlaik sadales tīklam ir pieslēgtas juridiskās personas, kas ražo savam patēriņam, ar kopējo ražojošo jaudu 18 MW, kā arī ir jau izsniegtas atļaujas jaunu saules paneļu uzstādīšanai, un nākamajā vasarā šis cipars arī varētu būt tuvu 100 MW.
Jansons stāstīja, ka sadales tīklam diezgan aktīvi grib slēgties klāt arī mazāka vai lielāka izmēra saules parki, kas elektrību ražos pārdošanai. Projekti ir izstrādāti un apmaksāti pieslēgumi ap 90 MW. Viņš pauda pārliecību, ka nākamā gada sākumā vai vidū tiks sasniegti ap 100 MW no šiem saules parkiem.
“Ja saskaitām šos ciparus kopā, tad nākamā gada vidū saulainā dienā tīklā varētu ienākt ap 300 MW saules enerģijas. Ja skatāmies uz patēriņa slodzi, tad saulainā dienā tie ir 800-900 MW. Tādēļ nākamajā gadā jau aptuveni trešdaļu patēriņa varētu nosegt saules enerģijas ražotāji, un mums ir pārliecība, ka šī tendence attīstīsies. Arī mums tam ir jābūt gataviem,” stāstīja Jansons.
Viņš norādīja, ka “Sadales tīklam” 40 miljonu eiro apjomā ir piešķirti Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļi, lai preventīvi stiprinātu tīklus. No šīs naudas
uzņēmums palielinās jaudas gan Ādažos, gan Baldonē, gan Rojā, līdz ar to kritiskākos punktus mēģinās nosegt no šiem līdzekļiem.
“Nākotnē ceram pieteikties arī “RePowerEU” programmas finansējumam, lai preventīvi varētu nodrošināt sadales tīkla spēju paņemt enerģijas izkliedētās ģenerācijas jaudas. Skaidrs ir tas, ka enerģijas pārvadīšanas kopējā bilance tikai pieaugs, jo faktiski visa zaļā enerģija beigu beigās iziet caur elektroenerģijas apgādes sistēmu.
Mums ir jābūt gataviem nodrošināt, lai, piemēram, visi Pierīgā var gan uzlikt saules paneļus, gan uzlādēt elektromobili,” uzsvēra Jansons.
