Secinājumi pēc iepazīšanās ar izstādi “Balttour 2012” 0
Gadskārtējā tūrisma izstāde gadatirgus “Balttour 2012” pagājušās nedēļas nogalē noslēdzās ar rīkotājiem un dalībniekiem labvēlīgu rezultātu – pasākumu trijās dienās apmeklēja 23 000 interesentu, kas ir aptuveni par 500 apmeklētājiem vairāk nekā pērn.
Jādomā, apmierināti palikuši ne vien izstādes dalībnieki, bet arī apmeklētāji, kas varēja iepazīties ar Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Gruzijas, Ukrainas, Turcijas, Spānijas, Itālijas, Čehijas, Slovākijas, Tunisijas, Maltas, Ēģiptes – kopumā 38 pasaules valstu – piedāvājumu. Īpaši labām atmiņām būtu jāpaliek Lietuvas pilsonei Liorai Smuskevičutei, kas izstādes lielajā loterijā laimēja galveno balvu – “Tez Tour” piedāvāto nedēļu ilgu ceļojumu uz Turciju divām personām.
Kā allaž “Balttour” ārvalstu ceļojumu hallē valdīja lietišķā darījumu atmosfēra. Diemžēl Āfrikas viesu aizkavēšanās dēļ neiznāca iepazīties ne ar Ganas dejotājiem, ne citiem afrikāņiem, bet tas netraucēja gūt ieskatu tūrfirmu piedāvājuma kopējās tendencēs. Pirmkārt, radās iespaids, ka ceļojuma operatori, neskatoties uz to, kādus virzienus piedāvā, aizvien biežāk vispirms cenšas pajautāt: “Kurp jūs vēlaties braukt?” Proti, popularitāti gūst individuālie ceļojumi, kad tūrfirmas gatavas klientam sagatavot pašam savu, ne vairs grupas braucienu.
Gribam, bet baidāmies
Kopumā Latvijas iedzīvotāji turpina meklēt siltās zemes un joprojām parasti izvēlas Turciju, Taizemi, Spāniju, Malaiziju. Saspīlētās starptautiskās situācijas dēļ tūristi piesardzīgāk raugās uz Ēģipti un Tunisiju, taču tas nenozīmē šo virzienu galu. “Uz Tunisiju jau vairs neviens negrib lidot. Viņi saka, ka viss kārtībā, bet mēs turp vienalga nelidojam. Atmiņa mums laba. No Maskavas pagaidām gan lido,” man saka “Novatours” pārstāve, daudznozīmīgi pamājot uz patukšā Tunisijas stenda pusi. “Mums kā vienmēr topā ir Turcija, taču ir arī jauni virzieni, kas savienoti ar Viļņu. Proti, izdevīgāk lidot no Viļņas uz Sicīliju, kontinentālo Grieķiju, Maljorku.” Patlaban esot novērojama tūristu intereses atgriešanās par Kipru – pirms gadiem desmit tā bijusi liela, tad atslābusi, bet tagad atkal “ir ļoti labi”. Agrāk uz Kipru nav bijis tiešo lidojumu, bet tagad ir, kaut arī no Viļņas. Stabils pieprasījums ir pēc Jordānijas. “Pagaidām mierīgās,” daudznozīmīgi piebilst mana sarunu biedrene.
Konsultante no “Banita tour” apgalvo, ka Tuvo Austrumu situācijas nobaidītie biežāk izvēlas Taizemi: “Taizeme ziemā cenu ziņā ir nākamā aiz Ēģiptes. Var jau braukt arī uz Karību salām, bet tas ir dārgāk.” Agrāk daudzi no Latvijas braukuši uz Kanāriju salām, līdz sapratuši, ka ziemās tur nemaz tik silti nav – “tikai” 20 oC. Savukārt “Go adventure” pārstāve teic, ka tagad par Ēģiptes nemieriem zina visi, tādēļ uzsvars likts uz Turciju – Antaljas, Kemeras, Belekas kūrortiem.
Atsauksmes par Ēģipti tomēr ir ļoti pretrunīgas. “Cilvēki, kas tur tagad bijuši, saka, ka attālāk no Kairas ir pilnīgi mierīgi un nekādus nemierus nejūt,” saka kādas tūrfirmas konsultante, piebilstot, ka starp tūristiem atrodas arī tādi, kurus nemierīgas vietas tieši pievelk.
Sarkanās jūras kūrorti, SPA centri un kultūrvēsturisko pieminekļu pilnā Nīlas ieleja nekur nav zudusi. Tikmēr meitene no aprunātās Tunisijas stenda apgalvo, ka nemieri patlaban esot raksturīgi arābu valstīm, bet Tunisija nav arābu valsts. “Tunisijā situācija ir stabila,” viņa uzsver un aicina doties uz šīs zemes gleznaino piekrasti un oāzēm, kur ir “vīģes, korķozoli, kā nav Latvijā”. Līdzīgu informāciju, tikai attiecībā uz Izraēlas kūrortiem un maršrutiem, saņemu aģentūras ECC stendā: “Mēs uzturam ciešus sakarus ar turienes partneriem un arī vēstniecību. Rīkojamies atbildīgi. Daudzi uztraucās par drošību, taču neviens tūrists Izraēlā vēl nav cietis.” Par tūristu drošību Izraēlā tiekot domāts ļoti.
Starp Bulgāriju un Japānu
Pēdējā laikā par aktuālu galamērķi atkal tiek uzskatīta Bulgārija, kuru pat padomju laikos par īstām ārzemēm neturēja. “Domāju, atgriešanās Bulgārijā notiek tādēļ, ka tiek paplašināts ekonomisko galamērķu segments, jo cilvēki tagad vēlas atpūsties par draudzīgām cenām. Agrāk viņi brauca uz Turciju, Grieķiju vai Horvātiju, bet tur par to pašu naudu var iegādāties daudz zemāku servisa līmeni nekā Bulgārijā. Turklāt cilvēkiem jau vajag arī kaut ko jaunu,” skaidro “FTB Latvia” pārstāve. Par draudzīgām cenām šajā Vidusjūras un Melnās jūras virzienā tiek uzskatītas 200 latu lielas summas.
Maldās tie, kuri cerēja, ka “Costa Concordia” katastrofa nodzīs uz leju Vidusjūras kruīzu cenas. Latvijas līmenim tās joprojām ir diezgan augstas – izmaksas, ierēķinot arī ceļojuma laika tēriņus, vienai personai veido ap tūkstoti latu. Izstādē “Costa” produktus piedāvā “Banita tour”. “Viņi mums pavēstīja, ka visiem, kas bijuši tajā nelaimīgajā kruīzā, tiek piedāvāta kompensācija un vēl viens brauciens par brīvu. Ko tad citu viņi vēl varētu vēstīt? Bet tālāk viss notiks kā parasti. Neviens taču nav pret tādiem gadījumiem nodrošināts,” bilst “Banita” pārstāve. Viņas pieņem, ka nez vai būs daudz to, kuri izvēlēsies “Costa” piedāvājumu veikt atkārtotu ceļojumu par brīvu.
Viens no “Balttour” debitantiem šogad bija Japāna. Puisis no Japānas vēstniecības stāsta, ka valsts iepazīšanu vislabāk sākt ar seno galvaspilsētu Kioto un Kansai reģionu, bet ne Tokiju.
“Tokija ir ļoti dārga. Patiesībā tā ir milzīga pilsēta, kurai līdzīgu atradīsiet arī citās pasaules malās. No japāņu kultūras tur īsti vairs nekas nav saglabājies, ja nu vienīgi popkultūra,” viņš pamāca. Iesaka arī kūrortu salu Okinavu, kas ir Japānas dienvidu galā un kur klimats esot gluži kā Havaju salās.
Samērā plaši sevi izstādē pieteica arī bijusī britu kolonija Malta. Tā sevi pozicionē kā “labāko vietu, kur mācīties angļu valodu”. Meitene no Maltas tūrisma biroja iesaka apmeklēt salas galvaspilsētu Valetu ar tās bagāto vēsturisko mantojumu. Populāras ir niršanas jeb daivinga vietas pie Maltas. Cenu līmenis Maltā gan ir augsts, bet “mazāks nekā Šveicē”.
Kā vienmēr kupli un detalizēti izstādē bija pārstāvēti Igaunijas un Lietuvas novadi. Lietuvieši uzstājīgi aicināja uz Druskininku minerālūdeņu kūrortu, kamēr igauņi atgādināja par Pērnavas un tās apkaimes iespējām. Latviešiem Pērnavas SPA dziednīcas gan nav nekāds jaunums, tomēr tās pastāvīgi tiek uzlabotas un renovētas, un, kā minēja viena no Igaunijas stenda pārstāvēm, viesi no Latvijas nedēļas nogalēs joprojām dodoties uz Pērnavu veselām grupām. Viens no pēdējo gadu produktiem ir “Romantiskās piekrastes” maršruti gar Igaunijas jūras piekrasti, sākot no Iklas. Tajos iekļautas vecās ceļu līnijas un objekti to tuvumā. Jautāti pēc jaunumiem latviešu iecienītajā Sāmsalā, Igaunijas stenda ļaudis stāsta, ka pats jaunākais esot tūrisma centra izveidošana pie Anglas vējdzirnavām. Tagad pie tām iekārtotas amatu darbnīcas, kur iepazīties ar arodiem un iegādāties kādu darinājumu.
Visai daudz redzēja bijušo padomju republiku pārstāvju stendus – Uzbekistānu, Baltkrieviju, Gruziju, Krimu. Piedāvājumā sanatorijas, vīni, vietējais kolorīts. “Mums Batumi ir jūra. Ļoti skaisti,” bukletus demonstrē Gruzijas Adžārijas reģiona “aģitators”. Gruzīni cenšas padarīt savu tūrismu piemērotu rietumniekiem – vīna tūres, putnu vērošana, lauku tūrisms, slēpošana, kalnu taku tūrisms: “Pie mums pārsvarā brauc kaimiņi – turki, azerbaidžāņi, armēņi. No Eiropas visvairāk brauc vācieši un holandieši.” Aktīvāk nekā agrāk “Balttour” sevi pieteikt centās Latvijai tuvie Krievijas reģioni. Ples-kavas tūrisma biroja darbiniece sarunā atklāj, ka viņu pilsētā un apkaimē automašīnas ar Latvijas numuriem redzamas ļoti bieži, taču gribētos, lai biežāk tajās ierastos tūristi.
