“Paies laiks. Tagadne ieies tālā pagātnē, bet atmiņas par mūsu karavīru dzīves gadiem arī tad neizgaisīs. Par ilgu atmiņu dārgajam Tosjkam, 29.09.50. Nometne  (nesalasāma). Pirkta antikvariātā Liepājā 2016. gadā. No Aināra Radovica privātkolekcijas.
“Paies laiks. Tagadne ieies tālā pagātnē, bet atmiņas par mūsu karavīru dzīves gadiem arī tad neizgaisīs. Par ilgu atmiņu dārgajam Tosjkam, 29.09.50. Nometne (nesalasāma). Pirkta antikvariātā Liepājā 2016. gadā. No Aināra Radovica privātkolekcijas.
“Paies laiks. Tagadne ieies tālā pagātnē, bet atmiņas par mūsu karavīru dzīves gadiem arī tad neizgaisīs. Par ilgu atmiņu dārgajam Tosjkam, 29.09.50. Nometne (nesalasāma). Pirkta antikvariātā Liepājā 2016. gadā. No Aināra Radovica privātkolekcijas.

Seksa nebija, citādos ārstēja. Homoseksuāļu dubultā dzīve PSRS laikos 54

{"title":"","items":[{"link":"https:\/\/pic.la.lv\/2018\/06\/dubultos-1930-gadi.jpg","caption":"","description":"Kaspars Aleksandrs Irbe Dubultu pludmal\u0113 30. gadu s\u0101kum\u0101. No Ain\u0101ra Radovica priv\u0101tkolekcijas."},{"link":"https:\/\/pic.la.lv\/2018\/06\/IMG_9608-615x1024.jpg","caption":"","description":"Iesp\u0113jams, Kaspars Aleksandrs Irbe \u0161aj\u0101 att\u0113l\u0101 redzams Kijev\u0101. No Ain\u0101ra Radovica priv\u0101tkolekcijas."},{"link":"https:\/\/pic.la.lv\/2018\/06\/IMG_9737-749x1024.jpg","caption":"","description":""Paies laiks. Tagadne ieies t\u0101l\u0101 pag\u0101tn\u0113, bet atmi\u0146as par m\u016bsu karav\u012bru dz\u012bves gadiem ar\u012b tad neizgais\u012bs. Par ilgu atmi\u0146u d\u0101rgajam Tosjkam, 29.09.50. Nometne (nesalas\u0101ma). Pirkta antikvari\u0101t\u0101 Liep\u0101j\u0101 2016. gad\u0101. No Ain\u0101ra Radovica priv\u0101tkolekcijas."},{"link":"https:\/\/pic.la.lv\/2018\/06\/IMG_9675.jpg","caption":"","description":""Nobira asara, visu p\u0101rdom\u0101jot. Cilv\u0113ka dz\u012bve \u2013 \u0161is mirklis m\u016b\u017e\u012bbas (..) Vajag maz\u0101k nodoties r\u016bp\u0113m \u2013 vair\u0101k priec\u0101ties par dz\u012bvi," rakst\u012bjis Kaspars Aleksandrs Irbe. Vi\u0146\u0161 bija apvelt\u012bts ar gudr\u012bbu, humoru un st\u0101stnieka talantu. J\u016brmalas pils\u0113tas \u0123imn\u0101zij\u0101 apguvis ang\u013cu, v\u0101cu, fran\u010du valodu, v\u0113l\u0101k m\u0101c\u012bjies ar\u012b lat\u012b\u0146u valodu."},{"link":"https:\/\/pic.la.lv\/2018\/06\/IMG_9750-683x1024.jpg","caption":"","description":"Geja Kaspara Aleksandra Irbes dienasgr\u0101mata \u2013 vair\u0101k nek\u0101 60 klad\u0113s. Rakst\u012bta Dubultos no 1940. g. 1. j\u016bnija l\u012bdz 1996. gada 12. martam. No v\u0113sturnieka Ain\u0101ra Radovica priv\u0101tkolekcijas."},{"link":"https:\/\/pic.la.lv\/2018\/06\/P6200206.jpg","caption":"Foto: Andris Ti\u013c\u013ca un Anda Krauze","description":""Eiro praid\u0101" R\u012bg\u0101 2015. gad\u0101. Amerik\u0101\u0146a Gilberta Beikera 1978. gad\u0101 rad\u012btais asto\u0146u kr\u0101su karogs k\u013cuvis par LGBT kust\u012bbas un t\u0101s atbalst\u012bt\u0101ju simbolu. Sarkan\u0101 kr\u0101sa simboliz\u0113 dz\u012bvi, oran\u017e\u0101 \u2013 dziedin\u0101\u0161anu, dzelten\u0101 \u2013 saules gaismu, za\u013c\u0101 \u2013 dabu, tirk\u012bza \u2013 m\u0101kslu, indigo \u2013 r\u0101mumu, roz\u0101 \u2013 seksualit\u0101ti un violet\u0101 \u2013 garu."},{"link":"https:\/\/pic.la.lv\/2018\/06\/P6200433.jpg","caption":"Foto: Andris Ti\u013c\u013ca un Anda Krauze","description":"Viena no svar\u012bg\u0101kaj\u0101m homoseksu\u0101\u013cu kopienas aktivit\u0101t\u0113m ir praidi (no ang\u013cu valodas "pride" \u2013 lepnums). \u0160ie pui\u0161i dzen jokus 2015. gada praid\u0101 R\u012bg\u0101. Liel\u0101 sabiedr\u012bbas da\u013c\u0101 \u0161\u0101da ekspon\u0113\u0161an\u0101s ir nepie\u0146emama un izraisa agres\u012bvu pretreakciju. "}]}

1992. gadā atjaunotās neatkarīgās Latvijas likumdošana dekriminalizēja homoseksuālās attiecības, taču sabiedrība seksuālās minoritātes joprojām uztver piesardzīgi. Ļoti daudzi viņu vēlmi publiski apliecināt savas jūtas, kā arī juridiski nostiprināt partnerattiecības uztver kā apdraudējumu sabiedrības pamatvērtībām un tikumiskā pagrimuma izplatību. Arī kārtējais Baltijas praids, kas sestdien, 9. jūnijā, notika Rīgā, atkal izraisīja krasi pretēju reakciju. Taču salīdzinājumā ar padomju laikiem, kad homoseksuāli orientētie cilvēki bija pakļauti oficiālās varas manipulācijām un viņiem sava identitāte bija jāslēpj, situācija, protams, ir krietni mainījusies.

Reklāma
Reklāma

Ar slepenības plīvuru

Kokteilis
Tests: kurš no bērniem ir visjaunākais? Tava izvēle atklās tava prāta un intuīcijas vienreizējās spējas
Kremlis skaidro, kāpēc Putins nevar iet bojā aviokatastrofā kā citi pasaules līderi 143
TV24
Krievi ved prom raķetes no Krimas. Par ko tas liecina? 162
Lasīt citas ziņas

Padomju Savienībā vīriešu homoseksualitāte bija kriminālnoziegums; sievietēm to uzskatīja par garīgu traucējumu izpausmi. Vēsturniece Ineta Lipša: “Pirmās padomju okupācijas laikā 1940. – 1941. gadā un kopš otrreizējās padomju okupācijas 1944. –1945. gadā līdz 1961. gada 1. aprīlim spēkā bija attiecīgais KPFSR Kriminālkodeksa 154. a pants, kas par faktu paredzēja sodīt ar ieslodzījumu cietumā uz laiku no trim līdz pieciem gadiem. Tātad padomju okupācija uzspieda Latvijas sabiedrībai savu politizēto/homofobisko teroru.” Jau kopš 1934. gada 1. aprīļa PSRS par homoseksuālām darbībām draudēja līdz pat piecu gadu cietumsods. Lai no tā izvairītos, cilvēki centās neizpaust savu orientāciju, piemēram, slavenais rīdzinieks, kino ģēnijs Sergejs Eizenšteins piekrita “aprēķina laulībām”, kas bija izdevīgas pašam, savukārt viņa sieva Pera vēlējās pasargāt draugu no nelabvēlīgām runām, kā arī cerēja, ka laulība stiprinās abu attiecības. Tomēr viņi nekad nedzīvoja kopā. Par to vēstīts arī Pītera Grīneveja filmā “Eizenšteins Gvanahvato”. “Staļina laikā pastāvēja nerakstīts aizliegums pieminēt homoseksualitāti oficiālajos dokumentos. Tēma tika apspriesta slepenā dienesta dokumentos un reti augsti stāvošu partijas darbinieku sarakstē, kas bija domāta šauram lasītāju lokam. Šajā tradīcijā iekļaujas arī padomju Latvijas realitāte – par to liecina pēc otrreizējās padomju okupācijas PSRS Prokuratūras Ļeņingradas frontes dzelzceļa spēku majora Krivčikova rakstītā vēstule LKP CK pirmajam sekretāram Jānim Kalnbērziņam 1945. gada 4. aprīlī. Krivčikovs raksta, ka Rīgā ir atklāta pederastu savienība, kurā ir vairāk nekā 30 – 40 cilvēki, mēs esam aizturējuši trīspadsmit, astoņus no viņiem nodevuši tiesai, pieci tiks atlaisti no darba.

Interesanti, ka LPSR tautas tiesu statistikā par 1945. – 1946. gadu šie skaitļi neparādās, kas liecina, ka staļinisma laikā homoseksuāļu uzraudzība, kontrole un sodīšana bija slepenā dienesta kompetences jautājums.” (“Homofobija Latvijā: avoti, paralēles, mantojums”, Ineta Lipša, “Punctum”, 11/12/2015). Homoseksuāļus izsūtīja uz nometnēm. Vēsturniece Ineta Lipša raksta: “Daudzi cilvēki, kuri nebija homoseksuāļi, gulaga nometnēs bija liecinieki viendzimuma seksuālajām attiecībām. Turklāt daži ieslodzītie piedzīvoja tāda veida seksuālo vardarbību. Homoseksuālās izvarošanas upuru skaits labošanas darbu nometnēs, visticamāk, netiks izzināts, jo šos noziegumus Staļina laika dokumenti nepiemin. (..) Hruščova laikā miljoni ieslodzīto tika atbrīvoti un atgriezās sabiedrībā – amnestijām sekoja noziedzības pieauguma viļņi. Šajā laikā staļiniskais likums pret homoseksualitāti tika atjaunināts – 1958. gadā tika izdots slepens KPFSR Iekšlietu ministrijas dekrēts par “muželožstvо” apkarošanas pastiprināšanu”. Acīmredzot varas struktūras uzskatīja, ka homoseksualitātes “sērga” tiks izlaista sabiedrībā kopā ar ieslodzītajiem. Dekrēta saturs, starp citu, joprojām nav zināms, jo Iekšlietu ministrijas 1950. gadu arhīvi joprojām ir noslepenoti. Padomju Krievijā lietu skaits par viendzimuma attiecību vajāšanu krasi pieauga (KPFSR no 1961. gada līdz 1981. gadam notiesāja 14 695 vīriešus!)”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā liecina izdevums “LGBTI vēsture Latvijā pēdējos 100 gados”, notiesāto homoseksuālo vīriešu skaits pieauga. Piemēram, no 1945. līdz 1960. gadam Latvijas PSR tautas tiesās notiesāja 34, laikā no 1961. līdz 1989. gadam – 268 vīriešus.

Kur pliks slēpsi naudaszīmi…

Lai gan 1961. gada 6. janvārī Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma likumu “Par Latvijas PSR Kriminālkodeksa apstiprināšanu” un Krievijas PFSR Kriminālkodeksu aizstāja ar Latvijas PSR Kriminālkodeksu, tomēr nosodošā attieksme pret homoseksuāliem cilvēkiem nemainījās. Jaunā Kriminālkodeksa 124. panta 1. daļa par labprātīgiem dzimumsakariem starp pilngadīgiem vīriešiem paredzēja sodu ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem. 124. panta 2. daļa paredzēja brīvības atņemšanu no trīs līdz astoņiem gadiem par homoseksuālajiem sakariem, ja tie veikti ar vardarbību vai piedraudot lietot vardarbību, izmantojot cietušā bezpalīdzības vai atkarības stāvokli, kā arī, ja tie izdarīti ar nepilngadīgajiem. Jāpiebilst, ka 124. pants kriminalizēja ne visus dzimumsakarus starp vīriešiem, bet tikai anālos. Turklāt pie atbildības sauca abus vīriešus, kas iesaistījās šādos sakaros. Cita veida dzimumsakarus starp vīriešiem kvalificēja kā huligānismu vai netiklu darbību. Ja pieķēra onanējot tualetē, arī sodīja, piemēram, Rīgas Kirova rajona tautas tiesa kādam, kurš sevi apmierināja pazemes tualetē aiz kafejnīcas “13 krēsli”, piesprieda 300 rubļus lielu soda naudu. Homoseksuāļus arī centās atbrīvot no darba, piemēram, kādā kolektīvā kolēģus piespieda uzrakstīt iesniegumu vadītājam, ka darbinieks pārkāpis padomju “morāli”. Nebija jēgas tiesāties, tāpēc darbinieks aizgāja “pēc paša vēlēšanās”…

Seksuālajām minoritātēm savu klubu nebija, tāpēc biežāk iepazinās sabiedriskās vietās: pludmalēs, kafejnīcās, piemēram, “Dieva ausī”, “Putnu dārzā”, “Paletē” u. c. Iecienītas bija arī publiskās tualetes pie “Rīgas Modēm”, Esplanādē, pie Operas teātra, kā arī pirtis, īpaši “Varavīksne” Vecrīgā un Cēsu ielas pirts (abas nojauktas). Karavīri grupās uz pirti ierasti vesti ceturtdienās, citās dienās iegriezās tie, kas bija brīvsolī. Pirtī bijusi kurtuve ar malkas grēdu, kurā geji slēpuši trīs rubļus, ko samaksāt karavīram par seksuālo pakalpojumu. Kur nu pliks noslēpsi naudaszīmi! Trīnīšus bāzuši aiz šķilām. Dažreiz tā noslēpuši, ka maksāšanas brīdī vairs nespējuši atrast… Nereti, ja partneris iepaticies un bijusi cerība turpmākām attiecībām, tad viņu veduši uz mājām, taču tas bija riskanti – varēja aplaupīt vai pat piekaut… Gudri rīkojās Dubultu gejs Kaspars Aleksandrs Irbe (1906 – 1996), viņš slēpās aiz iesaukas Kleopatra un Vārava Jūras Roze un mājās nevienu nav vedis. Konspirācijas dēļ lesbietes saucis par tribātēm, dodoties pie gejiem, rakstījis – “devos uz Brāļu kopienu”. Pirmās padomju okupācijas vasarā vakaros izgājis publiskajā telpā, tērpies kā sieviete.

{"title":"","items":[{"link":"https:\/\/pic.la.lv\/2018\/06\/dubultos-1930-gadi.jpg","caption":"","description":"Kaspars Aleksandrs Irbe Dubultu pludmal\u0113 30. gadu s\u0101kum\u0101. No Ain\u0101ra Radovica priv\u0101tkolekcijas."},{"link":"https:\/\/pic.la.lv\/2018\/06\/IMG_9608-615x1024.jpg","caption":"","description":"Iesp\u0113jams, Kaspars Aleksandrs Irbe \u0161aj\u0101 att\u0113l\u0101 redzams Kijev\u0101. No Ain\u0101ra Radovica priv\u0101tkolekcijas."},{"link":"https:\/\/pic.la.lv\/2018\/06\/IMG_9737-749x1024.jpg","caption":"","description":""Paies laiks. Tagadne ieies t\u0101l\u0101 pag\u0101tn\u0113, bet atmi\u0146as par m\u016bsu karav\u012bru dz\u012bves gadiem ar\u012b tad neizgais\u012bs. Par ilgu atmi\u0146u d\u0101rgajam Tosjkam, 29.09.50. Nometne (nesalas\u0101ma). Pirkta antikvari\u0101t\u0101 Liep\u0101j\u0101 2016. gad\u0101. No Ain\u0101ra Radovica priv\u0101tkolekcijas."},{"link":"https:\/\/pic.la.lv\/2018\/06\/IMG_9675.jpg","caption":"","description":""Nobira asara, visu p\u0101rdom\u0101jot. Cilv\u0113ka dz\u012bve \u2013 \u0161is mirklis m\u016b\u017e\u012bbas (..) Vajag maz\u0101k nodoties r\u016bp\u0113m \u2013 vair\u0101k priec\u0101ties par dz\u012bvi," rakst\u012bjis Kaspars Aleksandrs Irbe. Vi\u0146\u0161 bija apvelt\u012bts ar gudr\u012bbu, humoru un st\u0101stnieka talantu. J\u016brmalas pils\u0113tas \u0123imn\u0101zij\u0101 apguvis ang\u013cu, v\u0101cu, fran\u010du valodu, v\u0113l\u0101k m\u0101c\u012bjies ar\u012b lat\u012b\u0146u valodu."},{"link":"https:\/\/pic.la.lv\/2018\/06\/IMG_9750-683x1024.jpg","caption":"","description":"Geja Kaspara Aleksandra Irbes dienasgr\u0101mata \u2013 vair\u0101k nek\u0101 60 klad\u0113s. Rakst\u012bta Dubultos no 1940. g. 1. j\u016bnija l\u012bdz 1996. gada 12. martam. No v\u0113sturnieka Ain\u0101ra Radovica priv\u0101tkolekcijas."},{"link":"https:\/\/pic.la.lv\/2018\/06\/P6200206.jpg","caption":"Foto: Andris Ti\u013c\u013ca un Anda Krauze","description":""Eiro praid\u0101" R\u012bg\u0101 2015. gad\u0101. Amerik\u0101\u0146a Gilberta Beikera 1978. gad\u0101 rad\u012btais asto\u0146u kr\u0101su karogs k\u013cuvis par LGBT kust\u012bbas un t\u0101s atbalst\u012bt\u0101ju simbolu. Sarkan\u0101 kr\u0101sa simboliz\u0113 dz\u012bvi, oran\u017e\u0101 \u2013 dziedin\u0101\u0161anu, dzelten\u0101 \u2013 saules gaismu, za\u013c\u0101 \u2013 dabu, tirk\u012bza \u2013 m\u0101kslu, indigo \u2013 r\u0101mumu, roz\u0101 \u2013 seksualit\u0101ti un violet\u0101 \u2013 garu."},{"link":"https:\/\/pic.la.lv\/2018\/06\/P6200433.jpg","caption":"Foto: Andris Ti\u013c\u013ca un Anda Krauze","description":"Viena no svar\u012bg\u0101kaj\u0101m homoseksu\u0101\u013cu kopienas aktivit\u0101t\u0113m ir praidi (no ang\u013cu valodas "pride" \u2013 lepnums). \u0160ie pui\u0161i dzen jokus 2015. gada praid\u0101 R\u012bg\u0101. Liel\u0101 sabiedr\u012bbas da\u013c\u0101 \u0161\u0101da ekspon\u0113\u0161an\u0101s ir nepie\u0146emama un izraisa agres\u012bvu pretreakciju. "}]}
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.