1932. gada 10. jūnijā. “Lāčplēša gultas” stāsts 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” atzīmēja, ka lielvārdieši plāno izcelt no Daugavas ap 30 metru no krasta gulošo milzu akmeni, tautā dēvētu par “Lāčplēša kapa akmeni”, un uzstādīt to Lielvārdes parkā kā piemiņas zīmi dzejniekam un eposa “Lāčplēsis” autoram Andrejam Pumpuram (1841–1902).
Runa bija par aptuveni 80 tonnas smago akmeni, ko mūsdienās pazīst ar nosaukumu “Lāčplēša gulta” jeb “Pumpura akmens” un kas apskatāms Daugavas krastā pie Lielvārdes luterāņu baznīcas un A. Pumpura Lielvārdes muzeja, kā arī tam līdzās esošo, jau sendienās atšķelto daļu – “Lāčplēša segu” jeb “Laimdotas segu”.
Saskaņā ar leģendu pie nelielas saliņas – “Lāčplēša kapa” – seklā ūdenī gulošos akmeņus A. Pumpuram esot parādījis dzejnieks Auseklis un tie iedvesmojuši “Lāčplēša” sacerēšanu. Plāns par izcelšanu gan īstenojies tikai 1939. gada vasarā, citādi mitoloģiskais dižakmens būtu pazudis zem ūdens Ķeguma HES uzplūdinājumā.
Akmeņus īpašā operācijā evakuēja ar divu liellaivu un velkoņa “Pērkons” palīdzību, izmantojot ūdens svārstības Daugavā, un nogādāja pie spēkstacijas, kur ar diviem traktoriem izvilka krastā. Karš izjauca tālākos plānus par Lāčplēša “gultu” un “segu”. Abi nostāvēja pie Ķeguma HES līdz 1976. gada 11. augustam, kad bagātais kolhozs “Lāčplēsis” noorganizēja tehniski sarežģīto pārvešanu uz Lielvārdes parku, kur leģendārie akmeņi atrodas mūsdienās.
“Lāčplēša gultu” visai bieži jauc ar agrāko Ārņa Velnakmeni, kas atradies ceļa malā pie Ārņu mājām Rembatē un arī tiek saistīts ar A. Pumpura darbību, taču nav saglabājies, jo tika sašķelts un izmantots vairāku tēlniecības darbu radīšanai, tostarp minerālūdens avota noformēšanai Ķemeros.
