“Šis ir nacionālās traģēdijas gads!” Miroslavs Mitrofanovs par Latvijas krieviem 164

“Jūsu programmā rakstīts: “Latvijas krievu savienības parlamentārā pārstāvniecība kļūs par kritisku krievvalodīgās kopienas izdzīvošanas nosacījumu!” Ārkārtīgi dramatiski vārdi. Kas apdraud Latvijas krievvalodīgos?” TV24 raidījumā jautā raidījuma vadītāja Anita Daukšte.

“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
Vāc ziedojumus Haralda Sīmaņa izvadīšanai: “Lai godam varam atvadīties no leģendārā dziesminieka” 7
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
Lasīt citas ziņas

“Šis ir nacionālās traģēdijas gads, ja mēs runājam Latvijas krieviem – pieminekļa nojaukšana, pilnīga krievu izglītības aizliegšana un televīzijas kanālu slēgšana, starp kuriem bija ne tikai propagandas kanāli, bet arī izglītojoši un tādi, kas domāti bērniem. Viss ir aizliegts.

Līdz ar to mūsu klātbūtne un aktīva darbība nākamajā Saeimā ir pamats, lai teiktu cilvēkiem – gan latviešiem, gan krieviem, ka Latvijas krievi ir mazākumtautība, tā ir lojāla daļa Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju!” atbild Miroslavs Mitrofanovs, Rīgas domes deputāts (LKS).

CITI ŠOBRĪD LASA
Uzvaras pieminekļa nojaukšanas sākums, 23. augustā

Jau ziņots, ka, ignorējot Saeimas Juridiskā biroja iebildumus, Saeimas Juridiskā komisija trešdien nolēma pirmajam lasījumam virzīt “Konservatīvo” politiķu izstrādāto Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likumprojektu.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone uzsvēra, ka likumprojekta normām ir pretrunas gan ar likuma nosaukumu, gan citiem likumiem, piemēram Valsts valodas likumu.

Viņa uzsvēra, ka vienīgās valsts valodas statusu nosaka Satversme un Valsts valodas likums. Līdz ar to neesot skaidrs, ar kādu mērķi izstrādāts Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likumprojekts.

Viens no likumprojekta mērķiem esot valsts valodas lietošanas nodrošināšana, bet to jau paredzot Valsts valodas likums, kas to garantē, un neesot nepieciešams atkārtoti ierakstīt šo normu jaunā likumā.

Lai sasniegu šo mērķi, likumprojekta autori izvēlējušies aizliegt citu valodu lietošanu, tostarp privātajā sfērā. Likumprojektā tiekot minēti sabiedrībai nozīmīgi komersanti, bet neesot skaidru kritēriju, kuri komersanti par tādiem tiek uzskatīti.

Arī likumprojekta nosaukums esot pretrunā ar likuma saturu, jo nosaukumā minēts, ka likumprojekts ir par latviešu valodu, bet likuma normas runājot par svešvalodu lietojumu.

Likuma anotācijā ir pieminēta krievu valoda, kaut arī likumā tiek runāts par valodām, kas nav Eiropas Savienības valodas, atzīmēja Saeimas Juridiskā biroja pārstāve.

Vilsone norādīja, ka likumprojekta normu piemērošana būs apgrūtināta, jo vairākas no tām esot pretrunīgas un neskaidri izteiktas.

Juridiskā biroja pārstāve aicināja runāt skaidru valodu. Ja likumprojekta autori uzskata, ka Latvijā pastāv divvalodība, tad tas esot skaidri jākonstatē un jāregulē konkrēti šis aspekts. Esot jānosaka jomas, kurās krievu valodu nelieto, bet nevajagot apgalvot, ka likumprojekts stiprinās valsts valodu.

Lielākā daļa deputātu pauda, ka likumprojekts ir būtisks un pēc būtības atbalstāms. Savukārt tālākajā tā izskatīšanā esot jālabo norādītās juridiskās un tehniskās pretrunas.

Kā ziņots, partijas “Konservatīvie” politiķi virzīja izskatīšanai Saeimā Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likumprojektu, kas daļēji ierobežotu krievu valodas izmantošanu patērētājiem pieejamajā informācijā.

Likumprojektā reizē tiktu noteikti arī izņēmuma gadījumi, uz kuriem likums neattieksies, tajā skaitā tas neattiektos uz personu savstarpējo saziņu.

Likums paredzētu, ka sabiedrībai nozīmīgu komersantu saziņā ar klientiem valsts vai pašvaldības iestādei vai publiskas personas kapitālsabiedrībai būs aizliegts papildus valsts valodai vai līdztekus tai izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda.

Tas būtu aizliegts arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, elektronisko sakaru komersantiem, privātpersonu maksājumu un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, enerģijas tirgotājiem fiziskām personām, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, dzīvojamo māju pārvaldniekiem, kas ir komersanti, lidostās, autoostās un dzelzceļa stacijās, taksometra pakalpojumu sniedzējiem un atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Šis nosacījums attiektos uz jebkādu uzskates materiālu, aplikāciju, tīmekļvietni, internetbanku, portālu, reklāmu vai citiem paziņojumiem, korespondenci, līguma tekstu, rēķiniem, plašam klientu lokam adresētiem materiāliem, izņemot individuālu saziņu starp darbinieku un klientu.

Preču mazumtirdzniecības vietā būtu aizliegts papildus valsts valodai vai līdztekus tai, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda jebkurā no šādiem gadījumiem – vizuālā vai skaņas paziņojumā, norādēs tirdzniecības vietā vai ārpus tās, jebkurā apmeklētājiem redzamā drukātā materiālā vai interaktīvā vidē, tīmekļa vietnē, klientiem nosūtītā informācijā, ja vien klients atsevišķi rakstveidā iepriekš nav piekritis saņemt informāciju citā valodā papildus vai līdztekus valsts valodai, kas nav ES oficiālā valoda.

Šis nosacījums gan neattiektos uz preces aprakstu un ražotāja iepakojumu, tirdzniecības vietā strādājošo darbinieku saziņu ar konkrētu personu individuāli, preču attālinātu tirdzniecību un uz ielu tirdzniecību.

Tāpat paredzēts noteikt, ka darba devējiem, kas nodarbina vismaz 50 darbiniekus, būtu jāinformē Valsts Darba inspekcija (VDI), ja vismaz pieciem darbiniekiem pieprasītu zināt vai lietot valodu, kas nav ES oficiālā valoda, vai to uzskatītu par priekšrocību darba tiesisko attiecību nodibināšanai. Tas būtu arī jāpamato. VDI savā tīmekļvietnē publicētu šādu darba devēju sarakstu.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka darba devējam ir aizliegts darbiniekam pieprasīt zināt vai lietot tādu valodu darba pienākumu veikšanai, kas nav ES oficiālā valoda, lai nodrošinātu saziņu vairākos no likumā minētajiem gadījumiem.

Piedāvāts Valsts valodas centram piešķirt tiesības uz konkrētu gadījumu vai noteiktu laiku atbrīvot personu no likumprojekta ievērošanas.

Par likuma pārkāpšanu tiktu paredzēts administratīvā atbildība. Likumprojekts būtu spēkā no 2023.gada 1.jūlija līdz 2026.gada 30.jūnijam. Ierobežojumus varētu pagarināt, ja pēc šī laika tiktu atzīts, ka tie joprojām ir nepieciešami.

Saeimā likumprojektu iesnieguši “Konservatīvo” deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Ainars Bašķis, Linda Medne un Jānis Butāns.

Viņi apgalvo, ka ar likumprojektu paredzēts mazināt ilggadējas rusifikācijas sekas, izskaužot nostiprinājušos praksi ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā līdztekus izmantot latviešu un krievu valodu, kā arī nodrošināt iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu vai apgūt to.

Likumprojekta anotācijā ir skaidrots, ka tā mērķis ir latviešu valodas saglabāšana, aizsardzība un attīstība, kā arī nodrošināt mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.

“Konservatīvo” deputāti skaidro, ka patlaban lielāko daļu pakalpojumu lielākie komersanti vienlaikus ar latviešu valodu sniedz arī krievu valodā. Tas nozīmē, ka Latvijā nav nepieciešams zināt valsts valodu, lai izmantotu visus ikdienai svarīgākos pakalpojumus. Savukārt, lai tos nodrošinātu, darba devēji pieprasa zināt krievu valodu personām, kas to nav apguvušas, atzīmē likumprojekta autori, norādot, ka piedāvātās izmaiņas paredz to mainīt.

SAISTĪTIE RAKSTI

“Šāda situācija kopumā veido “de facto” divvalodību, ko valsts pieļauj, pārkāpjot referendumā izteikto tautas gribu,” norādīts anotācijā, kurā arī skaidrots, ka likumprojekts neliedz pakalpojuma saņemšanas vietā ar klientu sarunāties arī krievu valodā vai adresēt klientam korespondenci personīgi krievu valodā, ja klients ir uzdevis jautājumu krievu valodā. Tāpat tas neierobežo ģimenes valodu vai fizisko personu savstarpējo saziņas valodu.

Situācijā, kad latviski runājošs jaunietis meklē iespējas uzsākt nodarbinātību, bet viņam nav krievu valodas zināšanu, pat vērojama šādas iedzīvotāju daļas diskriminācija attiecībā pret to iedzīvotāju grupu, kas izglītību ieguvusi mazākumtautību valodas (krievu valodas) izglītības programmā, vai ģimenē runā krieviski, – uz problēmu, ko iecerēts mazināt, norādīts likumprojekta pamatojumā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
Vāc ziedojumus Haralda Sīmaņa izvadīšanai: “Lai godam varam atvadīties no leģendārā dziesminieka” 7
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Lasīt citas ziņas
Levits: Patlaban neredzu nepieciešamību aizsardzības ministra biedra amata izveidei
VIDEO. Bučā pagaidu mājās mītošie iedzīvotāji cīnās ar zemajām temperatūrām un elektrības padeves pārrāvumiem 19
“Tā ir īsta laimes spēle…” Olga Valciņa par medikamentu pieejamību onkoloģijā 1
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 40
FOTO. Kaspars Roga pametis Latviju; “Prāta vētra” skaidro, kurš spēlēs koncertus viņa vietā
08:42
1942. gada 2. decembrī. Kodollaikmeta sākums
22:50
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – nekārtības Cēsu apriņķī
22:40
Vāc ziedojumus Haralda Sīmaņa izvadīšanai: “Lai godam varam atvadīties no leģendārā dziesminieka” 7
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
VIDEO. Kijivas bērnu kora dziedājums aizkustina ņujorkiešus
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
NEPLP ierosinājis vēl vienu lietu pret “TV Rain” par aicinājumu palīdzēt Krievijas armijai 67
FOTO. Ziemassvētku tirdziņi ir atpakaļ! Kādi tie ir Latvijā, mēs zinām, bet kādi tie ir citās valstīs? 29
FOTO. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga radījusi īpašu rotu kolekciju
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
Ruks: “Policijas ģenerāļa dalība un loma medībās ar bojāgājušo ir neskaidra”
Kā pilsētām vienā novadā var būt atšķirīgi tarifi? Skaidrot mēģina Ivars Zariņš
Vācija atzīst atbildību par Krievijas karu Ukrainā
“Lai tiem būtu ērtāk, drošāk un komfortablāk nogalināt?” Sašutumu izraisa “Dodžj” sižets par vēlmi palīdzēt okupantiem uzlabot situāciju frontē 169
Lielo uzkrājumu un inflācijas dēļ krīt svaigpiena iepirkuma cenas. Kas notiks ar cenām veikalos? 24
Ja koks traucē privātmājas pagalmā – vai to drīkst nozāģēt?
Ščerbatihs: Tikai opozīcija aizietu uz Dziesmu svētkiem, koalīcijai bail no cilvēkiem 44
No nākamā gada pieaugs vēstuļu un pasta paku sūtījumu tarifi
FOTO. “To prot tikai viņa!”: Keitas Midltones auskaru izvēle neatstāj vienaldzīgu nevienu. Ar ko tie ir tik īpaši?
Slaidiņš par Rinkēviča izteikumiem: “Jā, Krievijā ir pietiekami daudz mērķu, kuri būtu pelnījuši, ka pa viņiem trāpa!” 10
Ievērojami nokrišņi nav gaidāmi. Laika prognoze sestdienai
ASV lūdz izsludināt ārkārtas stāvokli RSV vīrusa dēļ. Arī Latvijā būtiski pieaug infekcijas izplatība
Atlīdzība par malku bez čeka bijusi vispieprasītākā, taču 60 eiro par malku vairs nevarēs prasīt 2
Ministre mierina, ka elektrības sadales tarifi nebūs tik lieli, kā sākotnēji plānots 3
Kariņš izlēmis doties dažu dienu atvaļinājumā 66
Valdības deklarācija – vārds “klimats” minēts 22 reizes, bet radīts iespaids, ka “tas nav tik nopietni”