Kur Latvijā atrodas enerģētiski īpaši spēcīgas vietas? Rīkstnieks atklāj vairākas 0
Ir tādas vietas, kam piemīt īpašs spēks. Tās spēj dziedēt, dot spēku, iedvesmot un stiprināt. Vai zini, kur atrodas šāda tev tuvākā vieta? Viesojoties TV24 raidījumā “Uz līnijas” Māris Zvaunis, rīkstnieks, baltu ritu vadītājs atklāja vairākas šādas vietas, un viņam ir labas ziņas.
Rīkstnieks saka, ka Latvija kopumā ir ļoti spēcīga vieta, viņa skolotājs Ivars Vīka savulaik esot teicis, ka katrs latvietis pusstundas laikā var nokļūt kādā enerģētiski spēcīgā vietā.
“Latvija un visa Baltija, šī zona no Ziemeļvācijas līdz Urāliem, ir enerģētiski piepacelta zona, kurā noteicošais ir uguns jeb spēka āderu savienojums. Spēcīgās vietas Latvijā es varētu šeit saukt bezgalīgi.
Ja mēs runājam par stiprām vietām, tās veidojas sadarbībā ar cilvēku. Var būt spēcīga vieta, bet, ja tā netiks apdvēseļota, enerģija paliks konstanta,” stāsta M.Zvaunis.
Viņš kopā ar saviem draugiem un dobumiedriem šobrīd arī kopjot vienu varenu svētvietu, kas ir Āža vienradža kalns Tukuma novadā.
“Kad mēs tur ieradāmies, šajā kalnā bija rāpus jālien, viss bija kritalās, jaunaudzēs. Tas ir diezgan ievērojams kalns – tikai par 11 metriem zemāks par Milzkalnu, tur padomju laika tehnika īpaši nevarēja tikt augšā un veikt kādas izstrādes. Tur gan tika izdarīts viens briesmu darbs – nozāģēti 450 gadus veci ozoli, kas bija skaistā uguns aplī sastādīti, un kalns apstādīts ar eglītēm,” stāsta rīkstnieks.
Jau vairāk nekā 30 gadus viņš kopā ar citiem ļaudīm kopj šo kalnu, tas ir izveidots par vienu no iecienītākajām aktīvās atpūtas baudīšanas vietām, ir daudzu ceļotāju galamērķis.
Uz raidījuma vadītājas aicinājumu pastāstīt par Pokaiņiem Dobeles pusē, rīkstnieks norāda, ka arī tā ir viena no spēcīgākajām Latvijas svētvietām, kas gan tā tiekot samērā daudz popularizēta, līdz ar to ir diezgan nobradāta.
“Ja tur ierodas tādas cilvēku masas, kas īstenībā nav paredzētas šai vietai, tā mazliet zaudē savu efektivitāti, bet tā joprojām ir spēcīga un varena.”
Jau iepriekš medijos plaši aprakstītas arī citas spēka vietas. Turpinājumā vēl dažas no tām, par kurām runā visbiežāk.
Runājot par Latvijas spēka vietām, grūti apiet Zilokalnu Valmieras novadā. Tas gadsimtiem bijis apvīts ar nostāstiem, un Latvijas avotos tas raksturots kā viena no nozīmīgākajām senajām kulta vietām. Zilākalna virsotnē atrodas Dieva kalns jeb Upurkalniņš, bet citā virsotnes daļā – Avotiņkalniņš. Nostāsti vēsta, ka tur savulaik tecējis avots, kura ūdenim piedēvētas dziednieciskas īpašības, tostarp spēja palīdzēt acu kaitēm. Ir arī ziņas par Zilākalnā bijušu svētbirzi un senām ziedošanas tradīcijām. Ar Zilokalnu saistīti arī mūsdienu rīkstnieku stāsti. Latvijas rīkstnieku un zintnieku pārstāvji apgalvojuši, ka kalna virsotnē konstatējuši sarežģītu tā dēvēto enerģētisko strāvojumu tīklu. Tas, protams, uztverams kā rīkstniecības un ezotērisko priekšstatu interpretācija, nevis zinātniski pierādīts fakts.
Pavisam citāda rakstura spēka vieta ir Aglona. Šeit runa vairs nav tikai par nostāstiem vai seno baltu tradīcijām – Aglona ir viens no nozīmīgākajiem katoļticības centriem Latvijā un svētceļojumu galamērķis. Latvijas publikācijās Aglona raksturota arī kā “spēka zeme dvēselei”, uz kuru cilvēki dodas, lai rastu mieru, sakārtotu domas un gūtu garīgu stiprinājumu. Īpaši nozīmīga vieta, protams, ir Aglonas bazilika. Interesanti, ka ar īpašu garīgo nozīmi tiek saistīta plašāka Aglonas apkārtne. Publikācijās pieminēts Cirīša ezers, kura salā atradusies sena kulta vieta, kā arī Rušona ezera sala ar upurakmeni un netālu esošais Madelāna pilskalns.
Ar spēka vietām Latvijas tūrisma publikācijās saistīta arī Lielvārde. Šeit vienuviet savijas reāli kultūrvēsturiski objekti, Daugavas ainava un Andreja Pumpura radītā “Lāčplēša” pasaule. Lielvārdes parkā atrodami iespaidīgi dižakmeņi, kas pazīstami kā Lāčplēša gulta un sega, Spīdalas bluķis, kā arī skulptūru dārzs ar “Lāčplēša” tēliem. Turpat atrodas Lielvārdes viduslaiku pilsdrupas un Daugavas stāvkrasts. Kādā Latvijas tūrisma publikācijā šie objekti pat apvienoti zem apzīmējuma “Lielvārdes Lāčplēša spēka vietas”.
Kā spēka vieta Latvijas ceļotāju publikācijās raksturotas arī Kokneses pilsdrupas. To īpašo noskaņu grūti noliegt pat tiem, kuri pret runām par enerģētiku izturas skeptiski. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveidošanas ūdens nonācis līdz pašiem senās pils mūriem. Rezultātā radusies neparasta ainava – drupas atrodas Daugavas un Pērses satekas vietā, ūdens ieskautā zemesragā. Latvijas tūrisma publikācijā, kurā apkopotas dažādas apskates vietas, autori Kokneses pilsdrupas tieši nosaukuši par vienu no vietām, kur paši sajutuši “īpašu enerģiju”.
Savukārt pavisam cita pieredze meklējama Dobeles novada Vītiņu pagastā, kur atrodas Ķeveles jeb Karaļavoti. Tos pazīst arī ar daudz intriģējošāko nosaukumu – Ķeveles Trejdeviņi avoti. Šī vieta jau izsenis saistīta ar nostāstiem par avotu ūdens īpašībām. Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta izglītojošajā materiālā Ķeveles Trejdeviņi avoti minēti sadaļā par svētavotiem. Tieši avoti ir viena no raksturīgākajām Latvijas seno svētvietu kategorijām – tautas ticējumos dažādu avotu ūdenim piedēvētas dziednieciskas vai citādi īpašas īpašības.
