“Viņa ir dulla!” Divu kaimiņieņu konflikts Limbažu pusē pāraudzis līdz piparu gāzes un policijas iesaistes līmenim
0
Vispirms es saņēmu kādu video, kurā redzamas divas sievietes, kuru vidū ir izcēlies acīmredzams konflikts. Viena no viņām no sava šķūnīša met ārā dažādas lietas, paralēli būdama pamatīgi dusmīga uz otru. Kas tur īsti notiek?
Cenšoties uzzināt ko vairāk, sapratu, ka tas ir kas krietni vairāk par vienkāršu ikdienas kašķi – sazinājos ar Nikolīni Batarāgu, kura pastāstīja vairāk pat peripetijām ar viņas mājokļa kopīpašnieci. Konflikts ilgstot jau gadiem, bet vai tam ir redzams kāds risinājums?
Kopīpašnieki nespēj vienoties
Visi notikumi risinās četru dzīvokļu mājā Salacgrīvā, Smilšu ielā. Jaunā kaimiņiene (sauksim viņu par Ināru) uz šejieni ieradusies no Anglijas, jo no onkuļa mantojumā saņēmusi divistabu dzīvokli. Vēlāk nomirusi vēl viena seniore, tā nu Ināra nolēmusi iegādāties arī viņas dzīvokli.
Māja ir kopīpašums, tai ir divas ieejas, līdz ar to uz Nikolīnes dzīvokli var nokļūt no otras puses. Jaunā kaimiņiene savai pusei uzlikusi sētu un vārtus, Nikolīni vairs otrā pusē neielaižot. Tā neesot bijusi liela bēda Nikolīnei, bet ceturtajai īpašniecei gan. Viņa nevarējusi izturēt saspringto gaisotni, tāpēc nolēmusi arī savu dzīvokli pārdot Inārai un pati pārcēlusies uz dzīvi citur. Tā nu viņas palika divas kopīpašnieces – Nikolīne un Ināra.
“Kādā brīdī Ināra uz savu galvu daļēji pārbūvēja kāpņutelpu, palielinot savu dzīvojamo platību, taču tas nebija saskaņots oficiāli. Vai tad kopīpašumā tā drīkst rīkoties? Bet tas nav viss. Aka šobrīd ir Ināras pusē, viņa uzskata, ka tā pieder viņai. Arī elektrības skapis, pagrabs un šķūnītis ir viņas pusē, tam visam klāt netieku. Vienpersoniski kaimiņiene nolēmusi nojaukt skursteni,” stāsta Nikolīne.
Ikdienā te viss notiekot skaļos toņos. Policija braucot regulāri, saskaitīts, ka līdz šim Ināra to izsaukusi jau 33 reizes, bet Nikolīne – 8.
Viss kļūstot tikai arvien trakāk, Nikolīne stāsta: “Kāda konflikta laikā viņa man iepūta acīs piparu gāzi, nācās pat saukt ātro palīdzību, jo pamatīgi dega acis. Nekad neiedomājos, ka varētu ko šādu piedzīvot. Pirms četriem gadiem nopirku izsolē šo dzīvokli, jo man netālu blakus ir otra mājiņa, te ir tāda kā zvejnieku sēta. Bet ikdiena te ir kā murgs, mans vīrs jau saka, ka mums ir jāpārdod šis mājoklis un jādodas prom, taču man šī vieta patīk, man ir jau 58 gadi, es vairs nevēlos mētāties pa pasauli, vēlos dzīvot šeit. Tas viss nemaz nav vienkārši.”
Ināras arguments tajā visā esot, ka īpašums esot sadalīts, taču kā var sadalīt kopīpašumu, par to neinformējot otru pusi? Nikolīne nevienu apstiprinošu dokumentu nav redzējusi.
“Tāda te pie mums notiek plēšanās. Inārai ir ekspresīvs raksturs, bijusi ne tikai vairākkārtēja piparu gāze, esmu arī rauta aiz matiem. Viņa pat daļēji, šķiet, joprojām dzīvo Anglijā, ne vienmēr ir te uz vietas, taču kašķi paliek te. Kad atbrauc, tad mēdz būt arī pavisam skaļas ballītes, visa māja rībēja. Ir uzstādītas arī novērošanas kameras, kas vērstas uz manu pusi, vai tad tā drīkst? Viņa ir dulla, un man jau vairs nav ideju, ko es varu darīt. Lieta šobrīd jau ir nodota tiesā,” stāsta Nikolīne.
Pašvaldība nevar iesaistīties
Lai šķetinātu šo situāciju plašāk, sazinājos ar Limbažu novada pašvaldību, saņemot komentārus gan no būvvaldes, gan policijas. Diemžēl arī pašvaldības iespējas to visu risināt ir ierobežotas.
Limbažu novada pašvaldības Būvvaldes vadītājas Inetas Cīrules komentārs:
“Pašvaldība nav tiesīga iesaistīties kopīpašnieku strīdos tiktāl, cik tie ir risināmi civiltiesiskā kārtībā. Starp kopīpašniecēm notika tiesvedība, varbūt vēl turpinās, bet šos strīdus var izšķirt tikai tiesa.
Būvvalde ir saņēmusi vairākas sūdzības no abām pusēm, izvērtējusi tās, un savas kompetences ietvaros ir veikusi attiecīgas darbības attiecībā uz būvniecību – sniegusi atbildes uz iesniegumiem, pieņēmusi lēmumus par patvaļīgās būvniecības seku novēršanu utt. Kopīpašums nav sadalīts reālajās daļās, ēka sastāv no 4 dzīvokļu īpašumiem un kopīpašuma daļas, bet zeme ir kopīpašumā. Būvvaldei nav informācijas, vai ir noslēgta kopīpašuma lietošanas kārtība.”
Limbažu novada Pašvaldības policijas priekšnieks Raivis Galītis savukārt komentē no sava skatupunkta: “Par situāciju Salacgrīvā, Smilšu ielā, Limbažu novada pašvaldības policija ir saņēmusi izsaukumus saistībā ar konfliktsituācijām starp minētā īpašuma kopīpašniekiem un katrā gadījumā ir veikusi normatīvajos aktos noteiktās darbības, izvērtējot konkrētos apstākļus notikuma vietā.”
Vienlaikus jānorāda, ka Pašvaldības policija nevar sniegt informāciju par konkrētu fizisku personu izsaukumu skaitu, policijas rīcību attiecībā uz identificējamām personām, kā arī komentēt iespējamo tiesvedību vai citu procesu norisi, jo šādas informācijas izpaušanu ierobežo normatīvie akti, kas reglamentē personas datu aizsardzību un informācijas pieejamību.
Kā norāda pašvaldībā, jautājumi par kopīpašuma lietošanas kārtību, piekļuves tiesībām, būvniecības tiesiskumu, īpašuma sadali un citi civiltiesiska rakstura strīdi nav Pašvaldības policijas kompetencē un risināmi civiltiesiskā kārtībā vai attiecīgajās kompetentajās institūcijās. Ja konflikta laikā tiek konstatētas sabiedriskās kārtības traucēšanas pazīmes, vardarbība, draudi vai citi tiesību normu pārkāpumi, Pašvaldības policija vai Valsts policija katru gadījumu izvērtē atbilstoši savai kompetencei un nepieciešamības gadījumā uzsāk attiecīgo procesu.
Rīcība kopīpašumā ir ierobežota
Zvērināts advokāts Jānis Lapsa norāda, ka kaimiņu konflikti bieži ir sarežģīta tēma, kurā ir grūti atrast kompromisu, taču ir svarīgi atgādināt likumus, kas nosaka ar kopīpašumu atļautās un neatļautās darbības.
Advokāts atgādina, ka Dzīvokļa īpašnieka likuma 17. panta 2.daļa nosaka – ja vienam dzīvokļa īpašniekam pieder vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, tik un tā balsojumā šim īpašniekam ir 50% balsu no visām.
“Protams, arī pārbūvēt kāpņutelpu bez saskaņošanas nedrīkst. Ja tas ir izdarīts, ir pārkāps kopīpašuma princips. Arī tas ir noteikts jau pieminētajā likumā:
“Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.
Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kaut kādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu.”
Šeit esot pārkāpts ne tikai pieminētais likums, bet arī noteikumi, ka jebkura pārbūve ir jāsaskaņo būvvaldē.
Vai viens no īpašniekiem drīkst uzstādīt kameru?
Un galu galā šķita arī interesanti noskaidrot Datu valsts inspekcijas (DVI) atbildi par to, vai viens no kopīpašniekiem drīkst uzstādīt novērošanas kameru, ja otrs tam nav piekritis.
DVI skaidro: “Lai uzstādītu videonovērošanas kameras kopīpašumā, ir jāievēro Civillikuma regulējums, kas noteic, ka ar kopīpašumu saistītos jautājumus kopīpašnieki risina, savstarpēji vienojoties. Tas nozīmē, ka viena kopīpašnieka lēmums bez pārējo piekrišanas uzstādīt videonovērošanas kameras kopīpašumā var aizskart citu kopīpašnieku tiesības. Vienlaikus jāņem vērā, ka Datu valsts inspekcijas kompetence ir personas datu apstrādes uzraudzība, nevis civiltiesisku strīdu par rīcību ar kopīpašumu izšķiršana. Ja strīds ir par to, ka kamera kopīpašumā uzstādīta bez otra kopīpašnieka piekrišanas, jautājums primāri risināms, kopīpašniekiem savstarpēji vienojoties. Ja vienošanos panākt nav iespējams, tad var vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā.”
Ja arī Tev ir kāda tēma, kuru vēlies pastāstīt plašāk (par attiecībām ar kaimiņiem vai jebko citu, kas Latvijā notiek, droši raksti uz [email protected]!
