Laiks pamazām iztek – NASA superdators aprēķinājis, cik ilgi vēl uz Zemes spēs pastāvēt jebkāda veida dzīvība 0
Lai arī cilvēki šobrīd vairāk satraucas par klimata pārmaiņām, tehnoloģiju riskiem un ģeopolitisko spriedzi, zinātnieki atgādina par vēl vienu neizbēgamu faktu – pat ja cilvēki spētu izvairīties no pašu radītām katastrofām, dzīvībai uz Zemes kādreiz tik un tā pienāks gals.
Kā vēsta “Daily Star”, atsaucoties uz zinātnieku veiktajiem pētījumiem, kuros izmantoti arī NASA dati, pētnieki mēģinājuši aprēķināt, cik ilgi vēl planēta Zeme spēs uzturēt jebkāda veida dzīvību.
Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Zeme kļūs neapdzīvojama aptuveni pēc diviem miljardiem gadu, taču jaunākie aprēķini liecina, ka šis termiņš var būt ievērojami īsāks. Pētnieki secinājuši, ka dzīvībai piemēroti apstākļi varētu saglabāties vēl aptuveni vienu miljardu gadu.
Pētījumā analizēts, kā Zemes atmosfēra mainīsies nākotnē un kā tas ietekmēs dzīvību. Zinātnieki norāda, ka galvenais faktors būs Saules attīstība.
Laika gaitā Saule kļūs spožāka un karstāka. Tas nozīmē, ka uz Zemes pieaugs temperatūra, un ūdens pamazām iztvaikos no planētas virsmas. Ūdens nonāks atmosfēras augstākajos slāņos, kur tas sadalīsies, un tas būtiski ietekmēs skābekļa līmeni.
Šobrīd Zemes atmosfērā ir aptuveni 20% skābekļa, kas ļauj pastāvēt dzīvībai, taču nākotnē šis līdzsvars var sabrukt. Zinātnieki uzsver, ka pat ar augiem un mikroorganismiem vien var nepietikt, lai uzturētu skābekļa bagātu atmosfēru.
Aptuveni pirms 2,5 miljardiem gadu Zemes atmosfērā bija ļoti maz skābekļa, taču jaunas dzīvības formas parādīšanās, kas kā blakusproduktu ražoja skābekli, situāciju pilnībā mainīja. Tā sauktais oksidācijas notikums veicināja to, ka atmosfērā strauji pieauga skābekļa daudzums. Tas toreiz iznīcināja lielu daļu dzīvības formu, bet vienlaikus pavēra ceļu jaunām.
Tagad zinātnieki uzskata, ka nākotnē var notikt pretējs process, kad skābekļa daudzums atkal samazināsies līdz līmenim, kas vairs nespēs uzturēt dzīvību, kādu to pazīstam šodien.
Izmantojot NASA Astrobioloģijas institūta datus, aprēķināts ka Zemes biosfēras pastāvēšanas robeža varētu tikt sasniegta ap 1 000 002 021. gadu. Tas nozīmē, ka dzīvībai uz mūsu planētas vēl ir aptuveni viens miljards gadu, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem pieņēmumiem, ir ievērojami mazāk.
Zinātnieki skaidro, ka galvenais iemesls šādām pārmaiņām būs Saules attīstība un ar to saistītās izmaiņas planētas vidē. Palielinoties Saules starojumam, uz Zemes pakāpeniski izzudīs dzīvībai nepieciešamie apstākļi, un tas notiks neatkarīgi no cilvēces rīcības vai tehnoloģiskā progresa.
Vienlaikus pētnieki uzsver, ka šie aprēķini balstīti uz pašreizējām zināšanām un modeļiem. Realitātē uz planētas procesiem ietekmi var atstāt vēl daudzi faktori, kurus pilnībā paredzēt nav iespējams. Tas nozīmē, ka laika gaitā prognozes var tikt precizētas.
