“Skaļo lietu” advokāti jeb noslogotāko aizstāvju TOP 20 Latvijā 0
Tiesu administrācijas apkopotā informācija liecina, ka starp 20 Latvijā noslogotākajiem advokātiem ir vairāki aizstāvji, kuri pārstāv apsūdzētos tā dēvētajās “skaļajās lietās”, piemēram, Saulvedis Vārpiņš, Artūrs Zvejsalnieks un Oskars Rode, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, kurš arī iekļauts šajā sarakstā.
Viņš gan atzīmēja, ka šiem advokātiem pēdējā gada laikā ir lielākais ierakstu skaits advokātu aizņemtības kalendārā, proti, visvairāk nozīmētās tiesas sēdes, nevis visvairāk lietu, kurās tie piedalās.
Attiecīgi sarakstā atrodams Vārpiņš, kurš pārstāv gan Ogres mēru Egilu Helmani (VL-TB/LNNK), gan Īrijas pilsoni Timotiju Džozefu Kelliju, kurš apsūdzēts tā dēvētajā Māra Sprūda krimināllietā, gan Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā apsūdzēto Aleksandru Kreiceru.
Savukārt Zvejsalnieks pārstāv Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzēto Ivaru Sergetu. Zvejsalnieks arī ir uzņēmies pārstāvniecību dažādās medijos skaļi izskanējušās lietās, piemēram, pārstāvot psihoneiroloģiskajā slimnīcā “aizmirsto” bērnu, kā arī vīrieti, kuru šogad tiesā par pusaudža vecumā 1994.gadā pastrādātām veikalu apzagšanām.
Turpretim advokātu biroja “Rode un partneri” dibinātājs Oskars Rode veic aizstāvības pienākumus gan Lemberga kriminālprocesā, kurā šogad sēdes bieži norisinājās vairākas reizes nedēļā, gan arī tā dēvētajā Sprūda krimināllietā, kur viņš pārstāv Aigaru Lūsi.
Arī Rozenberga klienti apsūdzēti gan Lemberga, gan Sprūda lietās, proti, Lemberga lietā viņš pārstāv Anriju Lembergu, savukārt Sprūda lietā – Sprūdu. Tāpat Rozenbergs ir aizstāvis arī būvniekam Artjomam Milovam, kurš iesaistīts tā dēvētajā būvnieku lietā.
Sarakstā atrodams arī Genadijs Ivankins, kuru Rīgas apgabaltiesa šogad noteica par Aivara Lemberga valsts nodrošināto advokātu.
Tāpat sarakstā iekļauti arī – Ivars Krauze, Alla Ignatjeva, Inese Šulte, Aldis Alliks, Dace Ozoliņa, Jekaterina Barere, Aleksandrs Serovs, Inga Lauce, Inta Brūvere, Gatis Dirnēns, Rinalds Bušs, Pēteris Treijs, Vilis Sruoģis un Edgars Mačuks.
Jau vēstīts, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, aptaujājot tiesnešus un analizējot tiesnešu profesionālās novērtēšanas procesā saņemtos tiesnešu pašnovērtējumus, secinājusi, ka tiesu darba ātrumu negatīvi ietekmē advokātu vienlaicīga piedalīšanās vairākos tiesas procesos.
Augstākās tiesas pārstāve Rasma Zvejniece aģentūru LETA iepriekš informēja, ka šonedēļ Tieslietu padomē skatīts kvalifikācijas kolēģijas piedāvājums apsvērt grozījumus likumā “Par tiesu varu” un noteikt advokātu noslodzes kalendāram tikai informatīvu nozīmi, nevis kā šobrīd, kad likumā noteikts, ka to ņemt vērā ir obligāts nosacījums tiesnesim, nozīmējot tiesas sēdes.
Ņemot vērā būtisko nozīmi, kāda ir lietu izskatīšanai saprātīgā termiņā, Tieslietu padome uzklausīja Rozenberga viedokli par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas aktualizēto problēmu.
Viņš neesot noliedzis problēmu ar advokātu aizņemtību, kas liedz tiesai iespēju nozīmēt atsevišķas krimināllietas izskatīšanai iespējami īsākos termiņos, taču paudis nostāju, ka problēma nav vērtējama kā sistēmiska, jo to rada visai neliels advokātu skaits un tā skar visai nelielu daļu krimināllietu. Advokātu aizņemtība nerada lietu izskatīšanas novilcināšanu civillietās vai administratīvajās lietās. Tādēļ LZAP neatbalsta priekšlikumu, ka advokātu noslodzes kalendāram tiktu noteikta vien informatīva nozīme.
Problēmas risinājumam LZAP pati piedāvājusi vairākus citus risinājumus, proti, Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā iekļauta norma, ka advokātam jāatsakās no juridiskās palīdzības sniegšanas, ja advokāts nevar pienācīgi veikt savus pienākumus, skaidrojis Rozenbergs.
LZAP arī rosinājusi Tieslietu ministrijai priekšlikumus par Kriminālprocesa likuma grozījumiem, paredzot nepieciešamības gadījumā papildus aizstāvja aicināšanu krimināllietas iztiesāšanas laikā.
Turklāt LZAP aicinājusi uz pārrunām 20 noslogotākos Latvijas advokātus, lai informētu par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pausto iniciatīvu atteikties no advokātu kalendāra un tā iespējamām sekām, kas skartu visus Latvijas advokātus. Kolēģijā apspriesti šo advokātu prakses organizācijas jautājumi un iespējamie risinājumi.
Pēc Zvejnieces sniegtās informācijas, Tieslietu padome atbalstīja LZAP centienus normatīvā regulējuma pilnveidošanā, kā arī aktīvo komunikāciju ar advokātiem, jo tas varētu mazināt problēmu un veicināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos, arī neatsakoties no advokātu noslodzes kalendāra. Vienlaikus tiesneši norādīja, ka advokātu kalendāra ieraksti nedrīkst būt ierobežojums efektīvam tiesas darbam, un situācija, ka tiesas sēžu laiks primāri jāpieskaņo advokāta darba grafikam, nav pieļaujama.
