Skaties sarunu festivāla „Lampa” interesantākās diskusijas TV24 kanālā visu nedēļas nogali 0
Jau šajā nedēļas nogalē, 1. un 2.jūlijā, Cēsīs iedegsies astotais Sarunu festivāls „Lampa” ar 270 pasākumiem uz 33 skatuvēm un 21 kopā skatīšanās vietu visā Latvijā.
Festivāls šogad izgaismos sabiedrībai aktuālas tēmas par praktiskiem un filosofiskiem, individuāli un valstiski svarīgiem jautājumiem no gatavības krīzei un izvēlēm vēlēšanās līdz samuraju mācībām un cieņai pret savu organismu.
Ja nedēļas nogalē nevarēsi interesantākās diskusijas vērot Cēsīs klātienē, pieslēdzies TV24 un nepalaid garām lielisku iespēju gan uzzināt ko jaunu, gan justies kā daļai no sarunas par tev svarīgām tēmām, dažādas diskusijas būs redzamas kanālā TV24 gan sestdien, gan svētdien.
Taču tiešraidē TV24 translēs pasākuma gaidītāko daļu „Politiķu cepienu”!
- jūlijā, sestdien:
11.00 diskusija “Klimatneitrāls mājoklis – kā to iespējams sasniegt?”
Zaļā kursa ietvaros Eiropa apņemas līdz 2050. gadam ēku sektoru padarīt klimatneitrālu. Zinot, ka pašlaik celtās mājas apdzīvos arī 2050. gadā, svarīgi tās būvēt tā, lai ēkas atbilstu ne tikai mūsdienu energoefektivitātes prasībām, bet arī spētu pielāgoties nākotnes tendencēm. Turklāt, lai sasniegtu ambiciozos mērķus, nepieciešams efektivizēt un zaļināt ne tikai jaunos mājokļus, bet arī esošos. Kā un vai to iespējams izdarīt?
12.00 diskusija„Tiesnešu un politologu viedokļu duelis “Kam vajadzīga tiesu neatkarība?””
Tiesiskas, demokrātiskas un drošas valsts pamatā ir trīs varu – likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas – līdzsvars. Krievijas karš Ukrainā dod mācību tam, kur nonāk valsts bez varu līdzsvara – tā kļūst par agresoru, kas posta pasauli.
Tiesu loma būt par vienu no atsvariem valsts varas mehānismā nav nejauša. Tiesas nodrošina, ka likumi tiek piemēroti atbilstoši Satversmei un ikvienam ir iespējams aizstāvēt savas tiesības. Cilvēkam jābūt drošam, ka tiesa ir vieta, kur rast taisnīgumu. Vai Latvijā varas ir līdzsvarā? Kāpēc līdzsvaram vajadzīga neatkarība? Ko nozīmē tiesu neatkarība? Par to tiesnešu un politologu diskusija, iespējams – pat duelis.
17.00 saruna “”Satiekamies zaļi” jeb kas par zvēru ir ilgtspējīgi pasākumi?”
Ikviens individuāli ietekmē apkārtējo vidi, taču kopā, it īpaši organizētos masu pasākumos, vides ietekme ir proporcionāli lielāka pret pasākumu apmeklētāju skaitu. Lidojumi, elektrības rezerves dīzeļģeneratori, glancēto materiālu drukāšana, hēlija baloni – nav šaubu, ka nekas no tā neskan “zaļi” un arī Latvijā, pasākumu organizēšanas nozare pārskata savus ieradumus, lai pasākumi kļūtu ilgtspējīgi.
Laikā pēc Covid pandēmijas, kad vēl tikai atgriežamies pie dažādu apmēru pasākumu patērēšanas un organizēšanas, vēlamies aktualizēt zināšanas par resursu taupīšanu, videi draudzīgām izvēlēm un ilgtspējīgu pasākumu praksēm Latvijā un pasaulē.
19.00 diskusija “Krievijas karš Ukrainā: vai paātrinās Eiropas klimatneitralitāti?”
Līdz ar Eiropas zaļā kursa apstiprināšanu Latvija līdztekus citām ES dalībvalstīm ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Reaģējot uz Krievijas uzsākto karu Ukrainā, ES ir paudusi gatavību samazināt atkarību no Krievijas importētajiem fosilajiem resursiem – gāzes un naftas, un meklē veidus, kā paātrināt alternatīvu enerģijas ieguves veidu plašāku lietošanu. Vai Krievijas karš Ukrainā dos Eiropai nepieciešamo impulsu sasniegt klimatneitralitāti straujāk, piemēram, jau 2040. gadā? Kādu cenu ir gatavi maksāt ES uzņēmēji un patērētāji, lai pārtrauktu energoatkarību no Krievijas? Kā karš Ukrainā ir mainījis Latvijas attieksmi pret klimatneitralitātes mērķiem?
21.30 „Politiķu CEPIENS”
Formula paliek nemainīga — uz skatuves kāps spilgti politiķi un četri asprātīgi “cepienieši”, ilggadēji Sarunu festivāla LAMPA kurbulētāji — Rūdolfs Kugrēns, Anete Konste, Edgars Bāliņš un aktieris Jānis Kronis. Uguni kurs un garšvielas Cepienam piešaus tā vadītājs Jānis Skutelis.
Mācēt pasmieties par sevi un ļaut to darīt citiem prasa pamatīgu uzdrīkstēšanos, bet ar humoru trāpīt īstajās vietās — asu prātu un lielu dūšu. Mēs apsolām — būs karsti!
- jūlijā, svētdien:
10.00 ģeopolitiska diskusija “Karš mūsu makā”
Šodienas ģeopolitiskajā situācijā runāsim par ilgtermiņa un īstermiņa izvēlēm, kas ietekmē ekonomisko, pārtikas, enerģijas un cilvēkdrošību. Vai dalībvalstu īstermiņa mērķi sakrīt ar Eiropas Savienības piedāvātajiem ilgtermiņa plāniem? Kā šodienas izvēles mūs ietekmēs tuvākajā nākotnē? Kā mēs saprotam vārdu nozīmi “dzīvot drošībā” šodienas redzējumā? Kas ir mūsu prioritātes un kā mēs tās nosakām?
12.00 diskusija “Nedzīvojam Āfrikā… Ko darīt, lai ir silti, kad ārā ir auksts?”
Speciālistu prognozes nākamajai apkures sezonai ir skarbas – par siltumu būs jāmaksā ievērojami vairāk. Sarunā skaidrosim, ko dara un par ko atbild siltumapgādes uzņēmumi un kā siltums nonāk līdz radiatoram? Kā veidojas rēķins un ko darīt, lai būtu silti, maksājot iespējami mazāk? Kā sagatavoties ziemai? Kas ir energopratība un kā zināšanas var palīdzēt maksāt mazāk par siltumu?
14.00 diskusija “Vai saliedēta sabiedrība ir sasniedzams mērķis?”
Pēdējo pāris gadu laikā Latvijā esam saskārušies ar valstiski svarīgiem jautājumiem, kas izraisījuši asas diskusijas sabiedrībā – karš Ukrainā, Pārdaugavas pieminekļa nojaukšana, Civilās savienības likums un Covid-19 ierobežojumi.
Vai saliedēta sabiedrība ir konstants stāvoklis, vai nepārtraukts process, ko nekad nevar sasniegt pilnībā? Pat ja esam vienoti pamatvērtību izpratnē, vai viedokļu atšķirība var liecināt par sabiedrības saliedētības neesamību? Vai dažādi vērtību jautājumi sabiedrību šķeļ vai dod iespēju augt demokrātijā? Un kā vispār izmērīt sabiedrības saliedētību?
15.00 diskusija “Lēmumi, brīvība un atbildība vai – kurš atbildēs par “bazaru””?
Lēmumu pieņemšana mūsdienu nu jau ieilgušajā krīzes situācijā ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas nosaka sabiedrības uzticēšanos varai un zināmā mērā arī saliedētību. Kurš atbild par kļūdainiem lēmumiem? Kā tie pieņemti? Kurš par to atbildēs? Cik tieši un cik personiski? Kā vispār mainās atbildības jēdziens šajos laikos? Cik ļoti mēs esam gatavi ierobežot savu brīvību tādēļ, ka tika pieņemti ārējie lēmumi? Un paši, labprātīgi, izvērtējot kopējos ieguvumus? Kā mainās atbildības jēdziens šajos laikos? Kas to ietekmē?
16.00 diskusija “Mediju darbība kara apstākļos – ko sabiedrība no tiem gaida un ko (ne)saņem?”
Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, mediji Latvijā un visā pasaulē strādā ārkārtas režīmā – tiešraides ar aktuālāko informāciju nepārtrūkst ne mirkli, faktu pārbaude aizņem arvien vairāk laika –turklāt, medijiem jāturpina ziņot par visu pārējo, kas notiek. Vienlaikus valsts līmenī un sabiedrībā vērojami dažādi pieņēmumi, ko mediji drīkst, ko nedrīkst, kāda loma tiem jāieņem sabiedrības saliedēšanā vai “pareizā viedokļa” rāmēšanā.
