Foto: Ivars Soikāns/LETA

Skolu tīklu reformā 7.- 12.klašu izglītības posmā varētu slēgt ap 100 skolu 73

Optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.- 12.klašu izglītības posmā varētu zaudēt ap simts skolas, lēš Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Reklāma
Reklāma
Bundesvēra ģenerālinspektors brīdina par draudiem: “Krievijas armija orientējas Rietumu virzienā”
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 29
TV24
“Ko viņi darīs pirmos mēnešus? Viņi dropēs!” Rajevs skeptiski vērtē Krievijas demobilizācijas plānu
Lasīt citas ziņas

Reformas rezultātā no 175 šī vecuma posma izglītības iestādēm ārpus Rīgas paliktu 85, bet Rīgā – no 63 palikšot 54, otrdien žurnālistiem atzina izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Savukārt 1.- 6.klašu vecuma posma izglītības iestāžu uzturēšana paliks pašvaldības kompetencē, attiecīgi šo skolu skaits joprojām būs atkarīgs no vietvaru lēmumiem.

Izglītības ministres ārštata konsultatīvā darbiniece vispārējās izglītības jautājumos Ramona Urtāne izteicās, ka “ekosistēma, kas ir pilna ar skolu tipoloģijām, neatrisina ļoti blīvo piedāvājumu” 7.-9.klašu grupā. Viņa kā piemēru minēja Ogres novadu, kas izvēlējies no savas ekosistēmas izslēgt sākumskolu un vidusskolu, atstājot tikai pamatskolu un valsts ģimnāziju 10.- 12.klašu grupā. Vēl esot variants pašvaldībā atstāt sākumskolu un proģimnāziju kopā ar ģimnāziju.

CITI ŠOBRĪD LASA

IZM piedāvā kritērijus “efektīva skolu tīkla izveidei”. Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte.

20 izglītības iestādes attāluma vai iedzīvotāju blīvuma dēļ noteiktas kā izņēmumi, uz kuriem izstrādātie kritēriji neattiektos. Viena no šim skolām ir Rojas vidusskola, kas atrodas Talsu novadā. Urtāne norādīja – ja šīs skolas nebūtu, bērniem no Kolkas pagasta ļoti tiktu ietekmēta izglītības pieejamība.

Paredzēts, ka, aprēķinot finansējumu šīm skolām, papildus tiks ieviests atsevišķs koeficients, kas nodrošinās to pastāvēšanu, atzīmēja Čakša.

Vērtējot izglītības iestādi, IZM plāno izmantot vairākus faktorus, tostarp skolēnu skaitu, viņu kustību, mācību rezultātus, monitoringa pārbaudījumus, skolotāju kustību. Šie dati būšot pieejami kvalitātes monitoringa sistēmā, kas, pēc Čakšas teiktā, savu darbu sāks tuvāko mēnešu laikā. Viņa pauda, ka tas ļaus pašvaldības izglītības pārvaldei un IZM reaģēt un sniegt atbalstu, pielietojot dažādus mehānismus.

Otrdien valdības sēdē tiks diskutēts par piedāvātajiem kritērijiem kontekstā ar izglītības kvalitātes nodrošināšanu visās izglītības pakāpēs, lai, pamatojoties uz tiem, izstrādātu nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, pēc kuriem vadoties turpmāk tiks vērtēta pašvaldību skolu tīkla kvalitāte.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.