Slaidiņš par Ķīnas miera plānu Ukrainā: “Tas ir tieši tas, ko šobrīd vēlas Krievija – divas Korejas” 99

“Putina vizīte Ķīnā ir svarīga,” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” atzina NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, apspriežot ceturtdien, 16.maijā, notikušo Krievijas valsts prezidenta Vladimira Putina vizīti Ķīnā, Pekinā, lai tiktos ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 19
TV24
“Jo tālāk šķir, jo dumjāks var palikt!” Slaidiņu līdz smiekliem pārsteidzis suvenīrs no Ukrainas – krievu karavīra piezīmju grāmata 74
Kokteilis
VIDEO. “Nākamais apkaunojums aiz Galkina!” Laima Vaikule koncertā dzied ukraiņu valodā, kas nokaitinājis krievvalodīgos
Lasīt citas ziņas

“Tur galvenie trīs punkti, uz ko ir uzsvars un ko min politiskie analītiķi, ir turpināt saņemt atbalstu, lai stiprinātu ekonomiku viennozīmīgi; otrais – palielināt atbalstu militārā sfērā, un trešais ir bīdīt Ķīnas miera plānu,” tā sīkāk par Putina mērķiem vizītē Ķīnā sacīja Slaidiņš.

NBS majors norādīja, ka viņam interesants šķiet šis Ķīnas miera plāns. “Faktiski tā ir konflikta iesaldēšana. Ja Ukrainai tas būtu jāpieņem šodien vai rīt, tas nozīmē, ka konflikts tiek iesaldēts, Ukrainas okupētā teritorija tiek fiksēta ar neskaidrām perspektīvām, kas tad būs, kā arī neskaidriem termiņiem. Tas ir tieši tas, ko šobrīd vēlas Krievija – divas Korejas – viennozīmīgi,” sacīja Slaidiņš TV24 raidījumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ķīnieši faktiski piedāvā šo Ukrainas kapitulāciju,” turpināja komentēt Slaidiņš. “Bet tur jau nevajadzētu ne par ko brīnīties… Ir divas būtiskas lietas. Ķīnas koncepcija ir skaidra, ka Krievija ir tās interešu zonā, savukārt Ukraina kā bijusī PSRS Republika ir Krievijas interešu zonā,” piebilda viņš.

Turklāt vēl daudz tiekot runāts par to, ka Pekinā no politiskā aspekta esot pārliecināti par sekojošu situāciju. “Ja nebūtu šī Rietumu palīdzība, kas nāk Ukrainai, tad Ķīna kopā ar Krieviju varētu pārliecināt Ukrainu kļūt par satelītvalsti. Tāds uzskats valda,” skaidroja NBS majors.

Lai arī Ķīna no Rietumiem ir “saņēmusi signālu – labāk tālāk no krieviem”, bet lielais jautājums paliek tik un tā – vai tas strādā? “Putins teica [vizītē Ķīnā], ka ir brāļi uz mūžiem! Nu skaidrs, kā būs… Bet Krievija noteikti gan jau dabūs arī turpmāk kaut kādu palīdzību no Ķīnas,” komentēja Slaidiņš TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”, diskutējot par Putina vizīti Ķīnā.

Jau vēstīts, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ieradies vizītē Ķīnā un ceturtdien, 16.maijā, Pekinā tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, Kremļa saimniekam cenšoties nodrošināt lielāku Ķīnas atbalstu karam pret Ukrainu un Krievijas izolētajai ekonomikai, ziņoja LETA.

“Šis ir Putina pirmais ceļojums pēc inaugurācijas, un tātad tas iecerēts apliecināt, ka Ķīnas un Krievijas attiecības virzās jaunā līmenī,” ziņu aģentūrai AFP sacīja neatkarīgais krievu politologs Konstantīns Kalačevs.

Putins intervijā Ķīnas ziņu aģentūrai “Siņhua” pirms vizītes cildināja Ķīnas “patieso vēlmi” palīdzēt atrisināt Ukrainas krīzi. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas ar Sji Pekinā ticies pagājušajā mēnesī, brīdināja, ka Ķīnas atbalsts Krievijas “brutālajam agresijas karam” pret Ukrainu sekmējis to, ka Krievija pastiprina raķešu, dronu un tanku ražošanu.

Ķīna apgalvo, ka Ukrainas konfliktā ir neitrāla puse, bet Ārlietu ministrija Pekinā apgalvoja, ka Putins un Sji apmainīsies viedokļiem par “divpusējām saitēm, sadarbību dažādās jomās, starptautiskajiem un reģionālajiem jautājumiem, kas ir kopīgajās interesēs”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.