Slaidiņš skaidro situāciju, kas notiek Krievijas informatīvajā telpā pēc Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā? 108
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” Zemessardzes štāba virsnieks, NBS majors Jānis Slaidiņš iepazīstināja ar to, kas šobrīd notiek Krievijas informatīvajā telpā pēc Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas amatā.
Slaidiņš skaidro, ka veids, kā Kremlis cenšas noteikt savus nosacījumus sarunām, skaidri norāda, ka Krievijas mērķi karā paliek nemainīgi un ietver pilnīgu Ukrainas kapitulāciju. Viņš norāda, ka šobrīd Krievijas retorikā nav izmaiņas un neizskatās, ka Krievija būs gatava piekāpties topošajai Trampa administrācijai.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacījis, ka Trampa prezidentūras sākums neradīs būtiskas izmaiņas Krievijai, ASV nostājā Ukrainas jautājumā un, ka jebkuri priekšlikumi frontes līnijas iesaldēšanai ir “vēl sliktāki” nekā 2014. gadā jeb Krievijas pirmajā iebrukumā Ukrainā, kad tika parakstīti Krievijai labvēlīgie Minskas līgumi.
“No Lavrova sacītā var noprast, ka krievi neko netaisās iesaldēt. Viņu prasības ir pilnīgi skaidras – Hersonai, Zaporižjai, Doņeckai un Luhanskai būtu jānonāk Krievijas kontrolē, tātad Ukrainas pilnīga neitralitāte. Bet ir skaidrs, ka Ukraina neatdos nevienu no šiem apgabaliem,” tā Slaidiņš.
Lavrova atteikums potenciālajam priekšlikumam iesaldēt pašreizējo frontes līniju vēl vairāk norāda uz to, ka Krievija nav ieinteresēta mīkstināt savu pieeju vai prasības sarunās un saglabā savu mērķi par pilnīgu Ukrainas kapitulāciju, ko Putins jau iepriekš ir skaidri izklāstījis.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova sacīja, ka Rietumu amatpersonas, iespējams, “melo” par savu interesi par mieru Ukrainā un, ka miers var tikt panākts “tikai tad, kad Rietumi pārtrauks sniegt militāro palīdzību Ukrainai.”
