Slaidiņš Ukrainā nogādājis saziedotos dronus un pastāsta, uz ko skatoties lūza sirds 99
Uz laiku TV ekrānos ikvakara raidījumā nebija redzams Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks. Viņš stāsta, ka paņēmis atvaļinājumu un pabijis arī Ukrainā, turot roku uz pulsa aktuālajiem notikumiem.
Dodoties uz Ukrainu, Slaidiņš tur nogādājis saziedotos dronus. Saziedoti bija 47 gabali, tie tika izdalīti vienībām. Ukraiņi ir pateicīgi latviešu tautai, ka tā saziedojusi naudu šiem droniem. Droni joprojām ir kara lielie palīgi, kā putni riņķo Ukrainas debesīs. Arī krievi ir mācījušies un pārņēmuši šo dronu pieredzi, tad nu arī krievi masveidā tagad izmanto tos pret ukraiņiem.
Vizītes gaitā nācies apmeklēt arī karavīru kapus pie Harkivas, kas redzami video kadros. “Kapu kopiņu rindas viennozīmīgi aug. Tad tikai tu saproti, ko tas Ukrainai vispār maksā. Bet pats bēdīgākais bija redzēt civiliedzīvotāju kapiem, īpaši bērnu, zīdaiņu kapiem, kuri gājuši bojā bumbošanu rezultātā.”
Uz to visu skatoties, ir skaidrs, ka atkāpšanās ceļa nav – ukraiņi to labi saprot, ka Krievija mēģina viņus šobrīd iznīcināt kā tautu, kā nāciju, un viņi ir apņēmušies cīnīties tik ilgi, cik vajag, stāsta Slaidiņš.
Viņš gan arī atzīst, ka bez Rietumu atbalsta tas nevarēs notikt, tāpēc ukraiņi cer, ka Rietumi nepagurs un viņiem izdosies uzvarēt šo krievu sērgu.
Vai manāmas tautā kādas noguruma pazīmes? Protams, ar kuriem runāts, visi ir kaujinieciski, bet ir arī atšķirība tāda, ka, piemēram, Kijivā kara elpu nejūt vispār, krogi, klubi vakaros līdz komandantstundai ir pilni un nekas neliecina, ka valsts ir karā, izņemot to, ka ik pa laikam ir kara trauksmes skaņas.
Tuvāķ valsts austrumiem, sākot no Harkivas, jau gan jūt kara elpu, atzīst Slaidiņš – tur viss ir savādāk, ir daudz drūmāk nekā valsts vidienē.
