Smaku piesārņojums var negatīvi ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti 11
Dace Andersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku sūdzas par lauksaimnieciskās saimniekošanas gaitā radītām smakām un pauž bažas par to ietekmi uz veselību. Lauku un augu apstrādes rezultātā radies smaku piesārņojums nav tieši kaitīgs veselībai, taču tas atstāj negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti, norāda eksperti.
Cilvēka ožas receptori ir mazāk jutīgi nekā, piemēram, plēsīgiem dzīvniekiem, tomēr arī cilvēks spēj uztvert pat niecīgu aromātisku vielu piemaisījumu gaisam. Smaka tiek sajusta, kad viens vai vairāki ķīmiskie gāzveida savienojumi kairina ožas receptorus degunā, izraisot sajūtas galvas smadzenēs. Ir atsevišķas smakas, kuras rada konkrēta ķīmiska viela, bet parasti lielāko daļu veido ķīmiskie maisījumi, skaidro Daina Sudraba- Livčāne, Veselības inspekcijas (VI) Vides veselības nodaļas vecākā speciāliste vides veselības jautājumos.
Rada psihosomatiskus veselības traucējumus
Nepatīkamā smaka neliecina par vielas bīstamības pakāpi vai toksiskumu. Var būt arī otrādi – ja nejūtat vielas smaržu, tas nenozīmē, ka esat drošībā, jo dažām ķīmiskām vielām nav smakas, bet tās ir letālas, savukārt citas smakas var būt spēcīgas un pati viela – nekaitīga. Zinātniskā institūta “Bior” vadošā pētniece Iveta Pugajeva kā piemēru min dabasgāzi: tai nav smaržas, bet tā ir sprādzienbīstama, tāpēc tai liek klāt mērkaptānu – sēru saturošu organisko savienojumu ar nepatīkamu smaku, lai varētu laikus sajust gāzes noplūdi.
“Tomēr nevar viennozīmīgi apgalvot, ka spēcīgas smakas klātbūtne nozīmē to, ka ir izmantots nelegāls vai nereģistrēts augu aizsardzības līdzeklis, vai arī, ka tā koncentrācija gaisā ir bīstama. Visiem augu aizsardzības līdzekļiem ir stingri noteikti glabāšanas un lietošanas noteikumi, lai radītu mazāku risku videi, cilvēku un dzīvnieku veselībai. Šo noteikumu ievērošana ir augu aizsardzības līdzekļu lietotāja atbildība,” saka pētniece.
Smaku piesārņojums nav tieši kaitīgs veselībai, taču tas atstāj negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti, to pasliktinot, rada psihosomatiskus veselības traucējumus, skaidro Daina Sudraba-Livčāne, VI speciāliste.
“Tikai smaka alerģiju neradīs. Tā var radīt nepatīkamas sajūtas, kas savukārt var ietekmēt nervu sistēmu, izraisīt depresijas stāvokli cilvēkiem,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Kristaps Dambergs. “Cita lieta, ja augu aizsardzības līdzekļi lietoti nepareizi un nonākat ar tiem tiešākā saskarē. Piemēram, stiprā vējā var tikt atpūstas vielas daļiņas. Mēs vielu daļiņas neredzam, bet tās nonāk elpceļos, kairina tos un izraisa alerģiju, dažādus nervu bojājumus.”
Saņemtas 650 sūdzības
Veselības inspekcija šī gada pirmajos sešos mēnešos saņēmusi 17 sūdzības par gaisa piesārņojumu un dažāda rakstura smakām. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik pērn visa gada laikā, kad tika saņemti 19 ziņojumi. Savukārt Valsts vides dienests (VVD) šogad saņēmis 634 sūdzības par saimniecisko darbību (teju tikpat, cik visā 2019. gadā (635)), no kurām 82 bija pamatotas.
VVD veiktajās pārbaudēs gandrīz vienmēr tiek konstatēts, ka uzņēmumi neievēro tiem izsniegtajā piesārņojošo darbības atļaujā izvirzītās prasības vai veic darbību bez atļaujas vai reģistrācijas. Sods tiek piemērots atbilstoši piesārņojuma apmēram un videi nodarītajam kaitējumam – tas var būt 700 eiro fiziskai personai un no 2900 līdz 4300 eiro juridiskai personai.
VVD šogad nav reģistrētas sūdzības par smakām, ko varētu būt izraisījuši augu aizsardzības līdzekļi, informē VVD pārstāve Daina Vārpiņa.
“Lauku darbu periodā, kad ir atļauta un tiek veikta organiskā mēslojuma izkliedēšana uz lauksaimniecības zemēm, VVD saņem iedzīvotāju sūdzības par šo darbību radītu īslaicīgu, labsajūtu traucējošu smaku. Tomēr šajos gadījumos, ja tiek ievērotas vides prasības (kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu nedrīkst izkliedēt svētdienās un valsts noteiktās svētku dienās), tas nav uzskatāms par vides pārkāpumu. Jāatzīmē, ka kūtsmēslu, vircu un citu mēslošanas līdzekļu izmantošanu kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Savukārt VVD kontrolē, vai uzņēmumi, kam izsniegta piesārņojošas darbības atļauja, ievēro normatīvo aktu prasības, uzglabājot kūtsmēslus dzīvnieku novietnēs un ārpus tām,” skaidro VVD pārstāve.
“Traucējošas smakas vienmēr būs ļoti subjektīvs faktors. Reālajā dzīvē apmēram 2/3 cilvēku smaku sajūt normāli, 1/6 daļa ir pārāk jūtīgi, bet 1/6 daļai deguni ir nejutīgi. Normatīvi ir orientēti uz šo 2/3 cilvēku labsajūtas nodrošināšanu.
Ņemot vērā iepriekšminēto, nav nosakāma robeža, cik liela smaka atstās ietekmi uz cilvēka labsajūtu. Ja cilvēks jūt smaku, tas nenozīmē, ka šī smaka ir kaitīga, tas nozīmē labsajūtas traucējumu,” komentē Daina Vārpiņa.
Tikai 800 grami uz hektāru
VAAD visvairāk sūdzību saņēmis par augu aizsardzības līdzekļu smidzināšanu vējainā laikā un to pavadošām nepatīkamām smakām. Bieži šādās situācijās konstatēts, ka uz lauka lietoti mēslošanas līdzekļi, neievērojot vēja ātruma ierobežojumus, taču uz tiem neattiecas tie paši ierobežojumi – mēslošanu drīkst veikt, arī pārsniedzot vēja ātrumu 8 m/s.
VAAD Augu aizsardzības departamenta direktore Līga Brence norāda: “Sabiedrībā valda vairāki aizspriedumi par to, kā tiek saimniekots Latvijas laukos, kas un cik daudz tiek smidzināts, kāda aug mūsu pārtika un kā lauksaimniecība ietekmē apkārtējo vidi. Dažādu veidu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā – tikai 800 grami uz hektāru. Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs ir 2,20 kilogrami. Turklāt jaunā ES politika paredz līdz 2030. gadam par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, savukārt mēslošanas līdzekļu – par 20%.”
Brence norāda, ka VAAD šogad biežāk nekā citus gadus saņem zvanus no lauku māju iedzīvotājiem, kas nesen pārcēlušies no pilsētas uz laukiem: “Cilvēki sūdzas, ka smakas no netālā lauka smidzināšanas izraisa nepatīkamas sajūtas – sliktu dūšu vai rūgtumu mutē. Ja saņemam iedzīvotāju sūdzības tikai par smakām, tad parasti konsultējam pa tālruni, izskaidrojam prasības, kas jāievēro, lauku apstrādājot ar augu aizsardzības līdzekļiem. Iedzīvotāji, kuri laukos dzīvo ilgāku laiku, sūdzas par smidzinājuma nonākšanu blakus teritorijā vai ūdens aizsargjoslās. Šie jau ir mūsu kompetences pārkāpumi, kurus izmeklējam pārbaudē.”
Par ko sūdzas
* No 2016. gada līdz 2021. gada 1. pusgadam Veselības inspekcijā saņemtas un izskatītas:
* 69 sūdzības par gaisa piesārņojumu un dažāda rakstura smakām;
* vairāk nekā puse sūdzību saistītas ar smakām daudzdzīvokļu mājās (galvenokārt antisanitāriem apstākļiem, kanalizācijas noplūdēm ēku pagrabos utt.);
* teju ceturtdaļa sūdzību saistītas ar smakām no saimnieciskās darbības (t. sk. no sabiedriskās ēdināšanas iestādēm);
* visvairāk sūdzību saņemtas no Rīgas reģiona iedzīvotājiem.
* Valsts augu aizsardzības dienests šogad līdz 10. septembrim saņēmis 92 sūdzības par iespējamiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārkāpumiem;
* 2020. gadā – 186 sūdzības;
* 2019. gadā – 106 sūdzības.
AVOTS: Veselības inspekcija, Valsts augu aizsardzības dienests
