Daudz runājam par to, kā tērēt, bet pamatjautājums – kā nopelnīt, lai būtu ko tērēt? Vai budžeta veidotāji par to domā?
0
Valsts budžets. Daudz runājam par to, kā tērēt, bet pamatjautājums – kā nopelnīt, lai būtu ko tērēt? Vai budžeta veidotāji par to domā? Vai valsts izdevumi tiek regulāri izvērtēti pēc to ietekmes uz ekonomiku? Valsts pietiekami atbalsta pētniecību, inovācijas un tehnoloģisko modernizāciju? Varbūt nepieciešama strukturāla nodokļu sistēmas pārskatīšana, lai stimulētu izaugsmi? Tie ir tikai daži no virknes ļoti būtisku jautājumu, uz kuriem atbildes meklējam jaunākajā TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”.
Tātad – vai valsts izdevumi tiek regulāri izvērtēti pēc to ietekmes uz ekonomiku? Inna Šteinbuka, ekonomikas doktore, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore atzīst: “Tādu vērtējumu, manā skatījumā, ir maz, bet es neteikšu, ka nav pavisam. Latvijas banka vēl pirms Covid-19 pandēmijas aprēķināja, ka Eiropas fondu ietekme uz ekonomiku dod divus procentus pieaugumu. Bet pavisam nesen ekonomists Oļegs Krasnopjorovs vienā no LU pētījumiem aprēķināja Eiropas fondu ietekmi uz IKP laika periodā kopš 2007. gada līdz pat 2025. gadam. Un tie varētu būt vidēji apmēram 8% gadā. Kāpēc vispirms runāju par Eiropas fondu līdzekļiem? Jo tas kopā ar Latvijas līdzfinansējumu ir galvenais investīciju avots no publiskajiem līdzekļiem.”
Valstī prioritāte šobrīd ir drošība. Aizsardzības jomai tiek piešķirti vislielākie līdzekļi. Vai to saņēmēji tiecas finansējumu izmantot tā, lai ieguvēja būtu Latvijas ekonomika un lai lielāki līdzekļi arī ilgtermiņā ienāktu valsts budžetā, tā ļaujot aizsardzību finansēt no pašu pelnītā nevis aizdevumiem? Andris Sprūds, aizsardzības ministrs (Progresīvie): “Jā, protams, drošība un aizsardzība ir prioritāte. Un mums ir svarīgi, ka mēs ieguldām – nevis tērējam, bet ieguldām mūsu aizsardzībā. Jo tas ir gan par mūsu cilvēku drošību – mūsu aizsardzības spēju -, gan vienlaikus par attīstību. Mums ir jāskatās, kā mēs, ieguldot aizsardzībā, vienlaikus ieguldām mūsu piegāžu drošībā, gan mūsu ekonomikā, gan mūsu inovācijās, attīstībā un pētniecībā. Kopā ar Ekonomikas ministriju mēs izstrādājām aizsardzības industrijas un inovāciju stratēģiju, tur ļoti skaidri mērķi noteikti: jau 2028. gadā vajadzētu sasniegt to, ka 3% no mūsu tautsaimniecības ir tieši vai netieši saistīti ar mūsu aizsardzības industriju. 2036. gadā tiem vajadzētu būt 5%. No militārām spējām – ja šobrīd vietējās industrijas komponenti ir aptuveni 10%, tad tuvākajos gados tiem jābūt 20% un jau 2036. gadā vismaz 1/3 no visām piegādēm lielajām spējām būtu jānodrošina mūsu pašu industrijai. Piemēram, droni jau tagad nāk lielākoties no mūsu pašu industrijas. Mēs arī esam uzstādījuši par mērķi, ka 1,5% no visa aizsardzības jomas budžeta ir jāvelta inovācijām. Ja vēl pagājušajā gadā tie bija vēl apmēram 6-7 miljoni inovācijām, tad, ja mums ir 2 miljardu budžets, tas nozīmē, ka tuvākajos gados tie būs vismaz 30 miljoni eiro, kas aizies tikai inovācijām, pētniecībai, attīstībai. Tālākais uzstādījums – 2036. gadā sasniegt 3% no aizsardzības budžeta, kas aiziet inovācijām, pētniecībai un attīstībai.”
Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs (ZZS): “Aizsardzība ir ne tikai tēriņi – tās ir milzīgas investīcijas, milzīga iespēja mums izaugsmei. Ieguvēji būs ne tikai militārā industrija, bet arī visas saistītās industrijas. Jo pirmais tirgus likums ir: dod tirgum to, ko tirgus prasa. Šobrīd tirgus prasa virkni tehnoloģiju, virkni inovāciju tieši drošībā, aizsardzībā. No tā iegūs zinātne, kvantu tehnoloģijas. Ļoti daudzas lietas ļoti dabiski savienojas starp civilo ekonomiku un militāro.”
Visu raidījumu “Uzmanības centrā ekonomika” skatieties TV24 vai portālā La.lv pie šī raksta.
