Šmits pavisam vienkārši par demogrāfiju: “Svarīgāk par to, cik mēs esam, ir tas, vai esam laimīgi” 130
TV24 raidījumā “Preses klubs” Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs un bijušais zemkopības ministrs Didzis Šmits pauda viedokli par demogrāfijas tendencēm Latvijā un to ietekmi uz valsts nākotni. Šmits uzsvēra, ka svarīgāk par iedzīvotāju skaita saglabāšanu ir radīt apstākļus, kuros cilvēki Latvijā jūtas laimīgi un ir motivēti palikt vai atgriezties.
“Mēs bieži runājam par to, ka paliekam mazāk, bet es par to tik daudz neraudātu. Piemēram, Islandē dzīvo tikai 300 tūkstoši cilvēku, un viņi ir spējuši attīstīties,” sacīja Šmits, norādot, ka nav jācenšas uzturēt ilūziju par Latvijas iedzīvotāju skaita palielināšanos līdz kādreizējiem 2 vai 5 miljoniem.
Viņš arī uzsvēra nepieciešamību pielāgoties reālajai situācijai: “Ir diezgan skaidrs, ka mums nav jāuztur visa ekosistēma tā, it kā mēs būtu 5 miljoni. Tas nozīmē, ka jāpārtrauc blefot un jāveic korekcijas. Tas nav signāls, ka viss brūk un jūk, bet gan jautājums, kā to pasniegt un kā ar to tikt galā.”
Risinājumi: attīstība un izaugsmes veicināšana
Šmits pauda, ka Latvijas nākotne ir saistīta ar mērķtiecīgu politiku, kas veicina gan ekonomisko attīstību, gan pievilcīgu vidi cilvēkiem. Viņš minēja vairākus iespējamos risinājumus, kā padarīt valsti pievilcīgāku: “Jāveido sajūta, ka šeit ir interesanti, ka šeit ir iespējams attīstīt biznesu. Piemēram, ārvalstu augstskolu filiāles vai studiju iespējas, līdzīgas kā Prāgā. Ja mēs rīt sāktu visu darīt pareizi, tāpat kādu laiku nāksies pārvarēt demogrāfisko bedri, bet ilgtermiņā tas varētu veidot plašākas ģimenes un stabilāku nākotni.”
Viņš atgādināja, ka lauku reģionos iedzīvotāju skaita samazināšanās nav unikāla Latvijas problēma un līdzīgs process notiek daudzviet pasaulē. Pēc Šmita domām, laukos atbrīvotā infrastruktūra un teritorijas varētu tikt pielāgotas jauniem izmantošanas veidiem, piemēram, lauksaimniecībai.
“Atcerēsimies, kā Latvija izskatījās 1990. gadu sākumā. Daudzi ciemi un ceļi jau toreiz sāka izzust, un šis process turpinās. Tas nav iemesls panikai, bet gan iespēja pārdomāt, kā izmantot šīs pārmaiņas.”
Nevis skaitlis, bet cilvēku labsajūta
Šmits uzsvēra, ka demogrāfiskās politikas mērķim nevajadzētu būt tikai iedzīvotāju skaita pieaugumam, bet arī iedzīvotāju labsajūtas uzlabošanai: “Svarīgāk par to, cik mēs esam, ir tas, vai tie, kas šeit dzīvo, ir laimīgi. Mums jārada apstākļi, kas ļauj cilvēkiem dzīvot pilnvērtīgu un jēgpilnu dzīvi.”
Raidījuma dalībnieki piekrita, ka pārmaiņas demogrāfijā prasa drosmīgas un inovatīvas politikas, lai nodrošinātu Latvijas ilgtspējīgu attīstību, pielāgojoties mūsdienu izaicinājumiem un globālajām tendencēm.
Vairāk skaties video!
