Socioloģe: Tikai ar pašvaldību vēlēšanu rezultātiem nepietiks, lai noskaidrotu… 0
Tikai ar pašvaldību vēlēšanu rezultātiem nepietiks, lai noskaidrotu, kura pilsoņu grupa bijusi aktīvākā, aģentūrai LETA norādīja pētījumu aģentūras SKDS pētniece Ieva Strode.
Viņasprāt, var novērot, ka krievu un latviešu balsojums vairs nav tik nošķirts, jo krievi balso arī par tā dēvētajām latviskajām partijām. Turklāt šogad vairāki politiskie spēki cenšas uzrunāt abas pilsoņu grupas, tāpēc par krievvalodīgo pilsoņu aktivitāti vēlēšanās un veiktajām izvēlēm pēc rezultātiem vien nevarēs pateikt.
Komentējot pašvaldību vēlēšanu aktivitāti, Strode atzīmēja, ka, ja salīdzina pašvaldību vēlēšanas, kas notika 2017. un 2021.gadā, tad tieši 2021.gadā līdzdalība nebija vērtējama kā laba, taču ir grūti izskaitot, kāds tieši bija iemesls. Viņa pieminēja, ka 2021.gadā pašvaldību vēlēšanas notika pēc Covid-19 pandēmijas un pēc Administratīvi teritoriālās reformas, kur cilvēki īsti nezināja, par ko balsot, jo tie vairs nebija viņu apkaimes iedzīvotāji.
Viņa norādīja, ka, skatoties uz iemesliem, kāpēc cilvēki vispār dodas balsot, vieni ir tādi, kuri balso vienmēr un uzskata, ka tas ir pilsoņa pienākums, otri grib par kaut ko nobalsot, ir arī tādi, kas dodas uz vēlēšanām, lai pie varas netiktu kāds politiskais spēks vai politiķis. Eksperte piebilda, ka tas vairāk vērojams Rīgā nekā citās lielajās pilsētās. Strode atzīmēja, ka ir arī tādi, kuri nezina, par ko balsot, un uz vēlēšanām neaiziet.
“Jo ilgāk cilvēki nepiedalās vēlēšanās, jo vieglāk ir tās palaist garām. Katras nākamās vēlēšanas neapmeklēt ir daudz vieglāk – cilvēkus tās vairs neinteresē. Spriedze sabiedrībā, kas nav īsti labi, palīdz motivēt, mobilizēt. Dažādi politiskie spēki aktīvi izmanto sociālos medijus, lai aģitētu cilvēkus balsot, jo visi sapratuši, ka ar zemiem līdzdalības rezultātiem, katra balss ir svarīga,” teica SKDS pētniece.
Jau ziņots, ka šajās pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte līdz plkst.16 jau pārsniegusi aktivitāti kopumā pagājušajās pašvaldības vēlēšanās.
Tostarp Rīgā šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, balsi atdevuši 43,36% balsstiesīgo iedzīvotāju, kamēr pagājušajās pašvaldību vēlēšanās, kas Rīgā notika 2020.gada augustā, vēlēšanās nobalsoja kopumā 40,58% balsstiesīgo.
Vidzemē šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši kopumā 40,04% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2021.gada jūnijā, Vidzemē nobalsoja kopumā 36,61% balsstiesīgo.
Zemgalē šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši kopumā 36,38% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās nobalsoja kopumā 31,22%, Kurzemē šajās pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši kopumā 35,66% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās vēlēšanās nobalsoja kopumā 31,54%, bet Latgalē šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši 35,52% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās vēlēšanās nobalsoja kopumā 34,05% balsstiesīgo.
Kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās var piedalīties 1 377 183 Latvijas iedzīvotāji.
