Foto: Evija Trifanova/LETA

Solīt sola, bet – vai dos? Ko partijas sola kultūrai 14. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā 3

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
“Aizbēgs un rokā nesamedīs!”: Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kam esot saistība ar “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā 11
Lasīt citas ziņas

Laikā, kad strauji tuvojas 14. Saeimas vēlēšanas, kas notiks 1. oktobrī, “Kultūrzīmes” uzdod partijām jautājumus par viņu iecerēto kultūrpolitikā. Atbildētāji tika izvēlēti, ņemot vērā partijas vietu reitingos, kā arī kultūrai atvēlēto vietu, detalizētību un izvērsumu programmā. Diemžēl kultūrpolitika joprojām nav partiju prioritāro politikas nozaru sarakstā. Lūdzām arī, lai politiķu atbildes būtu maksimāli konkrētas un detalizētas.

Kādi būs jūsu pārstāvētās partijas ierosinātie atbalsta risinājumi kultūras iestādēm Krievijas kara Ukrainā izraisītās hiperinflācijas un energokrīzes apstākļos?

CITI ŠOBRĪD LASA
Ints Dālderis
Foto: Edijs Pālens/LETA

1. PARTIJU APVIENĪBA “JAUNĀ VIENOTĪBA” Ints DĀLDERIS: Kultūras ministrija ir informējusi Finanšu ministriju par to, ka energokrīzes seku pārvarēšanai kultūras iestādēm šogad būs nepieciešami papildu 3,5 miljoni eiro. Atbalstīsim šo līdzekļu piešķiršanu, ja būsim pārstāvēti jaunajā valdībā.

3. ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA Līga KĻAVIŅA: Īpaši svarīgi šajos apstākļos saglabāt Latvijas kultūras infrastruktūru. Šobrīd kultūras centriem elektrības rēķini pieauguši četras reizes, jānodrošina vienots kompensāciju mehānisms visām Latvijas kultūras iestādēm

7. “SASKAŅA” Edgars KUCINS: Turpinoties Krievijas agresīvajam karam Ukrainā, kultūras jomā nepieciešama izpratne, ka Ukrainas panākumi lielā mērā ir atkarīgi no sabiedroto ieroču piegādēm un ukraiņu karavīru apmācības. Latvijas valstij ir pienākums turpināt palīdzēt Ukrainai gan militāri, gan finansiāli. Minētā pienākuma izpildei ir pakārtojama kultūras iestāžu un radošo personu darbība.

11. NACIONĀLĀ APVIENĪBA Nauris PUNTULIS: Energoresursu sadārdzinājums vienlīdz skars kultūras, medicīnas, zinātnes u.c. nozares. Tas nozīmē, ka arī valsts atbalstam jābūt kompleksam. Paredzu, ka galvenais izaicinājums būs kultūras iestāžu dažādā juridiskā piederība (valsts, pašvaldības, NVO vai privātais sektors), bet ļoti ceru, ka tiks ņemta vērā nesenā pieredze ar atbalsta mehānismiem Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

13. “KONSERVATĪVIE” Dāvis STALTS: Veidosim atbalsta mehānismus – grantu sistēmu –, lai kultūras iestādes, izpildoties noteiktiem atlases kritērijiem, varētu iegūt arī līdzekļus pārejai uz alternatīviem siltuma un elektroenerģijas padeves risinājumiem (saules paneļi, siltumsūkņi, vēja ģeneratori un visbeidzot – vidi mazpiesārņojošas biomasas apkures sistēmas). Līdzīgi atbalsta mehānismi šobrīd pieejami privātpersonām, taču tie neparedz atbalstu pārejai uz biomasas kurināmo sistēmām. VARAM būtu jāpārskata sava skeptiskā attieksme pret biomasas apkures iekārtu uzstādīšanu Rīgā.

14. “KATRAI UN KATRAM” Solvita ZVIDRIŅA: Mūsu programmā ir ietverts – krīzes laikā samazināt PVN līdz 5% elektrībai, siltumam, gāzei, degvielai, pārtikai, medikamentiem, kā arī ar likumu aizliegsim krīzes laikā atsavināt nekustamo īpašumu un piemērot soda naudu par komunālo pakalpojumu parādiem.

15. “PROGRESĪVIE” Agnese LOGINA: Aicinām valdību nākamajā apkures sezonā ieviest cenu griestus mājsaimniecību un publisko iestāžu maksājumiem par elektrību un apkuri. Jāapzinās, ka ir kultūras iestādes, kurās taupīt nav iespējams, piemēram, muzeji un arhīvi.

16. “ATTĪSTĪBAI/PAR” Dace BLUĶE: Arī kultūras nozarē ir jāpārskata energopatēriņa paradumi, jāizvērtē un jāievieš energoresursu ekonomēšanas pasākumi. Tur, kur tas nav iespējams, jāsniedz īstermiņa atbalsts, ilgtermiņā plānojot un ieviešot pasākumus, kas būtiski ļauj samazināt enerģijas patēriņu un izmaksas. Jauno kultūras būvju projektiem jau pašā to sākuma iecerē jābūt ar ļoti augstu energoefektivitāti.

Vairis Nartišs
Publicitātes foto

18. APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija Vairis NARTIŠS: Primāri jāņem vērā energoresursu cenas un to faktiskā ietekme uz komunālajiem maksājumiem. Kultūras iestāžu darbība ir jānodrošina maksimāli iespējami, vienlaikus neizslēdzot iespēju veikt īslaicīgus ārkārtas pasākumus, ja to noteiks valsts budžeta situācija. Nebūtu pieļaujamas Covid-19 pandēmijas laikā pieļautās kļūdas, domājot par Latvijas radošo cilvēku vēlmes turpināt radīt atbalstīšanu.

Covid-19 ierobežojumu ietekmē daudzi kultūras profesionāļi ir aizgājuši no nozares vai arī nav pilnībā atgriezušies. Kādus risinājuma veidus saskatāt, lai panāktu kultūras atgūšanos no krīzes?

1. PARTIJU APVIENĪBA “JAUNĀ VIENOTĪBA” Ints DĀLDERIS: Kultūras joma īpaši Covid-19 krīzes seku novēršanai ir saņēmusi vairāk nekā 60 miljonus eiro, kas tikuši paredzēti gan radošā procesa atbalstam, gan infrastruktūras uzturēšanai. Šim pasākumu kopumam vajadzētu nodrošināt minēto problēmu atrisināšanu.

Līga Kļaviņa
Foto: Ieva Leiniša/LETA

3. ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA Līga KĻAVIŅA: Šī vasara pierādīja, ka kultūras dzīve ir atgriezusies, tas ir mīts, ka daudzi profesionāļi ir aizgājuši no nozares, protams, ar atsevišķiem izņēmumiem. Būtiski svarīgi līdz nākamajai vasarai nodrošināt atbalstu rēķinu nomaksai, lai kultūras nozare varētu izdzīvot, neļaujot ieslīgt atkārtotā krīzē.

7. “SASKAŅA” Edgars KUCINS: Lai panāktu kultūras atgūšanos no krīzes, ko radīja pandēmija, nepieciešams nodrošināt Kultūras ministrijas rosināto iniciatīvu šajā jomā izpildi.

11. NACIONĀLĀ APVIENĪBA Nauris PUNTULIS: Statistikas datu par šādu tendenci Kultūras ministrijas rīcībā nav, līdz ar to nav arī izmērāma rādītāja pirms un pēc pandēmijas cilvēku aiziešanai no nozares, pārkvalifikācijai u.c. Katra indivīda izvēle ir respektējama, jo arī dzīves un personīgo izvēļu konteksti mēdz būt ļoti dažādi. Aicinu raudzīties uz kādu objektīvi izmērāmu rādītāju, piemēram, šīsvasaras kultūras pasākumu apmeklētības datiem, kas liecina, ka nozare ir sekmīgi pārvarējusi Covid-19 krīzi. Piemēram, latviešu kino rudens maratons apliecina, ka Kultūras ministrijas taktika – ja nevar rādīt, tad var radīt – ir attaisnojusies, un šogad plūcam iespaidīgu kino ražu.

13. “KONSERVATĪVIE” Dāvis STALTS: Pamatā jānotur esošie profesionāļi. Svarīgi ir rūpēties par bibliotēku un kultūras centru darbinieku atalgojumu visā valstī. Daļa no kultūras 222 miljonu budžeta būtu pārplānojama un novirzāma kā atbalsts pašvaldību bibliotēku un kultūras centru darbinieku algu pielīdzināšanai vidējai algai valsts iestādēs. Tas dotu galveno – iespēju novados un mazajos pagastos noturēt dzīvu kultūras vidi, saglabājot uz vietas cilvēkus, kas par to rūpējas. Risinājums būs jānostiprina, grozot bibliotēku, kultūras centru un arī pašvaldību likumus.

14. “KATRAI UN KATRAM” Solvita ZVIDRIŅA: Ja runa ir par kovida laika ierobežojumiem uz dažāda veida klātienes pasākumiem, tad, atceļot ierobežojumus, var atgriezties pie kultūras pasākumu īstenošanas. Taču dzīvojam pārmaiņu laikmetā, kas prasa no mums pielāgošanās spējas.

15. “PROGRESĪVIE” Agnese LOGINA: Pirmkārt, ir nepieciešams apzināt problēmas apjomu. Personīgi novērojumi liecina, ka starp cilvēkiem, kuri pandēmijas laikā ir pārkvalificējušies, ir daudz tehnisko darbinieku. Jāsniedz sistēmisks atbalsts, lai veicinātu daudzveidīgas kultūras pieejamību visām sabiedrības grupām un radītu iespējas un interesi atgriezties darbā kultūras jomā. Vienlaikus jāveido taisnīga un progresīva nodokļu politika, lai darbs kultūrā (NVO sektorā vai kā pašnodarbinātajam) nenozīmētu sociālo garantiju trūkumu.

16. “ATTĪSTĪBAI/PAR” Dace Bluķe: Kultūras nozare bija tā, kas īpaši cieta Covid-19 ierobežojumu dēļ un joprojām no tiem nav atguvusies. Pandēmijas laiks ir kardināli mainījis arī kultūras patērētāja paradumus, daudz lielākā apmērā patērējot un lietojot digitālo kultūras saturu un daudz vairāk izmantojot tehnoloģijas saskarē ar dažādām kultūras nozarēm. Tāpēc ieguldīsim apmācībā, lai uzlabotu prasmes un zināšanas, tā palīdzot kultūras nozarei piemēroties jaunām digitālām darba formām, jauniem patērētāja ieradumiem, jauniem mākslinieciskās radīšanas veidiem. Svarīgi, lai palīdzība skartu visu kultūras procesa ķēdi: radīšana, producēšana, izplatīšana un patēriņš.

18. APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija Vairis NARTIŠS: Līdzīgi kā citās nozarēs, arī kultūrā būtiski negatīvu ietekmi atstāj demogrāfiskā situācija. Demogrāfiskā krīze tieši ietekmē cilvēkresursu pieejamību, kas jūtama arī kultūrā. Covid-19 pandēmijas laikā pieņemtie ierobežojumi šo situāciju vēl pasliktināja. Atkopšanās nebūs ātra, tā nav divu līdz četru gadu jautājums, bet, iespējams, pat veselas paaudzes jautājums.

Algas kultūras nozarē redzami atpaliek no inflācijas. Vai un kādas saskatāt iespējas tās palielināt 2023. gadā?

1. PARTIJU APVIENĪBA “JAUNĀ VIENOTĪBA” Ints DĀLDERIS: Uzskatām, ka jaunajai valdībai, veidojot nākamā gada budžetu, tāpat kā iepriekšējos gados (ik gadu vairāk nekā 10 miljoni eiro) būs jāparedz papildu līdzekļi kultūras jomā strādājošo atlīdzībai.

3. ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA Līga KĻAVIŅA: Algas profesionālajā sfērā kultūrā jau šobrīd ir konkurētspējīgas, bet būtiski būtu jāpalielina tiem kultūras speciālistiem, kuri nodrošina Dziesmu svētku tradīciju saglabāšanu.

Edgars Kucins
Publicitātes foto

7. “SASKAŅA” Edgars KUCINS: Darba samaksa no inflācijas atpaliek ne tikai kultūras nozarē. Problēmas risinājumam nepieciešams aktīvs dialogs starp nozari un valdību.

11. NACIONĀLĀ APVIENĪBA Nauris PUNTULIS: Aicinu uz atalgojuma problēmu skatīties plašāk – kultūras nozare nav vienīgā joma, kur atalgojums atpaliek no inflācijas. Atgādinu, ka pēdējo trīs gadu laikā divas reizes nozarei paaugstināts atalgojums. 2020. gadā pieaugums bija 8,2 milj. (algas pieaugums vidēji +16% no 780 līdz 930 eiro), 2022. gadā – 8 miljoni (no 930 līdz 1040 eiro). 2022. gadā papildus ikgadējai valsts dotācijai ir papildu 1,5 miljoni kā vienreizējs maksājums 1668 Dziesmu un deju svētku kustības kolektīvu vadītājiem. Arī 2023. gada budžeta prioritāšu sarakstā KM ir pieprasījusi 12 miljonus atalgojuma palielināšanai.

13. “KONSERVATĪVIE” Dāvis STALTS: Kā vienīgo reālo iespēju nākamajā krīzes posmā (bez lieka populisma), kas gaidāms 14. Saeimas darbības laikā, saskatām neapliekamā minimuma algām palielināšanu līdz 750 eiro, kas ir viens no mūsu programmas punktiem. 500 eiro neapliekamo minimumu jau izcīnījām, izcīnīsim arī šo. Kultūras nozarē strādājošie sajutīs reālu labumu, paliekot vairāk naudai uz rokas.

14. “KATRAI UN KATRAM” Solvita ZVIDRIŅA: Inflācijas ietekmi izjūt ikviens neatkarīgi no tā, vai tā ir kultūras, izglītības, veselības vai cita joma. Algu paaugstinājumi ir jāskata kompleksi, izvērtējot 2023. gada budžetu.

15. “PROGRESĪVIE” Agnese LOGINA: Publiskā sektora algas kopumā neatbilst privātā sektora līmenim. Jāstrādā pie algu līmeņa celšanas ne tikai kultūras, bet visās nozarēs. 2023. gadā algu palielinājums kultūras nozarē varētu būt šobrīd nepaceļams, bet jāapzinās, ka tas ir risks valsts attīstībai.

16. “ATTĪSTĪBAI/PAR” Dace BLUĶE: Ir jāceļ gan zemākās algas nozarē, gan arī speciālistiem, lai darbiniekiem, no kuriem tiek prasīta augstākā izglītība, atalgojums nebūtu zemāks par vidējo algu tautsaimniecībā. Liels radošo personu īpatsvars strādā arī NVO sektorā, un šeit atalgojumu visbiežāk ietekmē no dažādiem fondiem, tajā skaitā no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piesaistītie līdzekļi. Lai neradītu ienākumu nevienlīdzību starp kultūrā dažādos sektoros nodarbinātajiem, atalgojuma jautājuma risināšanā svarīgs ir arī VKKF finansējuma pieaugums.

18. APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija Vairis NARTIŠS: Tuvojošās ekonomiskās energoresursu krīzes priekšvakarā mums būs grūti runāt par algu palielinājumu 2023. gadā. Tas, pie kā strādāsim, ir kompensējošie mehānismi, lai nosegtu komunālo resursu cenu kāpumu. Cilvēkiem kultūrā, tāpat kā ikvienam Latvijā, ir jājūtas aizsargātam, lai spētu turpināt savu darbu arī krīzes laikā.

Vai un kādus veidus saskatāt, lai palielinātu atskaitījumu procentuālo apjomu no nodokļiem, lai palielinātu VKKF budžetu? (Pašlaik tas ir 3% no alkohola akcīzes nodokļa, 2% no tabakas akcīzes nodokļa, 1,37% no izložu nodokļa un 2,21% no azartspēļu nodokļa.)

1. PARTIJU APVIENĪBA “JAUNĀ VIENOTĪBA” Ints DĀLDERIS: Mūsuprāt, esošais mehānisms ļauj nodrošināt ikgadēju VKKF pieaugumu atbilstoši ekonomikas izaugsmes ciklam. Tajā pašā laikā, diskutējot par prioritārajiem pasākumiem nākamajā vidējā termiņa budžetā, ir pieļaujama šo atskaitījuma likmju pārskatīšana.

3. ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA Līga KĻAVIŅA: Uzskatām, ka jāskatās uz citiem finanšu avotiem, piemēram, Eiropas Savienības struktūrfondiem, vienlaikus nevar izraut no konteksta VKKF budžeta palielinājumu ar sociālekonomisko situāciju valstī.

7. “SASKAŅA” Edgars KUCINS: Ņemot vērā ģeopolitisko faktoru negatīvo ietekmi uz valsts iekšējo ekonomisko un finansiālo stāvokli, racionāli un pragmatiski jānodrošina pašlaik esošais atskaitījumu procentuālais apjoms no nodokļiem VKKF budžeta saglabāšanai.

Nauris Puntulis
Foto: Zane Bitere/LETA

11. NACIONĀLĀ APVIENĪBA Nauris PUNTULIS: 2022. ir pirmais gads, kurā piedzīvojam VKKF atgriešanos pie neatkarīga finansējuma avota – ienākumiem no akcīzes nodokļa. 2022. gadā par 1,3 miljoniem eiro plānots VKKF budžeta pieaugums (2021. g. – 11 209 040 eiro; 2022. g. plāns – 12 512 262 eiro). 2022. un 2023. gadā, atvieglojot VKKF izdevumus, papildus ir pieejami 4,2 miljoni no EK finansējuma “REACT EU” programmas. “REACT EU” finansējums šajos divos gados tiks novirzīts reģionālajiem daudzfunkcionālajiem centriem, Marka Rotko centram un Liepājas teātrim, kā arī atbalstam kultūras NVO stiprināšanai. Līdz ar to kopējais pieejamais finansējums citām VKKF programmām šogad ir palielināts par gandrīz trešdaļu. Ceru, ka jaunā valdība spēs vienoties par procentu likmes no akcīzes palielinājumu.

13. “KONSERVATĪVIE” Dāvis STALTS: Jāpārskata 2,21% no azartspēļu nodokļa pārvirzīšana tieši kultūrai, to aizvietojot ar lielāku procentu no tabakas akcīzes nodokļa, jo iestājamies par maksimālu azartspēļu ierobežošanu un valstij jādara kultūra brīva no azartspēļu atkarības, tajā skaitā mecenātiem, kuri naudu iegūst, novedot neskaitāmas ģimenes bezdibeņa malā un izmisumā. Latvijas stāstā kultūra un azartspēles ir sevišķi jūtīgs temats, kas arī jāsakārto.

14. “KATRAI UN KATRAM” Solvita ZVIDRIŅA: Papildu finansējums kultūras jomai ir nepieciešams. Procentuālais palielinājums vai izmaiņas ir jāskata kontekstā ar konkrētā nodokļa izmaiņām.

15. “PROGRESĪVIE” Agnese LOGINA: Šis sadalījums būs jāmaina, kad valstī tiks arvien skaidrāk ierobežota azartspēļu darbība – šīs kaitnieciskās nozares ierobežošana nedrīkst radīt postošas sekas kultūras nozarei. Jāskatās arī uz to, vai iespējams atslogot VKKF no tā, ka jāfinansē projekti, kas saistīti ar institūciju pamatdarba nodrošināšanu.

16. “ATTĪSTĪBAI/PAR” Dace BLUĶE: Šis ir pirmais gads, kad Valsts kultūrkapitāla fonds pilnībā tiek finansēts pēc atjaunotā finansējuma modeļa – procenti no akcīzes nodokļiem. Ir svarīgi šī pirmā gada finansiālos rādītājus analizēt un vajadzības gadījumā rosināt palielināt no akcīzes nodokļiem piesaistītos finansējuma procentus.

18. APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija Vairis NARTIŠS: Nezinot tuvojošās krīzes dziļumu, par konkrētiem cipariem runāt nav iespējams.

Vai turpināsit grāmatu valsts iepirkumu publisko bibliotēku vajadzībām?

1. PARTIJU APVIENĪBA “JAUNĀ VIENOTĪBA” Ints DĀLDERIS: Kultūras ministrija, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija rīkojuma Nr. 456 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””1.2. punktu un Finanšu ministrijas 2021. gada 21. jūlija rīkojuma Nr. 418 “Par līdzekļu piešķiršanu” 1.2. punktu, lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari, 2021. gadā piešķīra Latvijas Nacionālajai bibliotēkai 300 000 eiro grāmatu iepirkuma programmas publiskajām bibliotēkām īstenošanai.

3. ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA Līga KĻAVIŅA: Jā.

7. “SASKAŅA” Edgars KUCINS: Grāmatu valsts iepirkums publisko bibliotēku vajadzībām obligāti ir jāatjauno un jāuztur kā regulārs. Šāds iepirkums nedrīkst būt atkarīgs no pēkšņiem brīvajiem līdzekļiem valsts budžetā. Ir nepieciešama valdības vai valdošās koalīcijas labā griba un mērķtiecīga kultūrpolitika, jo runa ir par Latvijas tautas kultūrtelpas pastāvēšanu.

11. NACIONĀLĀ APVIENĪBA Nauris PUNTULIS: 2022. gadā esam izcīnījuši 300 000 eiro, lai turpinātu grāmatu iepirkumu publiskajām bibliotēkām, arī nākamajiem gadiem budžeta prioritātēs esam iekļāvuši finansējumu, lai varētu mērķtiecīgi turpināt šo procesu.

Dāvis Stalts
Publicitātes foto

13. “KONSERVATĪVIE” Dāvis STALTS:Noteikti tas jāatjauno. Naudu iegūsim pēc vispārējas kultūras budžeta revīzijas.

14. “KATRAI UN KATRAM” Solvita ZVIDRIŅA:Sabiedrība no tā tikai iegūtu, ka publiskajās bibliotēkās būs pieejamas jaunākās grāmatas.

15. “PROGRESĪVIE” Agnese LOGINA: Šis noteikti ir apspriežams jautājums, pie kura ir vērts atgriezties. Atbalsts literatūras nozarei ir jāskata arī kompleksi, proti, ir mērķtiecīgi jāatbalsta oriģinālsatura radīšana latviešu valodā.

16. “ATTĪSTĪBAI/PAR” Dace BLUĶE: Grāmatu iepirkuma programma Latvijas publiskajām bibliotēkām darbojas. 2022. gadā tai atvēlēti 200 000 eiro. Programma tiek īstenota divas reizes gadā. Šogad, iepirkuma programmas 1. posmā, publisko bibliotēku vajadzībām iegādātas 258 nosaukumu grāmatas 9739 eksemplāros no 32 izdevējiem. Bez šī bibliotēkās tiek iegādātas grāmatas arī programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Šī programma noteikti ir turpināma un, balstoties bibliotēku, lasītāju un izdevēju ieteikumos, uzlabojama.

18. APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija Vairis NARTIŠS: Apzinoties, ka ieejam vēl nepieredzētā pēc dziļuma un komplicētības pārmaiņu procesā, akcentējam vērtības, kas ir visu kultūras sfēras aktivitāšu centrā.

Vai un kā plānojat atbalsta pieaugumu kvalitatīvam mediju saturam?

1. PARTIJU APVIENĪBA “JAUNĀ VIENOTĪBA” Ints DĀLDERIS: Finansējuma palielinājums medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai latviešu valodā ir atbalstāms, vienlaikus izvērtējot līdzšinējās atbalsta programmas rezultātus.

3. ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA Līga KĻAVIŅA: Vispirms jāizvērtē piedāvātais mediju saturs un atbilstoši valsts pasūtījumam jānodrošina adekvāts finansējums.

7. “SASKAŅA” Edgars KUCINS: Kvalitatīvs mediju saturs galvenokārt ir atkarīgs no šādiem faktoriem: mediju politika valstī, mediju finansēšanas platforma, radošais un tehniskais personāls. Šo faktoru mērķtiecīga un sistēmiska, nevis haotiska, attīstība un uzturēšana varēs dot rezultātu, kāds atbilst valsts un sabiedrības interesēm.

11. NACIONĀLĀ APVIENĪBA Nauris PUNTULIS: No 2022. gada Mediju atbalsta fonda budžets ir 4,7 milj. eiro, kas salīdzinājumā, piemēram, ar 2019. gadu, kad stājos amatā, ir teju četrkāršojies. Būtiski bija sniegt atbalstu medijiem arī Covid-19 laikā – pandēmijas seku mazināšanai valdība pēc KM iniciatīvas novirzīja mediju atbalstam finansējumu 2020. un 2021. gadā kopā 5,3 milj. eiro apmērā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Atbalsta politika medijiem ir jāturpina, protams, analizējot un reaģējot uz aktualitātēm, kā arī dažādojot grantu formas, piemēram, ieviešot institucionālu atbalstu mediju uzņēmumu attīstībai, ne tikai stiprinot satura veidošanu. Kultūras ministrija šobrīd izstrādā projektu nākamajam politikas plānošanas dokumentam – Mediju politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam. Ņemot vērā izmaiņas mediju patēriņā, ko galvenokārt veicinājis straujais tehnoloģiju progress, jāparedz virzieni, kas stiprina nacionālās mediju vides konkurētspēju. Nepieciešams ieguldīt gan medijpratībā, gan mediju vides profesionāļu prasmēs, sevišķu uzsvaru liekot uz digitālajām prasmēm un to sniegtajām priekšrocībām mediju darbībā. Jāveicina nozares digitālā transformācija gan tehnoloģiski, gan prasmēs.

13. “KONSERVATĪVIE” Dāvis STALTS: Plānojam to veidot, izvirzot stingrākus mediju neatkarības kritērijus un restartējot no nozares neatkarīgu, bet profesionālu mediju ombudu. Plānojam veidot kompleksu risinājumu mediju vides kvalitatīva satura veidošanai, papildus budžeta līdzekļu piesaistei izvirzot arī skaidrākus kritērijus, kas maksimāli neitralizētu mediju vides simpātiju izrādīšanu kādiem konkrētiem politiskajiem spēkiem.

Solvita Zvidriņa
Foto: Ieva Leiniša/LETA

14. “KATRAI UN KATRAM” Solvita ZVIDRIŅA: Vidējā termiņa budžetā ir plānots papildu finansējums  kvalitatīvam mediju saturam.

15. “PROGRESĪVIE” Agnese LOGINA: Skaidrs, ka nepieciešams finansējuma palielinājums sabiedriskajiem medijiem. Strādājot pie vienota sabiedriskā medija izveidošanas, jāieplāno arī finansējuma palielinājums.

16. “ATTĪSTĪBAI/PAR” Dace BLUĶE: Manipulācijas ar informatīvo telpu un tādējādi ar sabiedrisko domu ir bīstamas mūsu valsts drošībai. Tāpēc stiprināt kvalitatīvu sabiedrisko mediju saturu ir ļoti svarīgi, lai tas spēj uzturēt augstu informācijas kvalitātes latiņu, nepieļaut Krievijas naratīva dominēšanu mūsu publiskajā telpā un stiprināt sabiedrības izturētspēju pret manipulatīvām darbībām.

18. APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija Vairis NARTIŠS: Līdzīgi, kā norādīts augstāk, apzinoties, ka ieejam vēl nepieredzētā pēc dziļuma un komplicētības pārmaiņu procesā, par konkrētiem pasākumiem runāt ir pāragri.

Vai un ar kādiem līdzekļiem gatavojaties īstenot lielos Latvijas kultūras infrastruktūras projektus – akustisko koncertzāli un Latvijas laikmetīgās mākslas muzeju?

1. PARTIJU APVIENĪBA “JAUNĀ VIENOTĪBA” Ints DĀLDERIS: Atbalstām Rīgas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja izveides projektus, to realizāciju redzam sadarbībā starp Kultūras ministriju, Rīgas domi un privāto sektoru.

3. ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA Līga KĻAVIŅA: Kārtīgs saimnieks vispirms pabeidz iesāktos projektus, piemēram, Jaunais Rīgas teātris, Valmieras teātris, nodrošina, lai esošās iestādes tiktu pienācīgi apsaimniekotas, un tikai tad rūpīgi gatavojas jaunu objektu būvniecībai.

7. “SASKAŅA” Edgars KUCINS: Ir jāpanāk, lai bez vilcināšanās būtu izpildīts 2022. gada 8. marta Ministru kabineta lēmums, kas atbalstīja Kultūras ministrijas priekšlikumu par Nacionālas akustiskās koncertzāles (NAK) novietni, un Rīgas domes 2022. gada 25. maija lēmums par pašvaldības un Kultūras ministrijas sadarbību NAK projekta īstenošanā. Ar kādiem rezultātiem ir vainagojusies kultūras ministra 2021. gada 28. jūlija rīkojuma par LLMM būvniecības ieceres realizācijas iespējām izpilde?

11. NACIONĀLĀ APVIENĪBA Nauris PUNTULIS: Akustiskās koncertzāles Rīgā attīstības gaita un finansējuma avoti ir skaidri, šobrīd riski šim procesam nenotikt ir minimāli. Laikmetīgās mākslas muzeja jautājums šogad ir aktualizēts, pie tā aktīvi un produktīvi ir strādājusi Kultūras ministrijas darba grupa. Tālākā gaita ir atkarīga no sadarbības un vienošanās ar Rīgas domi.

13. “KONSERVATĪVIE” Dāvis STALTS: Mēs nevilcinoties aktivizēsim visu līmeņu sarunas ar Rīgas domes koalīciju (ne tikai mēru), kurās vienosimies par valsts un pašvaldības saistībām, finansējot abus šos lielos un akūti nepieciešamos infrastruktūras objektus. Pamatā novērsīsim šķēršļus tam, lai Rīga šo abu objektu celtniecībai varētu sekmīgi aizņemties līdzekļus no valsts kases. Protams, ar nosacījumu, ka viss būvniecības  iepirkumu un uzraudzības process būs maksimāli caurspīdīgs, iepriekš preventīvi novēršot koruptīvos riskus.

14. “KATRAI UN KATRAM” Solvita ZVIDRIŅA: Valdība un Rīgas dome jau ir pieņēmusi lēmumu par akustiskās koncertzāles Rīgā īstenošanu.

Agnese Logina
Foto: Edijs Pālens/LETA

15. “PROGRESĪVIE” Agnese LOGINA: Redzam, ka šo lielo projektu īstenošanā ļoti būtiska ir sadarbība ar Rīgas domi. Tā ir gatava aizņemties līdzekļus šo projektu īstenošanai, un domes vadība ir skaidri norādījusi, ka ir ieinteresēta sadarbībā.

16. “ATTĪSTĪBAI/PAR” Dace BLUĶE: Uzskatām, ka arī Latvijas otrajā simtgadē nepieciešams ieguldīt kultūras infrastruktūrā, uzceļot Laikmetīgās mākslas muzeju un akustisko koncertzāli Rīgā. Līdz būvniecībai abos gadījumos vēl pietiekami ilgs ceļš ejams. Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai ir parakstīts nodoma protokols, kurā Kultūras ministrija ir apņēmusies sagatavot valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu starptautiskā metu konkursa norisei, savukārt būvprojektam nepieciešamā finansējuma prioritārais modelis šobrīd ir tāds, ka Rīgas dome īsteno būvniecības ieceri ar aizņēmumu Valsts kasē. Tas neizslēdz iespēju piesaistīt ES finansējumu, piemēram, paredzot, ka ēka tiks būvēta ar ļoti augstu energoefektivitāti, īstenošanas procesā tiks piemēroti zaļie iepirkumi un tamlīdzīgi.

18. APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija Vairis NARTIŠS: Akustiskās koncertzāles projekts jau ir sācis savu gaitu. Tomēr vēlreiz uzsveram, ka jāvērtē ir prioritātes un kopējais sabiedrības labums, plānojot valsts budžeta tēriņus.

Vai un kā plānojat pilnveidot līdz šim pieņemtos radošo personu sociālā atbalsta mehānismus?

1. PARTIJU APVIENĪBA “JAUNĀ VIENOTĪBA” Ints DĀLDERIS: Kad Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa radošo personu statusa pilnveidošanai būs beigusi darbu un būs iespējams prognozēt atbalsta saņēmēju skaitu, atbalstīsim pasākumus, kas nodrošinās sociālā nodrošinājuma paplašināšanu radošajām personām.

3. ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA Līga KĻAVIŅA: Plānojam izvērtēt  un sakārtot normatīvo bāzi (Atlīdzības likumu, Autoratlīdzības likumu), lai visām radošajām personām būtu skaidri saprotams sociālais atbalsta mehānisms.

7. “SASKAŅA” Edgars KUCINS: Radošo personu sociālā atbalsta mehānismu jāturpina pilnveidot tādā virzienā un garā, kāds ir nostiprināts Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma grozījumos, kas stājās spēkā 2022. gada 23. jūnijā.

11. NACIONĀLĀ APVIENĪBA Nauris PUNTULIS: Paredzētās izmaiņas nodokļu politikā šobrīd tiks atliktas. Vienlaikus KM turpinās darbu pie specifiskas nodokļu politikas izstrādes radošajām personām, vispirms veicot nepieciešamās izmaiņas radošas personas statusa saņemšanai. Sociālā atbalsta mehānismi tiks palielināti, pieaugot VKKF finansējumam.

13. “KONSERVATĪVIE” Dāvis STALTS: Turpināsim konsultācijas ar profesionālo radošo organizāciju pārstāvjiem, lai uzlabotu esošo kārtību, kura ir atzīstama par diezgan kvalitatīvu jau pašreizējā redakcijā. Neskaidrības rada šīs sistēmas darbība ilgtermiņā, kas, mūsuprāt, būtu obligāta. Mūsu eksperti strādā arī pie “kultūruzņēmumu” koncepta izveides, kas risinātu daudzu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību caur kultūrizglītojošo un latviešu valodu stiprinošo dimensiju.

14. “KATRAI UN KATRAM” Solvita ZVIDRIŅA: Jāturpina izvērtēt un diskutēt par radošo personu sociālo atbalstu mehānismiem.

15. “PROGRESĪVIE” Agnese LOGINA: Skatāmies uz šo kompleksi, piedāvājot kopumā uzlabot nodokļu sistēmu, kas skar pašnodarbinātos un nepilnā slodzē strādājošos. Jāievieš patiesa progresivitāte darba nodokļiem.

Dace Bluķe
Foto: Zane Bitere/LETA

16. “ATTĪSTĪBAI/PAR” Dace BLUĶE: Radošo personu sociālā atbalsta programmas finansējums būtu palielināms, balstoties uz inflācijas un minimālās algas pieauguma datiem, kā arī analizējot pieprasījuma apjomu. Esam gatavi izskatīt arī citus profesionālo radošo organizāciju priekšlikumus.

Šeit vietā būtu minēt arī, ka pašnodarbinātajām radošām personām ir jāpiedāvā normāls, visiem saprotams nodokļu režīms. Ir jāpanāk, lai radošajā sfērā pašnodarbinātām personām nodokļa nomaksa varētu notikt automātiski, lai māksliniekiem nav jāmeklē grāmatveži, jāmēģina izkalkulēt, cik esi parādā valstij.

18. APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija Vairis NARTIŠS: Nepieciešams, lai no 2023. gada 1. janvāra pilnvērtīgi darbotos saimnieciskās darbības konts.

Ekspertīze

Komentāri par partiju kultūras politiku

HARALDS MATULIS, Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs: “Vērtējot partiju piedāvājumu kultūras nozarei, partijas atrodas nevienlīdzīgās starta pozīcijās un varētu tās iedalīt trijās grupās – Nacionālā apvienība, kas vadījusi Kultūras ministriju (KM) kopš 2011. gada, pārējās koalīcijas partijas, kas valdības ietvaros atbalstījušas un balsojušas par lēmumiem kultūras politikā pēdējos četros gados, opozīcijas partijas un parlamentā neesošas partijas.

Nacionālā apvienība (NA) – Nauris Puntulis – vadījis KM kopš 2019. gada. Šajā laikā ir izdevies panākt algu pieaugumu kultūras institūcijās strādājošajiem. Tāpat kovida laika kompensācijas sākumā nāca grūti, taču kopumā kultūras sektoram bija ievērojamas. Lielākais izaicinājums, ja NA turpinās vadīt Kultūras ministriju, būs sabalansēt attīstību starp tradicionālo un laikmetīgo kultūru, kā arī starp dažādām kultūras apakšnozarēm, jo nereti, iegūstot papildu finansējumu, lielāko daļu saņem tās apakšnozares, kas ir skaļākas un aktīvākas savu prasību paušanā. Būtiska bijusi ministra spēja sarunāties ar visiem kultūras nozares spēlētājiem, tā mazinot spriedzi, un uzklausīt nozares profesionāļus risinājumu meklējumos.

“Jaunā Vienotība” (“JV”) – kopumā “JV” atstāj ļoti inteliģentas partijas iespaidu, kura par kultūru politiskā līmenī interesējas maz, vairāk uzsvaru liekot uz ekonomikas attīstību un finansēm. No vienas puses, partijā ir premjers Krišjānis Kariņš, kurš ar visiem ir pa labam un saka jā, no otras puses, finanšu ministrs Jānis Reirs, kam darba pienākumos ir visām nozarēm teikt nē. Nodokļu reforma 2020. gadā (autoratlīdzības, sociālās iemaksas) nāca smagi, un finanšu ministrs neklausījās kultūras nozares argumentos. Tomēr kopumā, šķiet, pēdējo divu gadu laikā KM un Finanšu ministrijas sapratne ir uzlabojusies. Negaidīts apliecinājums tam bija arī paša finanšu ministra augustā paustā iniciatīva pagarināt Autoratlīdzību režīmu vēl uz vismaz 2023. gadu. Cerams, tas liecina par lielāku iedziļināšanos un ieklausīšanos no “JV” puses, kas saglabāsies arī pēc vēlēšanām.

“Attīstībai/Par” (“AP”) – pašreizējā valdībā kultūras joma nav “AP” pārziņā un, iespējams, tāpēc partija nav bijusi publiskajā telpā ļoti redzama ar kādām tieši kultūras jomas iniciatīvām, uzsvaru liekot uz pozicionēšanos veselības, aizsardzības jomās. No “AP” nākamajā Saeimā varētu sagaidīt atbalstu tādos jautājumos kā Rīgas koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja attīstība, kā arī pašnodarbināto personu sociālās aizsardzības likumdošanas izstrāde, kas ļoti attiecas arī uz kultūras nozari.

“Konservatīvie” (“K”) – esošajā valdībā “K” nav publiski iebilduši pret kultūras jomas attīstību, bet nav arī redzētas lielas pozitīvas iniciatīvas. Aicinājumi par atteikšanos no iezīmētiem nodokļiem Valsts kultūrkapitāla fondam un citi revizionistiski uzsaukumi, cerams, ir tikai priekšvēlēšanu retorika un, cerams, netiks ieviesti dzīvē.

“Progresīvie” (“P”) – progresīvo kultūras politika ir viens no lielākajiem un interesantākajiem nezināmajiem. Rīgas domē kultūras pasākumi ir nākuši tuvāk iedzīvotājiem, un Rīga ir kļuvusi par patīkamāku vietu, kur būt. No otras puses, bijušas arī radikālas rīcības un nevēlēšanās ieklausīties atšķirīgos pasaules uzskatos. “P” pozicionē sevi kā sociāli atbildīgu partiju, kas rūpēsies par sociāli neaizsargātiem cilvēkiem. Nav noslēpums arī, ka daudzi un jauni cilvēki kultūras nozarē atbalsta progresīvos. Interesanti būs redzēt, vai kultūras nozarē strādājošie (tajā skaitā nevalstiskās organizācijās un pašnodarbinātie) iekļūs starp tām sociālajām grupām, kam “P” pievērsīs uzmanību nākamajā Saeimā, rūpējoties par sociālo nodrošinātību.

Pārējās kandidējošās partijas pēdējos gados nav izrādījušas vērā ņemamu praktisku interesi un rīcību kultūras politikas jomā Latvijā, lai būtu vērts to komentēt.”

Ministra krēslu vēlas daži

ANITA BORMANE, “Kultūrzīmju” redaktore: “Politiķu atbilžu kvalitāte uz “Kultūrzīmju” uzdotajiem jautājumiem, protams, bija atkarīga vispirms no viņu tuvības nozarei. Tāpēc nav brīnums, ka līderos ir kultūras ministrs, mūziķis Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība, NA), iepriekšējā Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja, muzikoloģe Dace Bluķe (“Attīstībai/Par”), no viņiem neatpaliek Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāts Dāvis Stalts u. c. Tomēr paliek dīvaina sajūta, redzot, ka ir partijas, kuras daudzi kultūras aspekti vienkārši uzskatāmi neinteresē. Lai gan, protams, zināmu satraukumu rada “Konservatīvo” ideja par to, ka jāpārskata ilgā cīņā panāktā 2,21% no iekasētā azartspēļu nodokļa apjoma pārvirzīšana tieši VKKF, un pārdomas raisa arī viņu ideja par to, ka daļa no kultūras 222 miljonu budžeta būtu pārplānojama un novirzāma kā atbalsts pašvaldību bibliotēku un kultūras centru darbinieku algu pielīdzināšanai vidējai algai valsts iestādēs. “Kultūrzīmes” arī uzskata, ka pašvaldību kultūras darbinieku algām ir jābūt vismaz valsts kolēģu līmenī, tomēr tādā gadījumā būtu jābūt skaidram redzējumam par pašvaldību iespējām to realizēt un sapratnei par nepieciešamību un iespējām valstij nākt palīgā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Visai daiļrunīga šķiet arī politiķu izvairīgā attieksme pret radošo personu nodokļu likumu izmaiņām, kas ir abpusēji griezīgs asmens. Šobrīd, neesot saimnieciskās darbības veicējam, uz tevi neattiecas nosacījumi par attaisnotajiem izdevumiem, bet, pieņemot šo statusu, cilvēkam pašam ir jākļūst par grāmatvedi, jo saimnieciskās darbības konts tā arī nav stājies spēkā.

Lai vai kā – atkal vērojama tā pati skumjā aina, ka sarežģītā un iekšēju diskusiju piestrāvotā kultūras joma ir diezgan zemu politiķu prioritāšu sarakstā un, kā varēja secināt politiķu diskusijā par kultūrpolitikas jautājumiem, ko publicēsim 28. septembrī, ministra krēslu, lai gan neviens atklāti nesaka nē, reāli vēlas iegūt tikai daži.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
“Aizbēgs un rokā nesamedīs!”: Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kam esot saistība ar “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā 11
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Pietrūka tikai aptuveni 250 balsis… Pabriks atklāj, vai mudinās AP apstrīdēt vēlēšanu rezultātus
Lasīt citas ziņas
Kariņš pauž gatavību ieņemt Ministru prezidenta amatu arī jaunajā valdībā
Saeimas vēlēšanās Rīgas apkaimēs ir bijuši divi izteikti līderi. Par ko visvairāk balsojuši rīdzinieki?
Septembris Latvijā bijis divus grādus vēsāks par normu
Nākamās Saeimas sastāvs neatvieglos jaunās valdības veidošanu
VIDEO. Ukrainas pirmā lēdija piedalījusies Turcijā būvētā Ukrainas kara kuģa “Hetmanis Ivans Mazepa” atklāšanā
13:28
Gripa – zināmais, mainīgais drauds!
13:28
Saeimas vēlēšanās Rīgas apkaimēs ir bijuši divi izteikti līderi. Par ko visvairāk balsojuši rīdzinieki?
13:25
“Aizbēgs un rokā nesamedīs!”: Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kam esot saistība ar “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā 11
Stāda augļukokus un ogulājus, krūmus, pavasara sīpolpuķes. Kas darāms dārzā no 3. līdz 8.oktobrim? 1
VIDEO, FOTO. Princis Viljams, tiekoties ar britiem, pajoko par bērnu audzināšanu – tas sajūsmina un sasmīdina fanus
FOTO. Dejas, līksmība, rūgtas pārdomas un bēdu slīcināšana glāzē…Kur un kā partijas pavadīja pēcvēlēšanu nakti?
Pietrūka tikai aptuveni 250 balsis… Pabriks atklāj, vai mudinās AP apstrīdēt vēlēšanu rezultātus
“No 2023.gada obligāti vajadzēs eID kartes? Kādus sodus piemēros, ja nepaspēs noformēt?”: jautā lasītāja
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Sadedzinājusi tiltus: primadonna Alla Pugačova uz visiem laikiem devusies prom no Krievijas
Izskan versija, kāpēc, neraugoties uz FSB iebildumiem, Putins apmainīja Medvedčuku pret “Azovstaļ” aizstāvjiem
VIDEO. Serbijas galvaspilsētas ielās izgāja protestētāji, lai paustu atbalstu Ukrainai
Kāpēc sakāve pie Limanas krieviem radījusi lielākas problēmas nekā agrākās neveiksmes?
VIDEO. Ukrainas pirmā lēdija piedalījusies Turcijā būvētā Ukrainas kara kuģa “Hetmanis Ivans Mazepa” atklāšanā
Izsludināts brīdinājums par stipru lietu un vēju. Laika prognoze pirmdienai
“Līdz pēdējam neticēju, ka Mairis Briedis nebūs Saeimas deputāts,” pārsteigts Štokenbergs
APTAUJA. Kā vērtējat 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus un kuras politiskās partijas varētu strādāt nākamajā koalīcijā? 13
Levits nosauc galvenos uzstādījumus valdības veidošanas sarunās
Māris Antonevičs: Izmaiņas ir milzīgas, tomēr nevar teikt, ka politiski Latvija būtu piedzīvojusi pagriezienu
Ukrainas armijas panākumi neaprobežojas tikai ar Limanu – ukraiņiem izdevies atbrīvot vēl vairākas apdzīvotas vietas 25
NA un AS labprāt strādātu JV vadītā koalīcijā bez ceturtā politiskā spēka
Egils Līcītis: Valdības diriģents paliek tas pats vecais 10
Bērziņa atkārtoti nepretendēs uz CVK priekšsēdētājas amatu
Kremlis veic četru Ukrainas apgabalu aneksiju, kamēr Ukrainas armija turpina atbrīvot okupētās teritorijas
Likts pamats sadarbībai starp Rīgas domi, “Rīgas Mežiem” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti
Zināms provizoriskais 14.Saeimas sastāvs 51