“Spoku būvlaukumi!” Šoferi sūdzas par neizdarību un bezjēdzīgu ceļu slēgšanu; LVC skaidro situāciju
0
Vasara ir ceļa remontu laiks, tomēr nu jau vairāki šoferi gan sociālajos tīklos, gan mums personīgi pavēstījuši, ka novērojuši dīvainu tendenci – tiek slēgti ceļi, saliktas ceļazīmes ar ātruma samazinājumu, tomēr…ceļi stāv tukši un netiek remontēti.
Kāds autovadītājs to novērojis ārzemēs: “Braucu ar auto no Varšavas atpakaļ uz māju pusi. Pie poļu Lomžas pilsētas Google rāda, ka E67 (VIA BALTICA) autoceļš ir slēgts, un liek man braukt ar kaut kādu līkumu. Neklausīju, braucu taisni, iekšējā balss teica, ka tā ir viltus ziņa, un tā arī bija – ceļš brīvs! Tieši tāpat- iebraucot Lietuvā, Google rāda, ka autoceļš slēgts, esot jābrauc ar lielu līkumu. Neklausīju, braucu taisni! Un atkal man bija taisnība. Nezinu, kas tas bija. Ir kādas idejas?”
Cits ziņoja par līdzīgu situāciju tepat Latvijā:”
Analoģiska situācija tepat ceļa posmā Vecpiebalga- Bērzkrogs. Aptuveni 20 km posmā saliktas zīmes ar 70 km ierobežojumu un “uz ceļa strādā”. 2-3 nedēļas braucot neredzēju nevienu strādnieku vai vismaz ceļu remonta tehniku.
Tiesa ap ceļu stabiem bija sašķūrēts ceļa apaugums, kas tur stāvēja pāris nedēļas, pēc tam manīju, ka pamazām tiek arī aizvākts. Nupat pāris dienas atpakaļ redzēju, ka lokāli, nelielā ceļa posmā, aptuveni 500 m pie Vecpiebalgas kaut kāds remonts tiešām notiek. Jautājums: kamdēļ šo niecīgo darbiņu dēļ nedēļām iepriekš jāierobežo ātrums 20 km posmā?”
Jautājam Latvijas valsts ceļiem (LVC), kādēļ veidojas šādas situācijas?
“Līgumos, kuri tiek slēgti ar ceļu būvdarbu veicējiem ir noteikts būvdarbiem atvēlēto dienu skaits un vēlākais darbu uzsākšanas laiks. Pirms darbu uzsākšanas būvnieks pārņem remontējamo ceļa posmu savā pārziņā un ceļa posms kļūst par būvlaukumu. No šī brīža līdz būvdarbu pabeigšanai būvdarbu veicējs ir atbildīgs par tam nodotā ceļa posma uzturēšanu, satiksmes organizāciju, kā arī satiksmes dalībnieku un ceļa strādnieku drošību,” atbild LVC pārstāvis.
Līgumā ir noteikti galvenie satiksmes organizācijas principi – kur satiksmi atļauts slēgt, kādiem jābūt apbraucamajiem ceļiem un kur jāveic darbi nepārtraucot satiksmi. Tāpat līgumam pievienotajā specifikācijā atrunāts, ka nepamatoti satiksmes ierobežojumi nav pieļaujami.
Ieviešot satiksmes ierobežojumus, būvdarbu veicējam ir pienākums sagatavot satiksmes organizācijas shēmas, kuras jāsaskaņo ar Latvijas Valsts ceļi reģionālajām nodaļām.
Satiksmes organizācijas izmaiņas jāievieš un nepārtraukti jāpielāgo faktiskajai situācijai. Ierobežojumus nedrīkst ieviest vairākas dienas iepriekš.
Sagatavošanās darbiem un zīmju uzstādīšanai var būt nepieciešams ilgāks laiks, taču tad pirms laika uzstādītās zīmes ir jāaizsedz līdz brīdim, kad sākās darbi. Ja rodas šaubas par satiksmes organizācijas atbilstību līguma prasībām, piemēram ieviesto ierobežojumu pamatotību, tad LVC speciālisti pieprasa būvuzraudzībai pamatot ieviestos ierobežojumus. Ja pamatojums nav pietiekams, tad pieprasām novērst nepamatotos ierobežojumus. Ja situācijas atkārtojas, piemērojam līgumsodu.
Gan drošībai, gan būvdarbu kvalitātei ir svarīgi, lai būvlaukumā noteiktie ierobežojumi tiktu ievēroti. Tāpēc mēs sekojam, lai tie būtu pamatoti un sabiedrībai saprotami
. Būvdarbu laikā bieži visā remonta posmā tiek samazināts atļautais ātrums līdz 70km/h, lai ceļa strādnieki jebkurā vietā lieki neapdraudot sevi un satiksmes dalībniekus varētu veikt nelielus darbus un manevrus ar būvdarbu tehniku.
Veicot lielākus darbus, kas prasa brauktuves sašaurināšanu, vai arī, ja seguma stāvoklis nav piemērots drošai braukšanai, tiek ieviesti papildus ierobežojumi, uzstādīts autovadītājus brīdinošs ceļa aprīkojums un, ja nepieciešams luksofori.
Autovadītājiem bieži rodas iespaids, ka ierobežojumi ir ieviesti, bet darbi nenotiek.
Darba pārtraukumi var rasties gan laikapstākļu ietekmē, gan neplānotu kavēkļu rezultātā, gan pareizu tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.
Piemēram autoceļa Cēsis—Vecpiebalga—Madona (P30) ceļā seguma remonts tika veikts apstrādājot to ar sīkškembām, un lai tās kvalitatīvi pieliptu, sākumā tās lēni jāpiebraukā, diemžēl ne visi to ievēro un mēs redzam, ka vietām paveiktais darbs ir sabojāts. Tāpat jāņem vērā, ka būvnieks ir atbildīgs par savu darbinieku drošību.
Ne vienmēr strādnieki redzami visā objektā, tie var būt arī tikai kādā konkrētā ceļa posmā, vai nodalījuma joslā – nodarbināti darbos zem tiltiem, pie caurtekām, kur tie nav pamanāmi.
Ja būvnieka darba plāns mainās un darbs uz kādām dienām jāpārtrauc, tā pienākums ir satiksmes ierobežojumu zīmes aizklāt, kur tas ir droši. Lai situāciju kontrolētu LVC no savas puses veic pārbaudes, ir gadījumi, kad tiek uzlikts naudas sods. Tāpat, lai izvairītos no nepamatotu ierobežojumu esamības, tiek pilnveidoti līgumi.
Satiksmes noteikumi paredz, ka remonta posmos braukšanas ātrumu drīkst samazināt pakāpeniski – no 90km/h uz 70, no 70 km/h uz 50. Asfalta ieklāšanas laikā gan ierobežojums ir līdz 30km/h.
Ceļu būves process ir kompromiss – no kā atkarīga darbu kvalitāte, būvdarbos iesaistīto strādnieku drošība, autovadītāju drošība un ērtības.
Pēc remontdarbu pabeigšanas tiek saglabāts ātruma ierobežojums gadījumos, kad tas nepieciešams seguma tehnoloģisko īpatnību dēļ.
Piemēram, ja ir veikta virsmas apstrāde ar bitumena emulsiju un granīta šķembām.
Lai veidotos kvalitatīvs pārklājums, uz ceļa jāuzber vairāk šķembu nekā nepieciešams vienai kārtai. Pēc vairākām dienām, kad ceļa virsma ir noformējusies pāri braucošo automašīnu riteņu slodzes ietekmē, liekās šķembas ar ceļa slaukāmo mašīnu novāc. Lai no ātras braukšanas akmentiņi no pārklājuma neatlēktu un nebojātu automašīnas, šajā periodā tiek ieviesti ātruma ierobežojumi:
Pirmās diennakts laikā – 30 km/h, nākošajās divās – 50 km/h un 70 km/h aptuveni nedēļu pēc darbu veikšanas. Ierobežojums attiecas uz visiem autovadītājiem, jo nepielipušās un nenoslaucītās šķembas var izsist pretim braucošās vai pašas ātrumu pārsniegušās automašīnas stiklu, ja ātrums ir par lielu.
Ātruma ierobežojumu atceļ tikai pēc ceļa noslaucīšanas.
