Starp Marsu un Jupiteru turpmāk riņķos asteroīds, kas nosaukts leģendārā kinorežisora Jāņa Streiča vārdā 0
2018. gada 9. oktobra naktī Latvijas Universitātes (LU) Baldones Astrofizikas observatorijā Saules sistēmas galvenajā asteroīdu joslā tika pamanīts jauns kustīgs kosmiskais objekts. Šī gada jūnijā pēc tā atklājēja, LU Astronomijas institūta vadošā pētnieka Ilgmāra Eglīša priekšlikuma Starptautiskā astronomu savienība (International Astronomical Union, IAU) apstiprinājusi asteroīda pastāvīgo numuru un vārdu, kas dots, godinot latviešu kinorežisoru Jāni Streiču.
“Izvēloties vārdu šim asteroīdam, es godinu izcilu latviešu kinorežisoru, kurš asprātīgi un ar mākslinieciski smalku humoru atainojis mūsu tautas sadzīves ritumu dažādos vēsturiskos posmos. Viņa filmās vērojami latviešu tautas centieni un mūsu pozitīvie tikumi, pie viena neslēpjot arī negatīvos aspektus. Streiča filmām piemīt īpašs vēsturiskais un kultūras nozīmīgums,” savu izvēli nodēvēt asteroīdu Streiča vārdā komentē Ilgmārs Eglītis. “Man pašam tuvākās viņa filmas ir “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Likteņdzirnas” un “Rūdolfa mantojums” – tās ir starp tām latviešu filmām, kuras esmu jau vairākkārt skatījies un, esmu pārliecināts, ka skatīšos atkārtoti,” viņš atklāj.
Asteroīdu nosaukumu piešķiršana notiek saskaņā ar precīzu zinātnisko metodoloģiju. Pēc sākotnējās atklāšanas IAU kosmosa objektam piešķir pagaidu apzīmējumu. Tikai pēc vairāku gadu ilgiem novērojumiem, kad orbīta ir pietiekami precīzi noteikta, tas iegūst pastāvīgu numuru. Parasti šis posms ilgst vismaz piecus līdz septiņus gadus un pēc tam iespējama arī oficiāla vārda piešķiršana.
Nosaukuma piešķiršana par godu Jānim Streičam iekļaujas plašākā tradīcijā, kurā tiek godinātas kultūras un zinātnes personības ar paliekošu nozīmi sabiedrībā. Tas katram jaunatklātajam objektam piešķir unikālu identitāti Saules sistēmā. Šāds veltījums ne tikai atspoguļo konkrētā cilvēka radošo devumu, bet arī kalpo kā Latvijas kultūras un zinātnes starptautiskas atpazīstamības veicinātājs.
2018. gadā Latvijas pētnieka atklātais asteroīds saņēma pagaidu apzīmējumu 2018 RG17, un nu viņa ieteiktais asteroīda nosaukums ir oficiāli apstiprināts un publicēts IAU izdevumā WGSBN Bulletin.
Asteroīda (790358) Jānisstreičs diametrs ir apmēram viens kilometrs un vienu apli ap Sauli tas veic 5,36 gados. Tas riņķo vidēji apmēram 2,58 astronomisko vienību (aptuveni 387 miljoni kilometru) attālumā no Saules, pa eliptisku orbītu (tās izstiepums – ekscenticitāte ir tikai 0.16) kura izvietota starp Marsu un Jupiteru.
Jānisstreičs pieder Galvenās asteroīdu joslas pārstāvjiem. Atklāšanas brīdī šis kosmosa klīdenis atradās 26 grādu augstumā pie debess Auna zvaigznājā un ar ļoti jaudīgo Baldones Šmita teleskopu bija redzams kā 21,3 zvaigžņlieluma kustīgs objekts.
Astoņu opozīciju (pietuvošanās Zemei) laikos iegūtie 102 mērījumi ļauj noteikt tā atrašanās vietu debesīs simts gadu robežās ar precizitāti līdz 0″.9 loka sekundēm. Precīzus koordinātu mērījumus nodrošinājis I. Eglīša sadarbības partneris no Viļņas Universitātes astronoms Kazimieras Černis.
