Starptautiski atzīti vijoļnieki neatšķir Stradivāri vijoli no jaunas 1
ASV zinātņu žurnālā PNAS publicēts pētījums varētu pārsteigt un šokēt miljoniem dolāru vērtā antīko mūzikas instrumentu tirgus dalībniekus: starptautiski populāri vijolnieki “aklajā” pārbaudē ne tikai neatšķīra senos instrumentus no jaunajiem, bet pārsvarā izvēlējās tieši jaunos, raksta artsjournal.com.
Tā dēvēto “Parīzes eksperimentu” vadīja franču zinātniece Klodija Frica un ASV vijoļmeistars Džozefs Kērtiss. “Aklajai” pārbaudei viņi izvēlējās sešas vecas un sešas jaunas Itālijā gatavotas vijoles, turklāt piecas no vecajām bija Stradivāri “zelta perioda” instrumenti. Tās koncerta apstākļos izmēģināja desmit starptautiski atzīti vijolnieki, kuriem eksperimenta autori lūdza izvēlēties, ar kuru instrumentu viņi vislabprātāk aizstātu savējo.
Seši no desmit mūziķiem izvēlējās jaunu instrumentu, un arī vijole, kuru izvēlējās visvairāk eksperimenta dalībnieku, bija jauna. Turklāt mūziķi nespēja pārliecinoši atšķirt vecās vijoles no jaunajām, un kopumā jaunās tika atzītas gan par rokai ērtākām, gan labākām artikulācijas un skaņas ziņā.
“Ja nu šis eksperiments ko pierāda, tad tikai to, ka mūsdienu vijoļmeistari rada fantastiskus instrumentus, kas var sacensties ar simtreiz dārgākām vijolēm, un tas ir ārkārtīgi aizraujoši,” atzina viena no vijoļniecēm, kas piedalījās eksperimentā.
