Andris Kulbergs ar ierakstu sociālajos tīklos vērsis uzmanību uz kādu, viņaprāt, satraucošu faktu. Latvijas gāzes krātuvē šobrīd ir vien 24% no gāzes apjoma, kas nozīmē, ka ar to pietikšot līdz 28.martam.
Andris Kulbergs arī norāda: “Mani uztrauc gāzes krājumi CONEXUS Inčukalnā. Es par šo jau runāju rudenī, ka mēs šajā ziemā iegājām ar nieka 54% aizpildītu krātuvi (stipri mazāk, nekā būtu vajadzīgs drošībai un Krievijas izraisītiem hibrīduzbrukumiem). Mums nevienam nav info – kam tā gāze pieder, jo tāda info nav (tas tik pat labi var būt somiem, igauņiem, leišiem vai poļiem). Ja parēķinām esošo ikdienas gāzes patēriņu un parēķinām uz priekšu, tad, ņemot vērā, ka jābūt minimālam drošības pārpalikumam spiedienam, sanāk, ka gāze ir atlikusi vēl tikai 44 dienām = tas ir 28 marts, kad vēl apkures sezona ir spēkā!”
Pie šī ieraksta “X” Kulbergs arī atzīmējis ministru Kasparu Melni, lūdzot apstiprināt, ka viss ir kārtībā. Reakcija gan nav sekojusi. Taču pašam Andrim ir ieteikums: “Mans ieteikums, ka valdībai būtu prāta darbs noteikt to, ka Inčukalnam CONEXUS nevajadzētu piemērot tik bargus gāzes pārglabāšanas cenas, ja sezonā paliek pāri gāze un jāuzglabā tālāk – tas reāli ietekmē to, ka piegādātāji neizmanto CONEXUS un neglabā gāzi ilgāk – tādējādi pasūta mazāk.”
Gāzes krātuvē palikuši tikai 24% gāzes apjoms – tikai līdz 28.martam!
Mani uztrauc gāzes krājumi CONEXUS Inčukalnā
Es par šo jau runāju rudenī, ka mēs šajā ziemā iegājām ar nieka 54% aizpildītu krātuvi (stipri mazāk nekā būtu vajadzīgs drošībai un RUS izraisītiem… pic.twitter.com/0Ac7d3q3z6— Andris Kulbergs (Apvienotais Saraksts) 🇺🇦🇱🇻 (@AndrisKulbergs) February 12, 2026
Lai saprastu, vai tiešām ir pamats satraukumam, sazinājos ar AS “Conexus Baltic Grid” tehnisko direktoru Rinaldu Dimiņu. Viņš atbildēja ātri, taču atbilde nav pārāk detalizēta.
Rinalds Dimiņš skaidro: “Janvāris Latvijā un visā Baltijas jūras reģionā bija aukstāks par ierasto, tāpēc gan apkurei, gan elektroenerģijas ražošanai tika izmantota dabasgāze. Neraksturīgā aukstuma dēļ dabasgāzes patēriņš paaugstinājies arī Lietuvā, Igaunijā un Somijā.
Šobrīd Inčukalna pazemes gāzes krātuvē pieejamais dabasgāzes apjoms veido 6,2 TWh, kas ir 24% no krātuves tehniskās jaudas. Salīdzinājumam – 2025. gadā kopējais Latvijas dabasgāzes patēriņš bija 8,7 TWh. Neskatoties uz laikapstākļu radītajiem izaicinājumiem, dabasgāzes apgādes sistēma Latvijā darbojas droši un stabili. Dabasgāze tiek padota no krātuves, kā arī tā tiek piegādāta, izmantojot Latvijas – Lietuvas starpsavienojumu Kiemenai.
Inčukalna gāzes krātuvi sistēmas lietotāji ar dabasgāzi piepilda vasaras sezonā, bet šobrīd arī ziemā ir iespējams dabasgāzi noglabāt krātuvē.”



