Putins staigā pa plānāku ledu, nekā viņš domā: profesors pastāsta, kāpēc tā ir slikta ziņa Rietumiem 4
Ja karš nonāk strupceļā, tas ne vienmēr nozīmē kādas puses sakāvi, tomēr lielvalstij, kas iebrukusi citā valstī, vajadzētu spēt uzvarēt daudz mazāku un vājāku pretinieku, politoloģijas profesora Aleksandra Dž. Motila teikto, analizējot Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, citē medijs Unian.
“Vājas valstis uzvar, ja tās nezaudē. Spēcīgas valstis zaudē, ja tās neuzvar,” viņš raksta. Profesors uzskata, ka pašreizējais Krievijas–Ukrainas kara strupceļš ir Ukrainas uzvara un Krievijas sakāve.
“Lai gan Trampa administrācija, šķiet, to nesaprot, Vladimirs Putins, šķiet, dzīvo iedomātā pasaulē,” viņš piebilst.
Viņš atgādina, ka pat starp tā sauktajiem Z-propagandas atbalstītājiem arvien biežāk parādās kritika pret Putina politiku. Par to rakstījis arī Krievijā pazīstamais blogeris Iļja Remeslo.
“Remeslo noteikti nav vienīgais krievs, kurš uzskata, ka Putins iznīcina Krieviju. Tādu var būt tūkstoši vai pat miljoni. Lai kāds būtu skaits, fakts, ka proputiniski noskaņotie entuziasti ir pamodušies un uzskata savu bijušo elku par kara noziedznieku, ir ļoti nozīmīgs. Tas liecina, ka Putins staigā pa plānāku ledu, nekā viņš domā,” teikts rakstā.
Slikta ziņa Rietumiem
Tomēr, pēc autora domām, tā kā Putins “attīra” Krievijas eliti, viņam vajadzētu saprast, cik sarežģītā situācijā viņš ir nonācis. Lai gan iespējams, ka viņš pat neapzinās realitāti – tas nebūtu pirmais gadījums Krievijas vēsturē, kad valdnieks cieš no lielummānijas.
Autors secina, ka tā ir slikta ziņa Rietumiem. Putins, kurš dzīvo ilūzijās par uzvaru, nejutīs motivāciju izbeigt karu.
“Putina domāšanas veids padara pilnīgi iespējamu arī agresiju pret Igauniju un līdz ar to – pret NATO. Kremlis, iespējams, jau mēģinājis sagatavot pamatu hibrīdai agresijai ar nesenu propagandas operāciju, imitējot Krievijas pretošanās kustības esamību Igaunijā,” viņš spriež.
Viņš atsaucas arī uz vairākiem analītiķiem, kuri uzskata, ka Putins varētu izlemt uzbrukt NATO pat pretēji racionāliem apsvērumiem. Tas var notikt, neskatoties uz to, ka Krievijai pašlaik jārisina nopietni izaicinājumi.
“Neviens no šiem faktoriem netraucēja Putinam sekot savai vēsturiskajai apsēstībai, iebrūkot Ukrainā un turpinot karu piecus gadus. Tie arī netraucēs viņam izveidot viltus pretošanās kustību Igaunijā un pēc tam steigšus nākt tai “palīgā”,” raksta autors.
Viņš piebilst, ka tikai divas lietas var apturēt Krieviju: militāra sakāve tik lielā mērogā, ka to pamanīs pat Putins, vai tūkstošiem publisku balsu, kas pieprasīs Putina atkāpšanos
Kā zināms, karš turpina graut Krievijas ekonomiku, un tai izdodas noturēties, palielinot atkarību no Ķīnas. Lai gan kara izmaksas ir ievērojami pārsniegušas prognozes, Putins nevar izstāties no kara, baidoties no lieliem zaudējumiem miera gadījumā.
Tikmēr Krievijā pieaug interneta un ziņapmaiņas lietotņu bloķēšana. Varas iestādes atslēdz mobilo internetu un bloķē arvien vairāk ārvalstu lietotņu, kuras izmanto miljoniem cilvēku.
Sabiedrībā arī samazinās uzticēšanās Putinam. Lai gan rādītāji joprojām ir ļoti augsti salīdzinājumā ar demokrātiskām valstīm, tie ir sasnieguši zemāko līmeni kopš 2022. gada 20. februāra.
