Bijušais NATO vadītājs bija gatavs nodot Baltijas valstis un Poliju: Krievija šo piedāvājumu noraidījusi 0
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs savos memuāros atklājis detaļas par slepenām sarunām ar Krieviju 2021. gadā. To laikā viņš bijis gatavs apspriest ar Kremli alianses karaspēka izvešanu no Austrumeiropas un “buferzonas” izveidi pie Baltijas valstīm, ziņo Lrytas, atsaucoties uz izdevumu Baltic Sentinel.
Analizējot memuārus, var secināt, ka Stoltenbergs sarunājies ar Kremli, neinformējot visneaizsargātākos sabiedrotos. Neskatoties uz Polijas un Baltijas valstu iebildumiem, Stoltenbergs piedāvājis Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam apspriest Kremļa ideju par buferzonas izveidi pierobežā un sabiedroto spēku atvilkšanu uz pozīcijām, kādas tās bija līdz 1997. gadam.
Polija un Baltijas valstis kategoriski iebilda, taču Stoltenbergs šos iebildumus ignorēja. Šāds priekšlikums faktiski nozīmētu NATO austrumu flanga vājināšanu.
Tomēr Krievija šo piedāvājumu noraidīja, jo nevēlējās kompromisus un tiecās pēc pilnīgas kontroles reģionā. Īsas sarunas ar Igaunijas diplomātiem apstiprināja, ka Stoltenbergs patiešām centies šo jautājumu virzīt bez NATO austrumu flanga valstu ziņas.
2022. gada janvārī tika sasaukta NATO un Krievijas padomes sanāksme, cerot uz konstruktīvu dialogu. Tomēr Krievija skaidri paziņoja, ka tās piedāvājums nav “ēdienkarte”, no kuras var izvēlēties sev izdevīgākos punktus, bet gan princips “ņem vai atstāj”.
Attieksmi pret Krieviju ietekmējis tēvs
Stoltenbergs raksta, ka viņa skatījumu uz attiecībām ar Krieviju ietekmējis tēvs, bijušais Norvēģijas ārlietu ministrs Torvalds Stoltenbergs, kurš pat Aukstā kara laikā aicinājis uzturēt dialogu ar Kremli.
Viņš vairākkārt uzsvēris, ka tēvs mudinājis turpināt dialogu ar Krieviju pat tad, kad lielākā daļa sabiedroto no šādas pieejas jau bija atteikušies.
Memuāri arī izgaismo Norvēģijas politiskās elites noslieci uz dialogu ar Krieviju, īpaši valdošajā partijā, kurai piederēja gan tēvs, gan dēls.
Stoltenbergs ar lepnumu raksta, ka viņam izdevies uzturēt dialogu ar Krieviju NATO ietvaros pat pēc Krimas aneksijas. Vēlāk viņš gan mainīja savu nostāju un sāka aicināt sabiedrotos palielināt militāro atbalstu.
Liela daļa memuāru veltīta attiecībām ar ASV prezidentu Donalduu Trampu. Stoltenbergs apstiprina, ka ASV izstāšanās no NATO draudi bija reāli– Trampa padomnieki nopietni apsvēruši šādu soli, kas dažu dienu laikā varētu sagraut aliansi.
Tomēr radās paradoksāla situācija, un tieši Trampa prezidentūras laikā ASV militārā klātbūtne Eiropā palielinājās, un sabiedrotie sāka vairāk ieguldīt aizsardzībā.
