
Mums jau vienmēr šķiet, banāli sakot, ka agrāk zāle bija zaļāka un debesis zilākas, taču varbūt ne vienmēr tā ir tikai šķietamība? Viendien, runājot ar kādu uzņēmēju, cita starpā saruna aizveda pie tēmas par enerģētiku, un viņš padalījās ar kādu savu novērojumu, par ko, jāatzīst, jau iepriekš kaut kur biju dzirdējusi, tāpēc ieinteresējos un nolēmu izzināt tēmu pamatīgāk.
Uzņēmējs, kura vārdam un uzvārdam šoreiz nav būtiskas nozīmes stāstīja šādi: “Stāsts sastāv no divām daļām, kas mani vedināja izdarīt secinājumus. Pirmais – mājā veicām apkures sistēmas pārbūvi. Mums ir gāzes apkure. Daudz ko pārtaisījām. Rezultātā sagaidījām būtisku apkures izdevumu ekonomiju, jo izveidojām labāku regulēšanu, bet rezultātā nekādas ekonomijas nav. Pēc kubatūras tērējam tikpat, lai panāktu siltumu, kāds mums nepieciešams.
Bet otrais – sarunās ar paziņām esmu dzirdējis, ka mājās, kurās ir gāzes plīts, cilvēki ir pamanījuši izmaiņas ēst gatavošanas procesā – ja agrāk olu varēja izvārīt 7 minūtēs, tagad vajag 12.
Sajūta, ka gāze vairs nav tik karsta un arī tās smaka ir citāda. Gāzes rēķinos vienmēr tiek norādīta jauda, ko neviens privāts lietotājs gan nekādi nevar pārbaudīt, jo sistēmā viss ir noplombēts, nonāk tieši līdz katlam.
Atliek vien paļauties, ka viss ir kārtībā, bet teorētiski – sistēmā varētu cirkulēt kaut vai gaiss, bet skaitītājs grieztos.”
Līdz ar to vīrietim radušās aizdomas, ka gāze mūsdienās, iespējams, vairs nav tik siltumu nesoša, kāda tā bija agrāk. Viņš pauda neizpratni, kādi tam varētu būt iemesli: varbūt tiek pievienoti kādi piejaukumi, kas uzņēmējiem ļauj vairāk nopelnīt?
Sazinājos ar visām šajā tēmā iesaistītajām pusēm, lai noskaidrotu, vai vīrieša aizdomām ir kāds racionāls pamat.
“Gaso”: tehniski tas nav iespējams!
Visupirms sazinos ar uzņēmumu “Gaso”, kas Latvijā nodrošina dabasgāzes sadales sistēmas drošību un uzturēšanu.
Uzņēmumā skaidro, ka izdevumus par patērēto gāzi veido divas komponentes – patērētās gāzes apjoms un gāzes cena. Kas attiecas uz gāzes apjomu, tad to ietekmē dažādi faktori, kā, piemēram, ēkas siltuma zudumi, āra gaisa temperatūra, gāzes kvalitāte, gāzes noplūdes sistēmā, izvēlētā katla jauda, tips (kondensācijas vai parastais), temperatūras iestatījumi, apkures sistēmas efektivitāte, t.sk. apkures sistēmas vadības regulēšana un termostati.
Aizdomām, ka gāzei smaka ir citāda, arī neesot pamata. Patiesībā dabasgāzei pašai par sevi nav smaržas. Gāzei tiek pievienoti odoranti – īpaši aromatizētāji, lai iespējamo noplūdi būtu vieglāk pamanīt un to smaka vienmēr ir vienāda.
Bet kā tad ir pavisam tehniski? Vai gāzi ir iespējams atšķaidīt? “Gaso” pārstāvji skaidro, ka
gāzes uzglabāšanas un piegādes sistēma ir izveidota tā, ka tai nav tiešas piekļuves. Tā atrodas vienotā slēgtā sistēmā, un ievades punktu izveide ir ilgstošs un tehnoloģiski ārkārtīgi sarežģīts un dārgs process.
Līdz ar ko sistēmā nav iespējams ievadīt citas gāzes, kā arī panākt situāciju, kurā vienā mājā nonāk gāze, kas ir atšķaidīta ar skābekli vai slāpekli, bet citā – normālas kvalitātes gāze.
Tāpat uzņēmums vēlas kliedēt bažas par dabasgāzes kvalitāti. Gāzes kvalitatīvais sastāvs tīklā ir stingri reglamentēts ar likumu un tikpat stingri tiek ikdienā kontrolēts visā valstī. Sadales sistēma (“Gaso”) saņem gāzi no pārvades sistēmas (“Conexus Baltic Grid”), kura visos ievades punktos veic nepārtrauktu gāzes kvalitātes kontroli. Un, ja kāds no parametriem neatbilst normatīvu prasībām, ievades punktā nostrādā automātika un gāzes padeve Sadales sistēmā tiek automātiski pārtraukta. Līdz ar ko normatīviem neatbilstošas gāzes iekļūšana sadales sistēmā nav iespējama.
Norēķini par gāzi notiek enerģijas vienībās [kWh], kuras iegūst patērētos gāzes kubikmetrus m3 reizinot ar gāzes augstāko kaloritāti jeb siltumspēju [kWh/m3] – gāzes siltumspējas datus “Gaso” saņem no “Conexus Baltic Grid”. Turklāt gāzes siltumspēja ar katru gadu paaugstinās. Ja gāzes siltumspēja ir augtāka, tad ir jāpatērē mazāk kubikmetri, lai uzsildītu ūdeni vai apkurinātu māju nekā pie gāzes ar zemāku siltumspēju. Gāzes siltumspēja ir atkarīga no tās ieguves vietas. Pēdējo trīs gadu laikā Latvija vairs nesaņem gāzi no Krievijas, bet no Norvēģijas, Kataras un ASV. Jāatzīmē, ka Norvēģijas un ASV gāze ir ar pat lielāku siltumspēju kā Krievijas gāze.
SPRK arī noraida bažas
Visu šo procesu uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), tāpēc sazinājos arī ar viņiem. Atbildi sniedza SPRK Enerģētikas departamenta Infrastruktūras pārraudzības nodaļas vadītājs Ingus Užulis.
Viņš skaidro, ka dabasgāzes skaitītāji patērēto dabasgāzi uzskaita kubikmetros (m³), un to var kontrolēt visi dabasgāzes lietotāji pēc uzskaites mēraparāta rādījumiem.
I.Užulis norāda: “Lai veiktu norēķinus par dabasgāzi, m³ izsaka kWh. Lai pārvērstu m³ uz kWh, tiek piemērots koeficients – augstākā siltumspēja. Siltumspēja ir mainīga vērtība, jo tās koeficients ir atkarīgs gan no dabasgāzes temperatūras, gan no spiediena, tāpēc visā Latvijas teritorijā ir izvietotas speciālas ierīces – hromatogrāfi, kas mēra siltumspēju katrā zonā. Šādi punkti ir 8 vietās Latvijā (pievienojuma vietas, kurās sadales sistēma saņem dabasgāzi no pārvades sistēmas), savukārt visa dabasgāzes sadales sistēma ir sadalīta 37 zonās. Līdz ar to, katras zonas dabasgāzes siltumspējas rādītājs (līdz ar to arī kWh cena) ir atkarīgs no fiksētajiem kvalitātes rādījumiem punktā, no kura šī zona saņem dabasgāzi.”
Dabasgāzes kvalitātes mērījumi notiekot katru dienu, tie ir aplūkojami “Conexus Baltic Grid” mājas lapā.
SPRK pārstāvis noraida jebkādas patērētāju bažas: “Atbilstoši MK noteikumu “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 122.punktam, sadales sistēmas operators izstrādā kārtību, kādā nosaka sadales sistēmas siltumspējas zonu skaitu un katrai zonai piekrītošos gazificētos objektus, un publicē to savā tīmekļvietnē. Ņemot vērā visu iepriekš minēto,
bažām par neatbilstošu dabasgāzes kvalitāti nav pamata, jo sistēmā ievadītās dabasgāzes kvalitāte tiek uzraudzīta katru dienu, un fiksētās kvalitātes parametri ir publiski pieejami ikvienam.”
Neatkarīgais eksperts gan piemin, ka viss var nebūt tik viennozīmīgi
Apzinoties, ka “Gaso” un arī SPRK ir tiešā veidā saistīti ar gāzes tirgu Latvijā, nolemju uzmeklēt arī kādu neatkarīgu ekspertu. Tas gan man aizņem daudz laika. Sazinos gan ar Rīgas Tehnisko universitāti, gan Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU), meklējot kādu enerģētikas ekspertu, kurš šos jautājumus varētu skaidrot no zinātniskiem pamatiem.
Galu galā atbildes ir gatavs sniegt Imants Plūme – LBTU Inženiertehnikas un enerģētikas institūta lektors, kurš gan arī piebilst, ka vairāk specializējas neattīrītas biogāzes ieguves jautājumos.
Neattīrītā biogāzē metāna (galvenās dabasgāzes komponente) saturs ir 40-60% robežās, savukārt attīrītas biogāzei, kuru šobrīd iepludina gāzes tīklā arī Latvijā, metāna saturs ir 96% (lai attīrītu biogāzi varētu iesūknēt Latvijas dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā, tai ir jāatbilst noteiktām kvalitātes prasībām. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 567, biometānam jāatbilst specifiskiem tehniskajiem un drošības standartiem).
Vienlaikus Imants Plūme dalās ar vispārīgiem ieteikumiem: “Jā gāzes lietotājam radušās aizdomas par gāzes siltumspējas mazināšanos, visas pretenzijas jāadresē gāzes piegādātājam. Vispār saistībā ar jauna tipa gāzes avota – biometāna (no biogāzes ražota metāna) – nesen uzsāktā iesūknēšana gāzes sadales tīklā teorētiski varētu novest pie gāzes kvalitātes svārstībām, īpaši reģionos, kuros atrodas biometāna iesūknēšanas punkts(-i) – taču tas prasa papildu izpēti, lai varētu droši izdarīt kādus secinājumus.”
Tāpat Imants Plūme iesaka jautājumu par gāzes iespējamiem piejaukumiem uzdot mākslīgā intelekta rīkam “Copilot”. Viņš pats arī atsūta atbildes, ko šis rīks viņam sniedzis uz jautājumiem saistībā ar šī raksta centrālo tēmu. Ieskatāmies!
Vai iespējams, ka gāzes padeves sistēmā mainās gāzes sastāvs? Patērētāji norāda, ka tagad olas uzvārīšana aizņem vairāk laika nekā agrāk.
Jā, dabasgāzes sastāvs var mainīties, un tas var ietekmēt tās siltumspēju un smaržu. Dabasgāzes galvenā sastāvdaļa ir metāns, bet tajā var būt arī citi ogļūdeņraži, piemēram, etāns, propāns un butāns, kuru proporcijas var atšķirties. Ja gāzes sastāvs mainās, piemēram, ja tajā ir mazāk augstākas siltumspējas komponentu, tad tās degšanas temperatūra var būt zemāka, kas var izskaidrot ilgāku ēdiena gatavošanas laiku.
Turklāt dabasgāzei parasti pievieno odorantus, lai tai būtu specifiska smarža, kas palīdz atklāt noplūdes. Ja smarža ir mainījusies, tas var liecināt par izmaiņām izmantotajā odorantā vai gāzes attīrīšanas procesā. Ja šīs izmaiņas ietekmē ikdienas dzīvi, ieteicams sazināties ar gāzes piegādātāju, lai noskaidrotu, vai ir notikušas kādas izmaiņas gāzes sastāvā vai piegādes sistēmā.
Kādi ir citi gāzes sastāva maiņas cēloņi?
Dabasgāzes sastāvs var mainīties dažādu faktoru dēļ, tostarp
– izcelsmes vieta – dabasgāze tiek iegūta no dažādiem avotiem, un tās sastāvs var atšķirties atkarībā no atradnes. Piemēram, dažās vietās gāzē var būt vairāk etāna, propāna vai butāna;
– attīrīšanas un apstrādes process – pirms gāze nonāk pie patērētājiem, tā tiek attīrīta, lai noņemtu piemaisījumus, piemēram, sērūdeņradi un oglekļa dioksīdu. Šis process var ietekmēt gāzes siltumspēju un smaržu;
– sezonālās izmaiņas – dažās valstīs gāzes piegādātāji var mainīt sastāvu atkarībā no sezonas, pielāgojot to efektīvākai sadedzināšanai aukstākos vai siltākos laikapstākļos;
– piegādes avotu maiņa – ja gāzes piegādātājs maina avotu, no kura tiek iegūta gāze, tās sastāvs var atšķirties. Piemēram, ja gāze tiek importēta no cita reģiona, tās proporcijas var būt citādas;
– odorantu pievienošana – dabasgāzei pievieno smaržīgas vielas (odorantus), lai palīdzētu atklāt noplūdes. Ja tiek mainīts izmantotais odorants, gāzes smarža var atšķirties.
Vai iespējams, ka piegādātāji maina gāzes sastāvu atkarībā no sezonas?
Gāzes piegādātāji var mainīt dabasgāzes sastāvu atkarībā no sezonas vairāku iemeslu dēļ:
– efektivitāte apkures sezonā – aukstākos mēnešos pieprasījums pēc gāzes apkurei palielinās, tāpēc piegādātāji var pielāgot sastāvu, lai nodrošinātu optimālu siltumspēju un efektīvāku sadedzināšanu;
– piegādes avotu maiņa – ziemas sezonā gāze var tikt piegādāta no pazemes krātuvēm, piemēram, Inčukalna pazemes gāzes krātuves Latvijā, kas var ietekmēt tās sastāvu;
– drošība un stabilitāte – lai nodrošinātu stabilu gāzes padevi un izvairītos no spiediena svārstībām, piegādātāji var pielāgot sastāvu atbilstoši sezonālajām prasībām;
– ekonomiskie faktori – gāzes cenas un pieejamība var mainīties atkarībā no sezonas, tāpēc piegādātāji var optimizēt sastāvu, lai samazinātu izmaksas un nodrošinātu konkurētspējīgas cenas.
Secinājumi?
Tātad Latvijas uzņēmums un SPRK kategoriski noraida, ka Latvijā gāzei varētu būt kādi piejaukumi, tikmēr enerģētikas eksperts gan pieļauj, ka šādām bažām var izrādīties pamats. Turpināšu sekot līdzi šai nozarei, lai jaunas informācijas gadījumā jūs par to informētu.
Bet tikmēr – droši rakstiet man uz [email protected], ja arī jums prātā kāda tēma, par ko gribētos uzzināt plašāk, vai varbūt kāds interesants stāsts no savas pieredzes.